Operdziedātāja Kristīne Opolais: Ilūzijas ir jāizslēdz

te daudzi pavilkušies uz jēdziena "melo", bet varbūt nekļūsim tik paštaisni. Parevidēsim katrs savu biogrāfiju. Vai sabiedrība ir tā cēlā , taisnīgā institūcija, kam varam uzticēties, teikt kā ir? Tu vari savu sirdi nolikt, kā nesmejies, uz altāra, vienalga kāds/kāda atradīsies, kas visu sijās, vētīs, vispārinās sava paša mērauklām, kā citādi. Vai mūsu kultūras, inteliģences, gara līmenis ir tik spožs, ka uzdrošināmies uzticēties otram- sabiedrībai kopumā. Paša rūgtā pieredze aizvien brīdina- uzmanies,šis paša uzkrājums un citu viedokļi, kas reizēm uzteic, slavē, atzīst, vēl vairāk reižu nopeļ, nokauj, iznīcina. Mēs esam maza tauta, mums vajadzētu katram atbrīvoties no skaudības, nenovīdības, prast/mācēt priecāties par katra līdzcilvēka, sava brāļa/māsa panākumiem, kas beigu beigās summējas Visuma kodolā. Mēs kopējam ( latviešu) enerģētiskajam laukam spējam pievienoties tikai ar to, kādi esam. Tad summēsimies ar plus, ne mīnus zīmi. ko dod, ja kādu nicinām, augstprātībā pazeminām, tā kļūstam sīkāki katrs paša un citu acīs, dvēselēs un radošajā potenciālā, kas mūs nes tālāk, augstāk, skaidrāk VEĻĀ, ko esam gājuši, ejam un iesim visi kopā, gribam to vai nevēlamies. Cita ceļa nav. Katram savs- individuāls, personisks un kopējs, kas raksturo mūsu tautu, tās spējas un sasniegumus nākotnē. Pirms metīsimies audzināt otru, atcerēsimies, ka pirmais un vienīgais, ko spējam, ir kļūt un palikt CILVĒKIEM. Tad darām to šai pašā iemantotā brīdī un neprasām neko! ( Knuts Skujenieks). Neko, tas nozīmē savtīgi, mantrausīgi, senīli, merkantili. Lai par mūsu katra svētu misiju kļūst panest sevi- ar visiem krustiem, bagāžām, kas katram uzlikti, lai varam piedzīvot augšāmcelšanos, ik mirkli, stundu, gadu mūžu- AUGŠĀMCELŠANOS!

Cienījamā Dienas redakcija varbūt varētu izdzēst šo neadekvāto komentāru žulti? Ar gardu muti izlasīju interviju un nācu lasīt komentārus, bet ieraudzīju kaut ko pilnīgi neadekvātu. Lasīju un domāju līdzi. Man ļoti patika viss rakstītais. Lai izdodās! P.S. neko jēdzīgu vairs nevaru uzrakstīt, jo komentāri sabojāja visu noskaņu..

Un skaista sieviete. Un skaisti dzied. Un vēl jauna.

Gadu gadiem nekādas izdomas. Te es slavēšu komentētājus, kā domāju, bijušos kolēģišus kora māksliniekus un vēl kādus no apadministrācijā. Tā ir psiholoģiskā īpatnība- katrs kora meistars jūtas kā solists, atšķirība viena- ne katram ir drosme un vārēšana VIENAM iz bara iznākt un izdarīt tikpat labi kā vannas istabā. Kristīni Opalais esmu vērojis un slavēšu par neatlaidību un stipru darba gribu, par prasmi būt skaistai un izvest tēviņus iz ūzām. Kāda nevar un nespēs piedot, ka Nelsonu no deguna nocēlusi, pati vainīga, ka neproti visus nervu galus izglāstīt un kaifu sagādāt. Jūs, nerimšas, guļat tik kā šļaukas un iekāms vēl kaut kas ir noticis jau brēcat: wow, wow, plēšat krūšu galus un savas izžuvušās vāverītes Kaisle un balss, darbs un spožums- tā ir KRISTĪNE. Esiet laimīgi, lai Jums spēks un radoša kvēle!

Viņa tak nav latviete. Latviski sieviešu uzvārdus raksta sieviešu dzimtē. To nezina arī ebrejiete šimke, kura savu uzvārdu raksta - šimkus:))))

Viņa ir lakstīgala.