Varbūt prāts kļūs vēsāks un alkatība – mazāka? Intervija ar Hermaņa Brauna fonda vadītāju Innu Davidovu

Innas Davidovas izveidotā un vadītā privātā koncertaģentūra strādā jau 22 gadus. Šajos gados noorganizēti vairāk nekā 1000 koncertu dažādās koncertvietās, kurām nu piepulcējies pērnruden atklātais, mājīgais paša HBF mūzikas salons Artissimo (Vaļņu ielā 6) ar aptuveni simt sēdvietām. Innas Davidovas vadītā koncertaģentūra publikai Latvijā piedāvājusi gan mūsu mākslinieku, arī mūsu spožāko jauno talantu, gan pasaules klasiskās mūzikas zvaigžņu – pianista un diriģenta Vladimira Aškenazi, diriģentu Vladimira Fedosejeva, Pāvo Jervi, Antonio Papano un viņa vadītā Santa Cecilia orķestra, vijolnieku Maksima Vengerova, Vadima Repina, Džošuas Bella, pianistu Jevgeņija Kisina, Mūzas Rubackītes, BBC simfoniskā orķestra, izsmalcinātā senās mūzikas ansambļa Il Giardino Armonico – vieskoncertus.

Īpašu uzmanību Hermaņa Brauna fonds pievērš jaunajai paaudzei: tas atbalstījis pianistu Vestarda Šimkus un Daumanta Liepiņa, vijolnieku Elīnas Bukšas un Daniila Bulajeva straujo radošo uzplaukšanu. Pirms septiņiem gadiem Inna Davidova izveidoja jauniešu atbalsta programmu un festivālu Avanti, ko atbalsta gan valsts, gan Eiropas Savienība (Erasmus+). Turpinot sniegt koncertlekcijas – to Inna Davidova darījusi visu mūžu –, viņa jau ceturto gadu vada lekciju ciklus visai ģimenei LNB Ziedoņa zālē. Kā pianiste viņa strādājusi ar Elīnu Garanču, Antru Bigaču, Egīlu Siliņu, Irinu Dolženko, Anatoliju Safiuļinu un citiem dziedātājiem.

Ko koncertaģentūrai Hermaņa Brauna fonds nozīmē pašreizējā ārkārtējā situācija, kas apstādinājusi visu ierasto kultūras dzīvi?

Šī bija absolūti neparedzama situācija – pēkšņs sitiens, kam nebijām gatavi. Bija lieliski plāni pavasarim: bija jānotiek festivāla Avanti koncertiem, izcilā vijolnieka Vadima Gluzmana koncertam un arī manām Jaunās filharmonijas koncertlekcijām Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Protams, tas viss bija jāaptur un jāpārceļ uz citiem datumiem. Mēģinām atrast datumus Vadima Gluzmana koncertam rudenī, jo viņš ir ļoti pieprasīts mākslinieks. Galvenais – zem lielas jautājuma zīmes ir vasaras festivāls Artissimo Jūrmalā. Bija rezervēti konkrēti datumi jūlijā, jau parakstīti līgumi ar Dzintaru koncertzāli un māksliniekiem. Jau sākām reklāmu, diemžēl tagad ir skaidrs, ka jūlija sākumā festivāls nevarēs notikt. Mākslinieki nevarēs atbraukt, jo viņi ir no Covid-19 smagi skartās Spānijas un ASV. Es esmu diezgan pragmatiski orientēta un domāju, ka būs jāpamaina vasaras aktivitāšu plāni un jākoncentrējas uz citiem darbiem. Tā kā strādājam nevis sezonāli, bet visu gadu, man galvā ir ļoti daudz plānu. Man ir, par ko domāt un ko prognozēt uz priekšu.

Par finansiālo pusi – protams, tagad ir ļoti grūti, jo arī finansiāli nebijām tam gatavi. Bet līdzīgs stāvoklis un dīkstāve tagad ir ļoti daudziem, mēs esam šīs krīzes smagi skartā nozare, un valsts vismaz sākotnēji ir atbalstījusi mūsu darbiniekus ar pabalstiem. Ceram, ka varēsim dabūt arī nepieciešamos kredītus. Ja nestrādāsim tik aktīvi un ar tik lieliem, vērienīgiem projektiem, kā bija plānots, mums, protams, būs zināmas grūtības ar naudas plūsmu. Bet es jau tik daudzus gadus esmu strādājusi gan labajos treknajos gados, gan smagajos gados. Bija 2008. gada krīze, pēc tam arī 2013. un 2014. gadā, un tagad ir vēl viena nopietna situācija. Šajā ziņā jau esmu rūdīta. Tā kā galva ir pilna ar idejām un plāniem, man nav bezcerības sajūtas. Tādas nav ne man, ne maniem kolēģiem. Visi ir noskaņoti strādāt, un vienkārši drusku ir jāpagaida, lai savāktu spēkus un pēc tam nopietni strādātu otrajā pusgadā.

Dažiem no manas nelielās komandas jau izmaksā dīkstāves pabalstus. Es diemžēl nesaņemu neko, jo esmu valdes locekle. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Varbūt ir kompānijas, kuru valdes locekļi tur tikai skaitās un nāk tikai uz sapulcēm, bet es esmu valdes locekle, kas strādā no rīta līdz vakaram. Esmu Hermaņa Brauna fonda dibinātāja, uz mani viss balstās, un esmu vienīgā, kas tagad nesaņem nekādu naudu. Es ne tikai producēju koncertus, bet daudzos no tiem arī spēlēju klavieres. Lasu lekcijas, veicu māksliniecisko un izglītojošo darbu, audzinu jauno paaudzi, bet tagad nesaņemu ne centa.

Par šo problēmu tagad runā daudzi, aicinot kļūdu labot.

Ļoti ceru, ka varas cilvēki sapratīs, ka tā ir kļūda. Šī situācija visiem ir pilnīgi jauna, nezināma. Tādā situācijā valsts nekad nav bijusi. Viss jārisina ātri, tāpēc ir skaidrs, ka lēmumi var mainīties. Arī likumi un noteikumi var mainīties, viss notiek dzīvā procesā. Vienkārši, ja mēs būtu ļoti bagāta valsts, pie mums varbūt būtu tādi risinājumi kā Vācijā. Zinu, ka individuālie uzņēmumi tur šobrīd tiek atbalstīti ar lielu naudu, un zinu arī, ka pašnodarbinātajiem brīvmāksliniekiem Berlīnē piešķirti 5000 eiro lieli pabalsti. Latvijas situācijā ir ļoti jādomā, kam dot un kam nedot. Es ļoti ceru, ka pragmatisms, laba griba un humāns noskaņojums tomēr uzvarēs.

Atceros, cik ļoti lepojies ar to, ka beidzot arī pie mums Latvijā uzstāsies pasaulslavenais pianists Grigorijs Sokolovs…

VEF Kultūras pilī 7. jūnijā plānotais Grigorija Sokolova vieskoncerts būtu viņa vienīgais koncerts Baltijā… Beidzot izdevās sazināties ar viņa aģentu, kurš atrodas Covid-19 smagi skartajā Itālijā, un vienoties par koncerta pārcelšanu, cerams, uz šo rudeni. Savukārt leģendārā vokālā grupa Manhattan Transfer ir no ASV, kur tagad ir vissmagākā situācija. Grupai bija ieplānota Eiropas koncertturneja, taču daudzu Eiropas valstu robežas ir slēgtas, un nav zināms, cik ilgi šāds stāvoklis turpināsies.

Domāju, ka Manhattan Transfer koncerts būs jāpārceļ uz 2021. gadu, tāpat arī Patija Ostina ar Count Basie Orchestra. Par to man ir sevišķi žēl. Es viņu ļoti gaidīju. Savulaik man katrs rīts sākās ar Patijas Ostinas balsi, klausījos viņas dziesmas, priekšnesumus, koncertus. Man ir ļoti žēl, bet tur neko nevar mainīt. Ja turnejā jāatceļ puse koncertu, viņi vairs nebrauks pāri okeānam divu Baltijas koncertu dēļ. ASV ir savi noteikumi, un tur tagad ir ļoti smags ārkārtas stāvoklis. Jau bija sākusies biļešu tirdzniecība un reklāma, taču domāju, ka nebūtu prātīgi šobrīd, aprīļa vidū, solīt un aktīvi sludināt koncertus, kas ieplānoti pēc divarpus mēnešiem. Darīsim visu, lai saglabātu noslēgtos līgumus, bet šogad jūlijā šie koncerti noteikti nenotiks.

Reaģējot uz Covid-19 izplatības radīto ārkārtas situāciju, vairāki mūsu mākslinieki tagad pārorientējušies uz īpašiem koncertiem un izrādēm tiešsaistē. Iesaistīsies arī pērnruden atklātā mazā koncertzāle Artissimo?

Kā jau zina visi klausītāji, kuri seko manām aktivitātēm jau vairāk nekā divdesmit gadu, – es nekad nedaru to, ko citi. Vienmēr meklēju kaut ko jaunu. Online koncertus, baletus, operizrādes tagad piedāvā visa pasaule. Man ir citas idejas. Tās jau šonedēļ apspriedām nelielā sapulcē (ar diviem dalībniekiem mūsu birojā un vēl diviem telefoniski). Kopā domājām par jaunām, radošām darbības formām. Man šī ideja bija jau ļoti sen, bet nebija laika par to domāt un iedziļināties. Šajā ziņā dīkstāves stāvoklis man ir auglīgs. Tas ļauj vairāk iedziļināties sevī, ieklausīties savā intuīcijā un varbūt vēl ne līdz galam noformulētās domās, tās noķert un izaudzēt.