Izstādes Stūra mājā

Izstaigā Stūra māju!Okupācijas muzeja projekts “Stūra māja” dos iespēju visplašākajai sabiedrībai iepazīties ar bijušās Valsts drošības komitejas jeb čekas galveno mītni Rīgā, izveidojot izstādi par tās darbību Latvijā un sagatavojot ēkas apskates maršrutu. Cilvēki varēs apskatīt ieslodzījuma kameras, pagrabus, pastaigas laukumus, pratināmo personu pārvadājamo liftu un izmeklētāju kabinetus. Tas būs atklājums jaunajai paaudzei un valsts viesiem, vienlaikus arī piemiņa tiem, kas cietuši čekas ēkas sienās. Tā sauktajos čekas pagrabos būs instalācija no Nacionālās sardzes materiāliem, tiks eksponētas kameras un virtuve. Sestajā stāvā no augšas varēs novērtēt pastaigu laukumus un apskatīt šauro telpu pratināmo īslaicīgai novietošanai. Piektajā stāvā paredzēts stāsts par robežsardzes priekšnieku, ģenerāli Ludvigu Bolšteinu, kurš, protestējot pret Latvijas okupāciju, darba kabinetā nošāvās.Draudzības (re)konstrukcijaIzstādes “Draudzības (re)konstrukcija” centrā ir attiecības – “draudzība”, kas tiek veidota, veidojas vai tiek uzturēta piespiedu apstākļos, kad lielvaru pārstāvji iedomājas “draudzēties” ar mazākām valstīm, iezīmējot savstarpējas attiecības, kas parastos apstākļos nerastos. Izstādē piedalās Daniels Fukss un Geo Fuksa (Daniel & Geo Fuchs, DE), Nikita Kadans (Nikita Kadan, UA), Sandra Krastiņa un Kristaps Epners (LV), Albans Muja (Alban Muja, KV), apvienība “Orbīta” (LV), Tanels Randers (Tanel Rander, EE), Spessi (Sigirtours Halbjernsons, IS) & Ēriks Posers (Erik Pauser, SE), Nomeda un Ģedimins Urboni (Nomeda & Gediminas Urbonas, LT), Jūhans Vernts un Monika Marklingere (Johan Waerndt & Monika Marklinger, SE) un Helēna Vikstrema (Helena Wikström, SE). Izstādes kuratori ir mākslas zinātnieces Inese Baranovska un Aisa Sigurjonsdotira (Æsa Sigurjónsdóttir, IS), Inga Lāce, Kārlis Vērpe un Kitija Vasiļjeva.Latvieša koferisĻaužu izbraukšana no Latvijas ir notikusi daudzos lielos viļņos, kurus caur individuāliem stāstiem un cilvēku pieredzi paredzēts atspoguļot izstādē. Galvenais izstādes simbols ir koferis. Kofera piepildīšana ir aizbraucēju pēdējā izvēle un izšķiršanās par vērtībām – ko ņemt līdzi un ko atstāt. Latviešiem ļoti bieži tas, kas palika ārpus kofera, tika atstāts un zaudēts uz visiem laikiem. Izstādes mērķis ir parādīt, ko tad latvieši liek savos koferos, dažādu iemeslu dēļ atstājot dzimto zemi. Izstādes fokusā būs priekšmeti, kas izstāstīs stāstu ar savu īpašnieku atmiņu, vēsturisku fotogrāfiju, video un audio materiālu, datorgrafikas un animācijas palīdzību. Apmeklētāji tiks uztverti ne tikai kā pasīvi vērotāji no malas. Arī viņiem tiks lūgta atbilde uz jautājumu – ko tu ņemtu līdzi, ja rīt būtu jāatstāj Latvija uz nezināmu laiku?Par spīti visamIzstādē “Par spīti visam” vairums eksponēto darbu publiskai apskatei būs pieejami pirmo reizi. Darbu tapšanas gada skaitļi – 1941, 1945, 1949, 1956... un tapšanas vietas – deportācijas vagons, koncentrācijas nometne, kara gūstekņu filtrācijas nometne, lēģeris – komentārus neprasa. No daudziem tā laika notikumiem nav saglabājušās fotogrāfijas, tādēļ dokumentācijas ziņā šiem zīmējumiem ir tikpat augsta vērtība. Paralēli zīmējumu izstādei ekspozīcijā ir iekļauti arī darbi, kuri tapuši jau 20. gs. beigās un 21. gs. sākumā. Tās ir aculiecinieku situāciju un notikumu rekonstrukcijas, kas papildus mākslinieciskai vērtībai, dod iespēju skatītājam emocionāli sasaistīt tā laika notikumus ar mūsdienām. Ekspozīcijā būs aplūkojams arī 1985. gadā konfiscēto mākslas darbu kopums.10 lietu stāsti par cilvēku un varuRīgas vēstures un kuģniecības muzejs iecerējis izstādi, kurā ar lietu starpniecību izstāstīs stāstus, parādot, cik daudzveidīgu, sazarotu un pārsteidzošu informāciju tās spēj sniegt. Stāstus stāstīs galvenie “stāstnieki” – desmit muzeja priekšmeti, tos papildinās un izvērsīs citi muzeja krājumā esošie priekšmeti. Tādējādi par izejas punktu izmantojot vienu konkrētu lietu, tiks atklāta ne tikai konkrēta cilvēka, bet arī dzimtas un līdzcilvēku, pilsētas un valsts likteņi varu maiņās 20. gs.Liktens lietu muzejsLiktens lietu muzejs aicina rīdziniekus ekspozīcijai pieteikt sev svarīgus priekšmetus un lietas, uzticot jaunajam muzejam dzīvesstāstus, kas saistīti ar priekšmetiem, kas mainījuši viņu dzīvi un vienmēr bijuši līdzās. 2014. gadā tiks vērtas durvis jaunam personīgās vēstures priekšmetu muzejam, kuru rīdzinieki būs veidojuši paši. Jaunā interaktīvās sociālās komunikācijas forma ieved priekšmetu un lietu pasaulē, veidojot ekspozīciju, kas cieši saistīta ar cilvēka dzīvi. Ekspozīciju papildinās videoekrāni ar priekšmetu stāstiem. Tiks arī izdota grāmata “Liktens lietas”, kas apkopos spilgtākos stāstus un priekšmetu attēlus. Projekta autore ir režisore un žurnāliste Ilona Brūvere. Mākslinieks – Artis Rutks.