Uz trim telpas sienām samērā platu un blīvu joslu veidoja gleznas. Attālumi starp gleznām vienādi, apmēram 15 cm. Visas gleznas bija klusās dabas. Visas klusās dabas bija brūnā krāsā. Brūnā krāsa bija līdzīga okerīgajai grīdas krāsai. Grūti iedomāties kaut ko garlaicīgāku. Un tomēr, stāvot telpas vidū, nebija garlaicīgi. Tās brūnās gleznas – tas laikam ir tas, ko sauc par kvalitatīvu mākslu. Droši vien ne visas brūnās gleznas uz pasaules ir šāda māksla. Šobrīd Purcenam ir pieejama tikai viena brūna glezna, ar šādu daudzumu nevar paveikt testu. Arī rozā ir tikai divas un tās ar šķībajām mājelēm arī. Paveiksim mazāku testu – vienkārši pilna galerija dažādu gadu – krāsoja: Purcens.Tests ar brūnajām gleznām mums ļauj veikt secinājumu – gleznās kvalitatīvi nozīmīgais nav krāsa, lielums u. c. redzamas lietas. Aizdomīgi. Šāda veida izpētes izraisa pārdomas, ka tas, ko var redzēt, sataustīt, sadzirdēt, un ja nevar ne vienu ne otru, tad to var izmērīt vai nofilmēt ar kāda sarežģīta mehānisma palīdzību, vēl nav viss.
Jānis Purcens. Tāds pats, tikai savādāks
Tā saka. Droši vien tas nozīmē, ka ir kaut kas kopīgs un kaut kas atšķirīgs. Pie tam, kopīgā ir vairāk nekā atšķirīgā. Vai precīzāk - kopīgais ir kvalitatīvi nozīmīgāks nekā atšķirīgais. Kas darbos, mākslas darbos, ir tas kvalitatīvi nozīmīgais? Materiālu kvalitāte, uzcītība arī otršķirīgos darbos, piemēram, vai ir svarīgi audekla malas aizlocīt tā, lai nerēgojas diegi?Pirms dažiem gadiem, esot vēsturiski nozīmīgā Vidzemes pilsētā, bija jāieiet arī izstāžu zālē.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.