Kaupo Kikass. Koku ainas

„Gadiem esmu meklējis veidu, kā atveidot kokus – kokus, kuri visbiežāk tiek definēti tikai ar vienkāršu bioloģisku aprakstu, kokus, kuri ir visredzamākā mums apkārtesošās dabas daļa un ko mēs uztveram kā pašsaprotamu. Veci, vēja aprauti, pelēki koka dēļi vienmēr piesaistījuši manu uzmanību. Vienmēr ar sajūsmu esmu apbrīnojis senas mājas un zvejas nojumes. Pat tad, ja koks, kas ir kļuvis par struktūru, ir miris vairākus simtus gadu, es saredzu stāstu saplaisājušajā un grubuļainajā dēlī, kas šeit atradies vairāk nekā vienu paaudzi. Šādus kokus esmu izmantojis arī savā darbā – pirmos simts gadus koks aug, nākamos simts tas kalpo kā daļa no sienas, un tagad šī ēka sāk pūt un to atkal pārņem daba. Es paceļu vecos kokus un dodu tiem lomu savā stāstā.” Kaupo Kikasa darbi ir ierāmēti viņa atrastajos koka dēļos un durvīs.Kaupo Kikass (1983) ir Igauņu mākslas fotogrāfs, kurš ar fotogrāfiju nodarbojas jau 12 gadus. Formālo izglītību fotogrāfijā viņš apguvis Somijas Vizuālās mākslas institūtā. Pamatā strādā Ziemeļeiropā, taču piedalās fotoprojektos Londonā, ASV un ikgadējā Amazones lietusmežu fotoprojektā. Viņa fotogrāfijas ir tikušas publicētas uz grāmatu un mūzikas albumu vākiem, tāpat laikrakstos un žurnālos. 2013. gadā Kaupo Kikass tika nominēts kā labākais komerciālais portretu fotogrāfs Kāzu un portretu fotogrāfu asociācijas (WPPI) rīkotajā konkursā Lasvegasā un kā labākais igauņu portretu fotogrāfs Baltijas Fotogrāfijas festivālā 2011. gadā. Nesenākie fotoprojekti: 100 vientulības gadi Igaunijā (100 years of solitude in Estonia), Koku ainas (Treescape), Ogļrači (Miner), Statujas projekts (Statue project), Skaistā nāve (La Bella Morte).