«Keramika ir visu dabas stihiju mijiedarbības rezultāts, un cilvēks ir radīšanas procesa piektais elements,» izstādes pieteikumā stāsta Ilona Abdulajeva. «Gadu simtiem un tūkstošiem veidotie zemes slāņi tiek izcelti virs ūdens līmeņa, akmens pārvēršas putekļos, koki pelnos, un atdzimst citā veidolā, gadalaiki nomaina viens otru, nolīst lietus un atkal paceļas gaisā ar siltiem miglas vāliem, saule aust un noriet, lai rītu atgrieztos. Daba ir nebeidzams iedvesmas avots. Daba ir materiāls manās rokās.»
Piedaloties starptautiskajos simpozijos un izstādēs, Ilona Abdulajeva iepazinusi pasaulslavenu laikmetīgās keramikas pārstāvju darbus, ar daudziem māksliniekiem izveidojusi draudzīgas attiecības un pastāvīgi apmainās ar pieredzi. Tas ir iedvesmojis Ilonu sākt eksperimentēt ar dažādiem keramikas materiāliem un apdedzināšanas tehnikām, kas arī aplūkojams izstādē Daba – sintēze. Šobrīd Ilonu saista keramikas apdedzināšana augstajos grādos, kam nepieciešami atbilstoši materiāli, akmensmasas un porcelāns. «Mēģinu izprast, ko varu radīt no tā, kas ir atrodams apkārtējā vidē: vecās pirts drūpošie akmeņi, nopļautā mauriņa zāle, no Portugāles ceļojuma atvestās smiltis, vietējie zemo grādu māli… Izrādās, to visu var pārvērst glazūrās. Bet man ir vēl viena mīlestība – tekstils. Tā radās doma par keramikas un tekstila apvienošanu. Tāpēc eksperimenti nekad nebeidzas, šis process var būt bezgalīgs.»