Laimdonis Grasmanis. Elefantības

Mākslinieks bija atradis savu izteiksmes veidu un izmantoja to kaislīgi it visā, ko radīja, – gan portretos, kuros iemūžināti teātra un mākslas dzīves laikabiedri, gan ainavās un klusajās dabās, scenogrāfijās un akvareļos. L. Grasmanis īpaši mīlēja ūdeņus – jūru, upes, laivas, tīklus – visu trauksmaino un piedzīvojumu pilno garu, kas šļācās pāri malām – tāds spēks un prieks staro no viņa darbiem. „Raugoties Laimdoņa gleznās, rodas asociācijas ar dabu pavasarī, kad viss zied un katra mušiņa kļuvusi dulla. Visas pasaulē sastopamās krāsas atrada vietu viņa paletē – zaļš “sēdēja” blakus violetam, oranžam, dzeltenam, sarkanam, zilam. Nebija svarīgi, vai tika gleznota ainava vai laikabiedra portrets.” (D.Rožlapa)Mākslinieks savu radošo mūžu pavadījis teātra un kino pasaulē, kas devis brīvību radīt savas dvēseles pārdzīvojumu uz audekla, nebaidoties, ka tas netiks akceptēts. Zināms, ka teātra un kino valodas atsauces ir manāmas arī L. Grasmaņa glezniecībā. Krāsu prieks un temperamentīgā uguņošana audeklos ir viņa radošās savdabības spilgts apliecinājums un valdzinājums, tāpēc viņš šķiet iedvesmojošs un pievilcīgs arī šodien. Viņa darbos “pareizums” ir palicis aiz kadra, un mūsu priekšā ir aizrautīgs, īstu pārdzīvojumu piepildīts patiess mākslas darbs. Skatītājs to var arī nepieņemt, bet dvēseles patiesības mirklis ir klātesošs.