Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +2 °C
Apmācies
Otrdiena, 12. novembris
Kaija, Kornēlija

Lietuvas sakrālā koktēlniecība un koka arhitektūra

Izstādes ekspozīcija veidota no Veisiejas pašvaldības Svētā Jurģa koka skulptūru konkursa (2008 – 2012) laureātu darbiem un Lietuvas koka baznīcu fotogrāfijām. Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienība izstādes projektu veidoja sadarbībā ar Lietuvas Republikas vēstniecību Latvijā, tādejādi atzīmējot Lietuvas Valsts atjaunošanas dienu – 16.

februāri.Izstādē „Lietuvas sakrālā koktēlniecība un koka arhitektūra” eksponēta Veisiejas pašvaldības (Lietuva) Sv. Jurģa koktēlniecības fonda kolekcija, kurā zināmi lietuviešu mākslinieki, tostarp Rimants Zinkevičs, Vītauts Jackūns, Valentīns Butkus, Jozs Videika radījuši koka kompozīcijas, savos darbos atspoguļojot skatījumu uz lietuvisko Sv. Jurģa mītu. Lietuvā Sv. Jurģis tiek  uzskatīts par otro nozīmīgāko Svēto, un šī Svētā būtības un Dieva piešķirtās misijas izpratnē nav nedz skumju, nedz nostaļģijas, jo Jurģis droši un jēgpilni pārvalda situāciju, ar to atšķiroties no citiem Svētajiem. Viņa vārdā pasaules vēsturē tika kristīts daudz nākotnes ievērojamu cilvēku, mākslinieku, komponistu, jo ļaudis tic, kas šis vārds piešķir veiksmi, godu un drosmi.Izstādes veidotāji vēlas parādīt iespaidīgus, bet tajā pašā laikā arī pavisam negaidītus un neierastus skaistāko Lietuvas dievnamu skatus. Izstādē eksponēto fotogrāfiju autors ir  Raimonds Paknis (Raimondas Paknys), un izstāde veidota pēc grāmatas „Lietuvas koka baznīcas” motīviem. Lietuvas koka dievnami ir ļoti savdabīgi, individuāli, neraugoties uz Rietumu mākslas stila ietekmi un katoliskās mākslas likumsakarībām. Individualitātes zīmi tajās ir atstājusi draudzes vēsture, vietējās nozīmes notikumi, baznīcas aizgādņu, kā arī to dibinātāju ambīcijas un mākslinieciskā gaume, meistaru fantāzija un mākslinieciskā izpratne. Lielākā daļa senāko un skaistāko Lietuvas koka baznīcu, kurās visvairāk ir saglabājies mākslas mantojums, ir Žemaitijā – Beržoru, Deguču, Ļoļu, Pikeļu, Plateļu, Sedas, Trīšķu, Grūšlauķes dievnami vienmēr tiek minēti kā iespaidīgākie Lietuvas „koka baroka“ piemēri. Savukārt, bagātākajām draudzēm vai mūku kopienām piederējušas sarežģītāka plānojuma un apjoma baznīcas (Lauksodža, Alsēdžu), kuras būvēja ļoti pieredzējuši un profesionāli celtnieki. To interjera iekārtojums bieži ir stilistiski ieturēts un veidots nevainojamā mākslinieciskajā līmenī. Vairāk saskares punktu ar stilistisko mūra arhitektūru ir Užnemunes vai agrākajām Viļņas bīskapijas robežās esošajām vecajām koka baznīcām (Griškabūdža, Prienu, Šešoļu, Tabarišķu).

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Kur?

Rīgas Sv. Pētera baznīca, Skārņu iela 19, Rīga

Kad?

13. februāris, 2015 – 15. marts, 2015

O.–s. 10–18 Sv. 12–18

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja