Kristīna Kjaere savā runā atklās, kā mākslinieču sieviešu radītie sieviešu tēli iederas metodoloģiskajās kategorijās, ko viņa izstrādājusi, pētot sociālistisko reālismu. Starp šīm kategorijām ir arī “lateralitāte” – egalitārs, kolektīvs projekts, kas bija sākotnējās sociālistiskā reālisma definīcijas pamatā, kā arī “liriskuma” modelis, kas diskursā sāka figurēt ap 1933. gadu un fragmentāri turpināja pastāvēt līdz pat 30. gadu beigām. Liriskums tika definēts kā jūtu un emociju izpausme – tātad ar kategorijām, kas tradicionāli piedēvētas sieviešu dzimumam, un arī pašu liriskuma konceptu kritiķi bieži formulēja saistībā ar sieviešu tēliem.Pastāv atsevišķi pētījumi (īpaši – mākslas vēsturnieces Sjūzenas Reidas darbos) par strukturālajām grūtībām, ar kurām saskārās padomju mākslinieces 20. gadsimta 30. gados. Daudz retāk līdz šim analizēta sociālistiskā reālisma sieviešu tēlu funkcija (tas attiecas gan uz vīriešu, gan uz sieviešu radītajiem tēliem). Lielākoties sieviešu tēli interpretēti divējādi: vieni kritiķi uzskata, ka notikusi atgriešanās pie buržuāziskās sievišķības, mākslā atspoguļojot 30. gadu vidū notikušo Lielo atkāpšanos, otri – ka cītīgi atražots mītiskās “jaunās sievietes” tēls, ko personificē traktoristes, atlētes, Muhinas kolhozniece u.c.Sieviešu tēlu funkcija būtu jāvērtē ne tik bināri, turklāt jāņem vērā, ka 20. gadsimta 30. gados tā mainījās teju ik pa gadam. Līdz šim trūcis arī informētāka skatījuma uz kategorijas hudožņica (“māksliniece”) funkciju sociālistiskā reālisma sistēmā.Lai aizpildītu šos “baltos plankumus”, Kristīna Kjaere aplūkos valodu, kādā kritiķi apsprieda sieviešu kārtas mākslinieču veikumu, un analizēs, kā šie spriedumi atšķīrās no mākslinieku vīriešu darba vērtējuma. Aplūkota tiks arī sieviešu mākslinieču darbība, par ko saglabājušās liecības Maskavas Mākslinieku savienības (MOCCX) arhīvā. Padomju tēlnieces Veras Muhinas (1889–1953) veikums nebūs lekcijas centrālais temats, taču tas noteikti tiks pieminēts. Atbilstoši pasākuma tēmas pieteikumam un nosaukumā ietvertajām frāzēm – “sievietes kā tēlu veidotājas un sieviešu tēli” – Vera Muhina un viņas karjera tiks apskatīta no dzimtes studiju perspektīvas. Kā māksliniece sieviete navigēja padomju mākslas institucionālajās struktūrās un radīja “padomju sievietes” tēlu? Turklāt – vai tas tiešām bija “padomju sievietes tēls”? Pasākuma ievadrunā mākslas vēsturniece Alise Tīfentāle aptvers šos un citus ar Muhinas dzīves biogrāfiskajām detaļām saistītus faktus, tostarp bērnību Rīgā un studijas Parīzē.Uzstāšanās noslēgumā Alise Tīfentāle pievērsīsies mākslinieces daiļrades izpētei mūsdienu mākslas problēmu kontekstā. Pasākums norisināsies latviešu, krievu un angļu valodā
Mākslas vēsturnieces Kristīnas Kjaeres lasījums Kad māksliniece sieviete konstruē citas sievietes tēlu...
Lekcijā Kristīna Kjaera aplūkos vispārējas metodoloģiskās problēmas laikmetīgās mākslas vēsturiskajā pētniecībā, konkrēti – sociālistiskā reālisma izpētē. Šīs problēmas tiks ilustrētas caur 20. gadsimta 30. gados zināmu mākslinieču – Jekaterinas Zernovas, Olgas Janovskas, Marijas Bri-Beinas un Valentīnas Kulaginas, kā arī vakara galvenās varones – Rīgā dzimušās padomju tēlnieces Veras Muhinas – prizmu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.