Mākslinieka Mermana eļļas gleznas seko ilustrācijām, kuras aplūkojamas atlanta otrajā daļā, kas veltīta ne – eiropeiskajām
valstīm, liekot uzsvaru uz konkrētiem attēliem, kas pamodināja māksliniekā ziņkāri: cilvēki no dažādām kultūrām un piederības, šo zemju fauna un flora.
Mermana izvēle, lietot mazos, monohromatiskos zīmējumus, kuri attēloti grāmatā, piešķirot tiem lielu, krāsainu interpretāciju, ir izaicinoša nostāja. Viņa darbos Ir grūti atrast lokālas atsauces, kā piemēram tas ir pašreizējā gleznu sērijā, kur viņš atsaucas uz Eiropas glezniecību (vai ilustrāciju). Tajā pašā laikā, attēlu izvēle var nebūt pilnība nejauša, iespējams saistīta ar mākslinieka biogrāfiju un ģeo – politisko realitāti. Viņa pielietotais darbības princips šeit atgādina populārās mūzikas aranžijas jeb cover praksi vai vecu filmu reproducēšanu, ar kuras palīdzību viņš piesavinās oriģinālās ilustrācijas un ietērpj tās jaunā, personiskā un mūsdienīgā izskatā. Ar šo procesu attīstās diskusija par varas attiecībām starp dominējošo kultūru un kontrolēto kultūru, ko veidojis simtiem gadu ilgs koloniālisms. Diskusiju pastiprina attēlu izvēle no šī atlanta sējuma, kas, kā minēts, attiecas uz to, ko eiropieši dēvē par trešo pasauli. Mermana gleznas uzsver disonansi starp rietumu apbrīnu par cildeno mežoni un šo mežoņu okupācijas un ekspluatācijas vēsturi un atgādina, kā vēstures gaitā un līdz pat mūsdienām bailes no svešā un nezināmā pārvēršas naidā un vardarbībā.