Raiņa un Imanta Ziedoņa dzeja aktrises Ausmas Kantānes interpretācijā

Jau labu laiku briedusī iecere īstenojusies maijā, kas visā Latvijā izsludināts par Imanta Ziedoņa mēnesi, kad pilnos ziedos plaukst Smiļģa stādītie ceriņi, kastaņas, ābeles, kad aiz kalniem nav Raiņa jubilejas gads. Ausmu Kantāni atceramies kā spilgtu, temperamentīgu, apbrīnojami plaša ampluā Dailes teātra aktrisi, kura pārliecināja gan traģisko varoņu lomās, gan komēdiju tēlos, gan, it īpaši, mūsdienu sieviešu likteņu atspoguļojumā.

Ienākusi teātrī, kad to vēl vadīja Eduards Smiļģis, un nospēlējusi Anitras lomu viņa “gulbja dziesmā” – H. Ibsena dramatiskajā poēmā “Pērs Gints”, turpmākajos gados darbojusies Pētera Pētersona (Spīdola Raiņa “Uguns un nakts”, Aglaja F. Dostojevska “Idiots”, Aņa E. Radzinska “Filma top”), Jura Strengas (Luīze P. Putniņa “Kā dalīt Zelta dievieti?”, Vārdotāja M. Zālītes “Tiesa”), Arnolda Liniņa (Agnese H. Ibsena “Brands”, Anna Šekspīra “Ričards III”, Ilze R. Blaumaņa “Īsa pamācība mīlēšanā”), Ainas Matīsas (Žanna Ž. Anuija “Cīrulītis”, Anna Ā. Kertēsa “Atraitnes”, Silvija K. Būzas “Sievietes, sievietes...”), Kārļa Auškāpa (Alise A. Strindberga “Nāves deja”, Māte A. Kasonas “Rītausmas dāma”, Ērline O. Vailda “Lēdijas Vindermīres vēdeklis”, Ļetisa P. Šefera “Letisa un mīlašķis”, Marija Kallasa T. Maknelija “Meistarklase”), kā arī Arņa Ozola, Mihaila Gruzdova, Arkādija Kaca režijās. Kā lieliska dzejas interprete atklājusies savā jubilejas monoizrādē – Vizmas Belševicas dzejas kompozīcijā “Visi koki Dieva doti”. Nu jau pagājuši vairāk nekā desmit gadi, kopš Ausma Kantāne aizgājusi no sava teātra. Tomēr, tiekoties ar mākslinieci viņas retajās publiskās uzstāšanās reizēs, varam pārliecināties, ka profesionālie mākslas ieroči viņai aizvien vēl spoži trīti. Un liekas, ka klāt nācis vēl kāds jauns, personiskāks un viedāks skats uz dzīvi un mākslas izpausmēm, kas piešķir viņas sniegumam īpašu valdzinājumu.