Šis gads kino nozarei visā pasaulē ir bijis mēģinājums atgriezties normalitātē – tajos laikos, kas bija pirms pandēmijas un kara. Pagātnes romantizēšana ir plaši izplatīta liga, bet kino industrijai kavēšanās pagātnē ir saistīta ne tikai ar sentimentālām atmiņām, bet arī ar skaitļiem – skatītāju skaitīšanu kinoteātros (par skatītāju skaitu platformās dati tiek publiskoti tikai izlases kārtībā un pamatā šo kanālu mārketinga mērķu sasniegšanai). Nav noslēpums – šogad Eiropā un ASV dramatiski ir samazinājies pārdoto kinoteātru biļešu skaits. Kritums tiek lēsts 30–40 procentu apmērā salīdzinājumā ar 2019. gadu – pēdējo stabilitātes gadu pirms pandēmijas.
Pakāpeniskā ierobežojumu atcelšana 2022. gada sākumā neliecināja par strauju publikas atgriešanos kinoteātros. Lielajās Eiropas valstīs – Vācijā, Francijā, Polijā un citur – skatītāju skaits kinoteātros 2022. gada pirmajā ceturksnī bija teju uz pusi mazāks nekā 2019. gadā. Kāpēc laikā, kad filmas ir pieejamas dažādās interneta platformās – gan lokālās, gan globālās –, joprojām tik ļoti fokusējamies uz kinoteātriem? Atbilde ir vienkārša – kinoteātri ir tā klasiskā filmu izrādīšanas vieta, kas spēj ģenerēt vislielāko komerciālo atdevi. Protams, ja filma ir sekmīga.
Iemesli, kāpēc skatītāju atgriešanās kinoteātros 2022. gadā ir notikusi tik lēni un joprojām nesasniedz pirmspandēmijas līmeni, ir dažādi. Viens no iemesliem varētu būt skatītāju paradumu maiņa, pārslēdzoties uz digitālo platformu piedāvātā satura patēriņu. Nav mazsvarīgs arī ekonomiskais faktors – inflācija, kas ierobežo iespējas. Tomēr arī šogad lielajiem spēlētājiem – Holivudai – ir izdevies gūt panākumus gandrīz kā vecajos laikos. Proti, tie ir piedāvājuši lielbudžeta produktus, kas uzbudina plašas ļaužu masas. Tas izdevās Toma Krūza rotātajai action drāmai Top Gun. Maveriks, kas tika pirmizrādīta Kannu kinofestivālā un pēcāk uz karstām pēdām pulcināja kinozālēs tos, kuri atminas 90. gadu Maveriku, un, domājams, ne tikai tos. Arī gada nogales globālais hits – Džeimsa Kamerona Avatars. Ūdensceļš – apelē pie vēsturiskās atmiņas un 2009. gada filmas Avatars. Šī ir izrādījusies drošākā Holivudas stratēģija – atsaukt atmiņā labi zināmus grāvējus, piedāvājot to turpinājumus. Latvijā līdz šim brīdim visvairāk skatītā 2022. gada filma ir Minjoni – produkts visai ģimenei, animācijas filmu sērijas turpinājums.
Pārdoto biļešu skaitīšana ir "visgrāmatvediskākais" kinoprocesa izvērtējuma veids. Šāda aritmētika tradicionāli nedarbojas, runājot par Eiropas filmu devumu. Ļoti reti Eiropas filmas – pat tās, kuras gūst panākumus prestižākajos festivālos, – pulcina ievērojamu skatītāju daudzumu. Tas attiecas arī uz Latviju, kur publika dod priekšroku amerikāņu darbiem, nākamās ir Latvijas filmas un tikai tad – Eiropas kino. Šis gads ir bijis izņēmums: Kannu festivāla uzvarētāja – zviedru režisora Rūbena Estlunda filma Skumju trīsstūris – Latvijā ir pulcējusi teju 20 000 skatītāju. Režisora stratēģija – radīt traģikomisku paskvilu par mūsdienu kapitālismu un šīs sistēmas izredzētajiem, bagātniekiem uz luksusa jahtas, – ir bijis veiksmīgs trāpījums gan Eiropas kino templī (Kannās), gan arī skatītāju interesēs. Decembrī Skumju trīsstūris saņēma četras Eiropas Kinoakadēmijas balvas svarīgākajās kategorijās (labākā Eiropas filma, režija, scenārijs, labākais aktieris).
Par citiem gada rezultātiem vēl pāragri runāt, tos parasti iezīmē ASV Kinoakadēmijas Oskara nominācijas un dažādu ASV profesionālo ģilžu balvas. Liela daļa filmu, kuru nosaukumi tiek minēti dažādos topos, līdz mums vēl nav nonākusi. Bet būs, piemēram, satricinošā filma Tāra, kas reflektē par varas hierarhiju mākslas pasaulē, – ar Keitu Blānšetu diriģentes lomā. Par šo darbu viņa droši vien tiks nominēta Oskaram un, visticamāk, to arī saņems.