Režisora Māra Martinsona topošajā kinodarbā viņš spēlē uzņēmēju, žurnālistu, sabiedrisko darbinieku un vienu no aktīvākajiem Rīgas Latviešu biedrības dibinātājiem Rihardu Tomsonu (1839–1884), kurš savulaik ir vadījis kaulu miltu un superfosfāta fabriku, rakstījis lugas, organizējis Pirmo vispārējo latviešu skolotāju sapulci un bijis Pirmo vispārējo latviešu dziesmu svētku rīcības komitejas vadītājs.
"Man ir grūti iedomāties mūsdienu cilvēku, kurš viņa vecumā varētu būt izdarījis tik daudz un tik dažādās nozarēs," atzīst Andris Bulis, kurš ir rūpīgi iepazinies ar sava varoņa biogrāfiju un ticis pie iespaidīgas bārdas. 20. februārī kinopilsētiņā Cinevilla tika uzņemta restorāna aina, kurā Rihards Tomsons tiekas ar Krievijas impērijas policmeistaru, ko spēlē Arūns Valinsks no Lietuvas. "Pagājušajā vasarā man piezvanīja Māris un piedāvāja šo lomu. Viņš sacīja: kad iedomājos šo tēlu, redzu, ka viņš izskatās kā Arūns Valinsks. Kāpēc tas nevarētu būt viņš pats?!" stāsta lietuviešu mākslinieks, kurš savulaik ir bijis ļoti populārs televīzijas šovu vadītājs un kuram ir neliela pieredze arī kino.
Dziesmas spēks
Filma Zeme, kas dzied ir stāsts par Pirmo vispārīgo dziedāšanas svētku dzimšanu 1873. gadā, kad tika ielikts pamats unikālai tradīcijai, kas 2023. gadā svinēs 150. jubileju un joprojām nav zaudējusi savu nozīmību. Par to varēja pārliecināties arī pagājušajā piektdienā pie Rīgas Kongresu nama, kur notika atbalsta koncerts Brīvību Ukrainai. "Šeit mēs (..) esam pulcējušies, iespējams, uz mūsu liktenīgākajiem, izšķirošākajiem Dziesmu svētkiem XXI gadsimtā. Es saku "dziesmu svētkiem" tādēļ, ka to kustība allaž ir bijusi un ir neatraujama mūsu politiskās un nacionālās pastāvēšanas cīņas sastāvdaļa. Dziesmu svētku kustības dalībnieki ir šīs Ukrainas atbalsta manifestācijas rīkotāji. Paldies jums!" savā uzrunā sacīja viens no Latvijas atmodas simboliem un filmas Zeme, kas dzied scenārija līdzautoriem Dainis Īvāns.
Kopā ar režisoru Māri Martinsonu viņš ir uzrakstījis stāstu par brīvību, pašapziņu, dziesmas spēku un unikāliem cilvēkiem mūsu vēsturē – šis darbs ir prasījis trīs gadus ilgu liecību izpēti. Filmas uzņemšanas pirmais posms sākās pagājušā gada pavasarī. Tas tika atklāts ar ainām, kuras tika uzņemtas īpaši filmēšanas vajadzībām rekonstruētā Rīgas Latviešu biedrības nama kabinetā. Tajā kopā sanāca Rīgas Latviešu biedrības vadība, kas ilgstošu pārrunu rezultātā nolēma organizēt Pirmos vispārīgos dziedāšanas svētkus un nodibināja to rīcības komiteju.
"Tas bija lielāks izaicinājums nekā tagad," par filmas uzņemšanas pirmo posmu stāsta Andris Bulis. Ir bijis jāpierod pie apstākļiem, grima, scenogrāfijas, atmosfēras un petrolejas lampu apgaismojuma. "Pēc katras filmēšanas dienas ierodies mājās nokvēpis melns," smejas aktieris, kurš uzņemšanas procesa fotogrāfijās ir redzams pie milzīga, ar papīriem, grāmatām un citiem priekšmetiem noklāta galda. Jāatzīmē, ka šis kabinets gāja bojā 1908. gadā, kad bojātas krāsns dēļ izcēlās ugunsgrēks, kas pilnībā izpostīja Rīgas Latviešu biedrības nama ēku, kura tagad atdzims filmā.
"Pirmā uzņemšanas posma materiāli jau nodoti kolēģiem, kuri ar tehnoloģiju un digitālās pēcapstrādes palīdzību parūpēsies, lai pa Rīgas Latviešu biedrības nama logu pavērtos skaists skats uz tā laika Rīgu," 2021. gada 28. maijā informēja filmas Zeme, kas dzied Facebook lapa un vērsa uzmanību uz rekonstrukcijas un digitālās pēcapstrādes ciešo simbiozi šī kinodarba tapšanā.
Spriedz gaisā
Otrais filmas uzņemšanas posms sākās šī gada februārī Tirzā ar ugunsgrēka ainu rijā, kurā tikuši aizvadīti dziedāšanas mēģinājumi. Filmēšanā piedalījās arī slavenā latviešu operdīva Marina Rebeka. Viņa spēlē Zelmu, kas kopā ar aktrises Martas Lovisas Jančevskas atveidoto krustmeitu Annu filmā iezīmē sižeta līniju, kurā atklājas Dziesmu svētku sniegtās pašnoteikšanās iespējas latviešu sievietēm. Vidzemes pusē uzņemtās ainas vēsta par tā laika latviešiem laukos un aizraušanos ar dziedāšanu gan kā parastu laika kavēkli ziemas tumšajos vakaros, gan kā dziedējošu un kopīgu aktivitāti, kas aizveda līdz Pirmajiem vispārīgajiem dziedāšanas svētkiem. "Cilvēki pameta savus lauku darbus, iejūdza zirgus un brauca ar ratiem uz Rīgu," ieskicē Andris Bulis, kurš ar patiesu aizrautību un apbrīnu runā par tā laika notikumiem.
Vēlāk uzņemšanas grupa pārcēlās uz Lielstraupes pils interjeriem, kas "atveidoja" Rīgas Latviešu biedrības namu, un kinopilsētiņu Cinevilla, kur ir tikusi rekonstruēta Rīgas Latviešu biedrības nama fasāde un restorāns, kurā bija iespēja paviesoties arī KDi. "Kungs, jūs vairāk ēdiet nekā runājiet, it sevišķi sākumā!" pēdējos norādījumus vienam no masu skatu dalībniekiem dod režisora asistente Laura Meļķe pirms Andra Buļa un Arūna Valinska atveidoto varoņu dialoga, kura radītā spriedze gaisā ir sajaukusies ar restorānā ielaistajiem dūmiem.
"Šodien mēs filmējam Riharda Tomsona tikšanos ar policmeistaru, kuras mērķis ir iegūt Pirmo vispārīgo dziedāšanas svētku rīkošanas oficiālo atļauju," atklāj latviešu aktieris, kura varonis uz savu lūgumu saņem atbildi, ka varbūt nevajadzētu nekur steigties, taču mūsdienās notrulinātais, bet tajos laikos noasinātais jēdziens "vīrs un vārds" neļauj atkāpties no iecerētā.
Viņi sarunājas krievu valodā ar XIX gadsimta beigās raksturīgajām vārdu mežģīnēm, kas abiem aktieriem ir bijis liels izaicinājums. "Māris mani nedaudz piemānīja, jo nepateica, ka tas būs tik sarežģīti," smejas Arūns Valinsks, kura varonis ir kļuvis par filmas galveno antagonistu, bet kurš pats kā bijušais Lietuvas parlamenta spīkers 2008. gada ekonomiskās krīzes laikā ir norūdījies pret jebkādu negatīvu cilvēku reakciju.
Ziemas uzņemšanas posms noslēdzās Inešu pagastā. Filmas Zeme, kas dzied pirmizrāde ir ieplānota 2023. gadā. "Apzinos, ka šī ir mana mūža filma, ņemot vērā tās nozīmīgumu un darba ieguldījumu, kas tajā jau ir un vēl tiks ielikts," par šī kinodarba veidošanu ir teicis režisors Māris Martinsons, kurš pats savulaik arī ir bijis kora dziedātājs.