Pēc sarunas tiks demonstrēta Anšlava Eglīša stāsta Maestro ekranizācija, režisora Pētera Krilova īsfilma (1990, 56 min) ar Eduardu Pāvulu galvenajā lomā.
Topošo spēlfilmu Homo Novus, kuras pirmizrāde notiks 26. septembrī, producē studija Film Angels Productions. 1938. gads, nabadzīgs mākslinieks Juris Upenājs ierodas Rīgā no laukiem tajā pašā laikā, kad izsmalcinātais Eižens Žibeika atgriežas no gleznošanas Parīzē ar cerībām saņemt sava tēvoča ievērojamo mantojumu. Kamēr mākslai uzticīgais Upenājs ar krāsainās Rīgas bohēmas palīdzību kāpj arvien augstāk, talantīgais diletants Žibeika krīt arvien zemāk. Upenājs kuratora un kritiķa Kurcuma vadībā sastopas ar mākslas pasaules komiskajiem personāžiem, pieredz panākumus un izgāšanos, nicinājumu un mīlestību. Eižens Žibeika zaudē naudu un mīļoto sievieti, taču gūst glābiņa iespēju, nododoties savai glezniecībai.
Anšlava Eglīša populārā romāna ekranizācijā režisore un scenārija autore Anna Viduleja un operators Jānis Eglītis iesaistījuši veselu plejādi spilgtu aktieru no dažādiem teātriem – lomās Kaspars Znotiņš, Andris Keišs, Vilis Daudziņš, Aurēlija Anužīte, Ģirts Ēcis, Agnese Cīrule, Andrejs Žagars, Ģirts Krūmiņš, Baiba Broka, Gundars Āboliņš, Regīna Razuma un daudzi citi, epizodiskās lomās arī krāšņi tipāži, piemēram, basketbolists Kaspars Kambala, bet galvenajās lomās – lielā ekrāna debitanti Igors Šelegovskis un Kristīne Krūze.
Savukārt Pētera Krilova 1990. gadā uzņemtā, gandrīz stundu garā spēlfilma Maestro. vēsta arī par 30. gadu Latvijas mākslas pasauli. Galvenajā lomā spožs Eduards Pāvuls, viņa sievas lomā – tikpat spoža muzikoloģe Ligita Viduleja, režisores Annas Vidulejas mamma. Lomās arī Juris Gornavs, Leonīds Grabovskis un citi, filmas māksliniece – Brigita Rozenbrika, filmas operators – Andris Pavlovskis, kuram šis bija diplomdarbs Vissavienības kinoinstitūtā.
Šī seansa sadarbības partneris ir Latvijas Nacionālā arhīva Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvs, kas nodrošina filmas kopiju demonstrēšanai.
Režisore Anna Viduleja augusi mākslinieku ģimenē, viņas māte, muzikoloģe Ligita Viduleja, ir vairāku spilgtu TV muzikālo filmu scenāriste un redaktore, bet Anna jau pusaudzes gados debitējusi kinolomā TV īsfilmā Mans draugs Sokrātiņš (1984) un strādājusi kinoforumā Arsenāls. Studējusi Latvijas Universitātes Filozofijas fakultātē, Latvijas Kultūras akadēmijā, Eiropas kino koledžā (Dānijā). Absolvējusi Nacionālo TV un kino skolu Lielbritānijā, diplomdarbs Naktsputni (2000) iekļauts Kannu kinofestivāla konkursā. Režisējusi vairākas īsfilmas (1995-2001), mūzikas klipus, reklāmas, iestudējusi izrādi Jaunajā Rīgas teātrī. Kopā ar trim citiem režisoriem radījusi no četrām novelēm veidotu pilnmetrāžas spēlfilmu Vogelfrei (2007), kas saņēma vairākas nominācijas un balvas Nacionālajā filmu festivālā Lielais Kristaps, kinoforumā Arsenāls un citur pasaulē. Viena no studijas Film Angels Studio dibinātājām, pasniedzēja augstskolā RISEBA.
Režisores Annas Vidulejas debijas pilnmetrāža Homo Novus ir viena no sešām spēlfilmām Nacionālā Kino centra programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei, kurā ietilpst arī astoņas dokumentālās filmas un divas pilnmetrāžas animācijas filmas. Visas 16 filmas kā Latvijas filmu nozares dāvana iedzīvotājiem valsts simtās jubilejas gadā tiks pirmizrādītas līdz 2018. gada beigām un pēc tam turpinās savu ekrāna dzīvi gan lielajos kinoteātros, gan Latvijas novadu kultūras namos un citās filmu izrādīšanas vietās, gan visbeidzot arī televīzijas kanālos.
Sarunu cikls Simtgade un vēl, ko organizē Nacionālais Kino centrs un Latvijas Nacionālā bibliotēka, ir veltīts NKC organizētajai programmai Latvijas filmas Latvijas simtgadei un ļauj skatītājiem iepazīties ar šajā programmā topošajām filmām un to autoriem. Katra vakara programmu ievada īss stāstījums par vienu Simtgades filmu un iepazīšanās ar filmas režisoru, bet sarunas noslēgumā tiek izrādīta ar sarunas tēmu saistīta filma vai filmu programma.
Cikls sākās 2017. gada oktobrī ar sarunu par programmas pirmo spēlfilmu Vectēvs, kas bīstamāks par datoru, tikšanos ar režisoru Vari Braslu un viņa klasiskās spēlfilmas Ezera sonāte (1976) noskatīšanos. Piecu mēnešu laikā ciklā Simtgade un vēl notikušas piecpadsmit sarunas, katru no tām apmeklēja gandrīz 100 dažādu paaudžu interesenti – no kinojomas profesionāļiem līdz pavisam maziem skatītājiem Rozes Stiebras klasisko filmu seansā – un daudzi kļuva par cikla pastāvīgajiem apmeklētājiem.