Karalis lauva
@@@
Režisors Džons Favro
Bērnu un ģimenes filmas izsenis ir bijušas pamatīgākais trumpis, lai piesaistītu plašu auditoriju. Tāda ir filma Karalis Lauva, kura jau ir nopelnījusi vairāk nekā 500 miljonu dolāru. Šī datoranimācijas tehnikā veidotā Volta Disneja kompānijas filma pārsteidz ar teju fotogrāfisku reālismu. 1994. gadā Disneja studijā tapa filma Karalis Lauva, kas veidota klasiskās animācijas tehnikā. Laiki ir mainījušies – lielie kaķi nu ir kļuvuši digitāli. Nav šaubu, ka jaunais Karalis Lauva kļūs par šīs vasaras obligāto skatāmvielu ģimenēm ar bērniem.
Zirnekļcilvēks. Tālu no mājām
@@@@
Režisors Džons Votss. Lomās Toms Holends, Engurija Raisa u. c.
Kinoizrādītāji ar jaunumiem nešķiežas – jaunu filmu repertuārā šonedēļ nav. Latvijā ir iestājies atvaļinājumu laiks, kurā nav vērts izrādīt jaunas filmas, riskējot tās ātri vien pazudināt skatītāju neesamības dēļ. Ja tik tiešām vēlaties vakaru pavadīt kinoteātrī, ir jādodas uz kādu no filmām, kas repertuārā ir ne pirmo nedēļu. Piemēram, var pārbaudīt, vai kārtējais atgādinājums par komiksiem kā nebeidzamu Holivudas komerckino iedvesmas avotu ir pelnījis būt vietējā populārāko filmu topa virsotnē (divās nedēļās – 27 000 skatītāju Latvijā).
Anna
@@@
Režisors Liks Besons. Lomās Saša Lusa, Lūks Evanss, Helēna Mirena u. c.
Divas nedēļas Latvijas kinoteātros plosās Anna – franču režisora Lika Besona filma, kurā galvenajā lomā ir eksmodele ar slāvu saknēm Saša Lusa. Sižets atgādina gan paša Besona jaunībā veidoto filmu Nikita, gan dažu labu amerikāņu komerctrilleri, kurā ir darīšana ar nāvīgām daiļavām, meitenēm slepkavām un slepenajiem dienestiem. Dižas popularitātes virsotnes filma nav iekarojusi – divās nedēļās par Annu interesi ir izrādījuši nedaudz vairāk nekā 4000 skatītāju Latvijā. Tā ierindojas visvairāk skatīto filmu desmitnieka 7. vietā.
Samsons un Dalila
@@@
Seanss Kino Citadele 31.VII plkst. 18
Mecosoprāna Elīnas Garančas cienītāji, visticamāk, nelaidīs garām iespēju noskatīties pērn rudenī Ņujorkas Metropolitēna operas iemūžinātās izrādes Samsons un Dalila ierakstu un gūt baudījumu no dīvas vokālā starojuma. Man ir bijusi izdevība šo iestudējumu redzēt uz Metropolitēna operas skatuves, un, kaut arī neesmu žanra speciāliste, Kamila Sensānsa operas režija (Darko Tresņaks) šķita pārlieku konservatīva un tradicionāla. Tomēr Elīnas Garančas un viņas partnera tenora Roberto Alanjas vārds ir spēcīgs arguments, lai noskatītos šo iestudējumu.