Uz karstām pēdām pēc režisora Vara Braslas spēlfilmas Vectēvs, kas bīstamāks par datoru, kuru jau noskatījušies vairāk nekā 45 000 skatītāju, drīzumā uz lielajiem ekrāniem iznāks nākamais Nacionālā kino centra īstenotās programmas Latvijas filmas Latvijas simtgadei kinodarbs. Tā būs režisores, scenāristes un producentes Ilonas Brūveres dokumentālā filma Ievainotais jātnieks. Tās pirmizrāde notiks 24. oktobrī kinoteātrī Splendid Palace, kura repertuārā turpināsies šī darba kinodzīve.
Šī dokumentālā filma vēsta par Brīvības pieminekļa celtniecību un tā autoru, tēlnieku Kārli Zāli (1888–1942), kuram 2018. gadā tiks atzīmēta 130. jubileja. Tas ir tēlains vēstures un dzīves notikumu kaleidoskops, kas ļauj sajust brīvības skaudro garšu un iepazīstina ar izcilākajiem klasiskās tēlniecības piemēriem. Ilona Brūvere atklāj, ka viņa ir mēģinājusi izvairīties no tēmas izklāstīšanas stīviem teikumiem kā vēstures mācību grāmatās un radījusi stāstu par Kārli Zāli kā cilvēku. Ne tik pareizu. Tādu kā mēs visi.
Par savas dokumentālās filmas nosaukumu režisore norāda, ka Ievainotais jātnieks ir atsauce ne tikai uz tēlnieka veidotā Brāļu kapu memoriālā ansambļa pirmo skulptūru, bet arī atsauce uz viņa dzīvi. "Ikviens no mums, kas tiešām ir gribējis dzīvot un dzīvojis pa īsto, nevis eksistējis, ir bijis ievainots – smagi un dziļi," vakar notikušajā preses konferencē paskaidroja Ilona Brūvere, kura izteica cerību, ka viņas dokumentālā filma ļaus paraudzīties ne tikai pagātnē, bet arī uz mūsu pašu dzīvi un darīt to labāku.
Prom no ikdienas
Ilonai Brūverei piemīt īpašs rokraksts – režisore piekopj inscenētā un teatralizētā dokumentālisma stilu, kas viņas kinodarbus tuvina spēlfilmām. Šajā kinodarbā piedalās tādi aktieri kā Imants Strads, Dārta Daneviča, Lauris Subatnieks, Ģirts Liuziniks un citi. "No rīta mēs satikāmies, un man bija jābūt Zālem. Viss," smejoties piebilst Valmieras teātra aktieris Imants Strads, kurā Ilona Brūvere sākotnēji ir saskatījusi līdzību ar tēlnieku un jau darba procesā novērtējusi arī viņa meistarību. "Kad mēs sākām filmēt, es sapratu: ārprāts, cik viņš ir talantīgs aktieris!" pirms kāda laika atzina režisore.
Ievainotā jātnieka komandā iesaistījusies arī mākslas zinātniece Ingrīda Burāne, kura bijusi šīs dokumentālās filmas konsultante. "Es filmu redzu trīs līmeņos. Tā ir filma par tēlnieku, filma par laiku, filma par Brīvības pieminekļa vēsturi un – patiesībā – filma arī par mūsu visu gaitu uz šodienas brīvību," akcentē mākslas zinātniece un uzskata, ka Latvijas filmas Latvijas simtgadei stimulēs sabiedrību domāt par lielām personībām un lieliem mērķiem. "Ja Ilonas Brūveres filma un arī pārējās filmas, kuras atsaucas uz mūsu vēsturi un rāda to, kas mēs patiesībā esam, nevis to, kā mēs ikdienas mazajās šļuriņās nošļurināmies, tad ir vērts gaidīt simtgadi un centrēt savas domas un darbus uz nākamo simtgadi."
Ievainotā jātnieka radošajā komandā darbojās arī komponists Ēriks Ešenvalds, kuram šī nav pirmā pieredze kinematogrāfā. Viņš ir sarakstījis mūziku režisora Renāra Vimbas spēlfilmai Es esmu šeit (2016). Komponists atklāj, ka Ilona Brūvere bija izvēlējusies konkrētus fragmentus no viņa jau esošajiem skaņdarbiem, kurus Ēriks Ešenvalds ir papildinājis ar jauniem. "Šis nebija tas gadījums, kad komponists nāk ar savu papildu dimensiju. Šis bija tas gadījums, kad režisore redz visu attēlu pilnībā – krāsās, skaņās, zemtekstos," uzsver Ēriks Ešenvalds, kurš ir pieņēmis šos spēles noteikumus.
Citas zvaigznes
Pēc dokumentālās filmas Ievainotais jātnieks pirmizrādes Rīgā sekos arī reģionālās pirmizrādes desmit Latvijas pilsētās: Rēzeknē, Madonā, Smiltenē, Jēkabpilī, Kuldīgā, Cēsīs, Valmierā, Ventspilī, Liepājā un Siguldā.
Savukārt jau šodien, 11. oktobrī, plkst. 18 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē notiks tikšanās ar Ilonu Brūveri pasākumu ciklā Simtgade un vēl, kura laikā režisore pastāstīs par savu jaunāko kinodarbu un tiks izrādīta arī viņas 2010. gadā radītā dokumentālā filma Versija Vera, kas vēsta par Rīgā dzimušo un starptautiski slaveno padomju tēlnieci Veru Muhinu, kura savulaik ir paglābusi Kārļa Zāles veidoto Brīvības pieminekli no ideoloģiski motivētiem padomju varas uzbrukumiem. Ieeja bez maksas.
Jāatzīmē, ka šī gada izskaņā pirmizrādi piedzīvos vēl viens kinodarbs, kas tapis Nacionālā kino centra īstenotajā programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei. Tā būs režisora Askolda Saulīša dokumentālā filma Astoņas zvaigznes – vēsturiski hronoloģisks pētījums par latviešu strēlnieku bataljoniem, to veidošanos un tālāko likteni. Vairāk informācijas par visiem iecerētajiem projektiem var lasīt interneta vietnē www.nkc.gov.lv.