Filma Pacients Nr. 1 apbalvota ar īpašo Vernera Hercoga prēmiju. Pasniedzot balvu, Eiropas kino klasiķis, izcilais režisors Verners Hercogs raksturoja filmu: "Tā ir dziļa, uz vēsturiskajiem dokumentiem balstīta filma. Skatītāji detaļās redz impērijas valdnieka dzīves pēdējās dienas, un tajā pašā laikā viņa padotie inscenē viņam vēlēšanas un vērpj intrigas ap viņa miesu, vadoties tikai un vienīgi pēc personiskajām interesēm. Režisora pieeja ir drosmīga un radikāla, Gigineišvili detalizēti demonstrē vienpersoniskas valdīšanas krīzi. Filmas skatīšanās laikā gribas te smieties, te raudāt, taču nav iespējams izdarīt ne vienu, ne otru.”
Pacients Nr. 1 ir nopietna politiska drāma, kas atklāj absurdumu, ko rada iedomas par piešķirtās varas mūžīgumu. Sižeta pamatā – izdomāts Ģenerālsekretārs, kuram nav vārda, skatītājs zina tikai viņa iniciāļus: K.U. 1984. gada februārī Kremļa Centrālajā slimnīcā tiek nogādāts īpašs pacients, viens no gados vecajiem valsts vadītājiem. Viņš izmisīgi cenšas noturēties gan pie dzīvības, gan arī noturēt savu varu. "Vara nekad netiek atdota, tā vienmēr tiek paņemta," viņš to pārāk labi zina. Zaudējot varu, viņš zaudē savu spēku, spēku, kas ir tikpat graujošs un nāvi nesošs kā viņu piemeklējusī kaite. Vispār jau viņa izdzīvošana ir valstiski svarīgs uzdevums, un slimnīcas personālam tiek dots netriviāls uzdevums – par katru cenu saglabāt viņu dzīvu, tajā pašā laikā radot K.U. ilūziju, ka viņš vēl arvien kontrolē valsti.
Tas ir spilgts un aktuāls traģikomisks pētījums par varas struktūru sairšanu, aizkulišu strīdu skumjais farss brūkošajā valstī. Šajā vizuāli pārliecinošajā, aukstajā un bezkaislīgajā stāstā ir daudz atsevišķu sižetu, manipulāciju un kompromata, mazu traģēdiju un lielas groteskas.
Aleksandra Filipenko lieliski nospēlētais personāžs ir to triju ģenerālsekretāru Brežņeva, Andropova un Čerņenko apkopojums, viņi nomira cits pēc cita padomju perioda beigās. Filmas krāsu palete, drūmās un skarbās pušu attiecības kadrā rada nospiedošu gaisa trūkuma sajūtu.
Filmas mūzika – skanīgā un disonansi radošā Gijas Kančeli simfonija – akcentē nomācoši stindzinošo tā laika gaisotni.
Pacients Nr. 1 izsmej tuvredzīgo autoritārismu. Tā ir ārprāta pasaule, par kuru sāk piemirst, taču kurā neviens nevēlas atgriezties.
16. martā kinoteātrī Splendid Palace režisors Rezo Gigineišvili īpašā seansā iepazīstinās skatītājus ar savu filmu un atbildēs uz viņu jautājumiem.
Festivāla programma: www.balticpearl.lv.