Arī turpmākā filmēšana tiks organizēta saskaņā ar vēsturisko Dziesmu svētku tapšanas norisi: pavasarī kori sāka gatavoties dalībai un apguva repertuāru, bet jau vasarā pirmie Vispārējie dziedāšanas svētki pulcēja latviešu tautu Rīgā. Attiecīgi pavasarī filmēšanas komanda filmēs Lieldienu ainas, savukārt vasarā gaidāma vērienīga filmēšana gan Rīgā, gan Valmierā, uzņemot masu skatus ar dziedāšanas svētku dalībniekiem un apmeklētājiem.
Filmas režisors Māris Martinsons norāda, ka šāda hronoloģiska filmēšana iezīmē arī simbolisku pieeju filmas tapšanā – filmēšanas komanda un aktieri piedzīvo dziedāšanas svētku rīkošanas procesu pakāpeniski, kas vasarā izvērtīsies kulminācijā, izspēlējot pirmo dziedāšanas svētku pieredzi. Tas ļauj emocionāli izdzīvot kinostāstu, it kā viņi tik tiešām gatavotos lielajam notikumam. Savukārt par uzņemto materiālu aizvadītajā filmēšanas posmā režisors stāsta: "Ziemas filmēšanas posms bija riskants tādā nozīmē, ka Latvijas ziemas laikapstākļus ir grūti paredzēt. Ainām laukos mums noteikti vajadzēja kārtīgu sniega segu. Lokācijas izvēle Vidzemes augstienē izrādījās tālredzīga: kamēr citviet Latvijā sniega kārtas vairs nebija, Tirzā sniegs turējās visu februāri. Toties ainām pie rekonstruētās Rīgas Latviešu biedrības nama fasādes kinopilsētiņā Cinevilla vajadzēja būt dubļainām. Tolaik Rīgas bulvāra loks nebija klāts ar bruģi vai citu segumu, tur bija zemes ceļi. Nereti teica – nedz ar kamanām, nedz ratiem izbraukt, jo pilsētas ceļi ziemā bija dubļu klāti. Filmēšanas dienās kinopilsētiņā Cinevillā pieturējās drēgns un mitrs laiks, kas nodrošināja ļoti autentisku vidi tā laika Rīgai. Tur pavērās dubļaina, brienama un nemīlīga pilsētas aina. Varbūt mums pašiem bija neomulīgi un auksti, bet filmai tas bija izcili."
Tā laika Rīgas vēl topošo bulvāra loku rekonstruēs ar datorgrafikas palīdzību. Filmas specefektu mākslinieks Māris Āboliņš norāda, ka fotogrāfijas ar Merķeļa ielu 1873. gadā, kas palīdzētu precīzi rekonstruēt skatu pie Rīgas Latviešu biedrības nama, nav pieejamas. Rekonstrukcijas radīšanai par pamatu tiek izmantoti 19. gadsimta pilsētas rasējumi un gravīras.
Uz garajām filmēšanas dienām kinopilsētiņā ieradās arī Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte. "Kinostāsts par Pirmajiem Vispārīgajiem latviešu dziedāšanas svētkiem ir nepieciešams katram no mums. Teju 150 gadus tālajā pagātnē, kad šī tradīcija tika iedibināta, pasaule un tās kārtība bija pavisam citāda. Tikai optimists varēja ticēt, ka ir iespējama ideja par cilvēku vienotību kopīgam un ilgtermiņā noturīgam mērķim. Esmu pārliecināta, ka spēlfilma Zeme, kas dzied rosinās novērtēt šī laikmeta priekšrocības, reizē stiprinot arī Dziesmu un deju svētku tradīcijas kā nacionālas kultūras izpausmes vērtību. Latvijas Nacionālā kultūras centra un SIA K Films kopdarbs ļauj kopīgā darbā apvienoties gan kino jomas profesionāļiem, gan Dziesmu un deju svētku kustības dalībniekiem, iemūžinot vēsturiski nozīmīgo dziesmusvētku dzimšanas faktu nākamajām paaudzēm," par Zeme, kas dzied nozīmību mūsu kultūras kontekstā un LNKC atbalstu filmai teic Signe Pujāte.
Kā ziņots jau iepriekš, filmas Zeme, kas dzied scenārijs ir balstīts patiesos un līdz šim plašāk nezināmos faktos, un tas vēsta par Pirmo Vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku tapšanu, par unikāliem cilvēkiem Latvijas kultūras vēsturē, kā arī nozīmīgām vietām vēsturisku notikumu dzimšanā.
Filmas tēlos iedzīvosies populāri aktieri Vilis Daudziņš, Andris Bulis, Ainārs Ančevskis, Andris Keišs, Ģirts Ķesteris, Nauris Brikmanis un citi, daudzsološā jaunā aktrise Marta Lovisa Jančevska, operdziedātāja Marina Rebeka, kā arī aktieri no Lietuvas, Igaunijas un Polijas. Scenārija līdzautors – Dainis Īvāns. Par filmas Zeme, kas dzied muzikālo noformējumu rūpējas komponists Jēkabs Jančevskis. Filmas operators Jānis Jurkovskis, kostīmus veido Katrīna Liepa, grima māksliniece – Beata Rjabovska. Filma top studijā K Films, tās producente ir Linda Krūkle.
Filmas pirmizrāde gaidāma 2023. gadā, atzīmējot Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku 150. gadu jubileju. Filmu atbalsta Latvijas Nacionālais kino centrs un Latvijas Nacionālais kultūras centrs, filmas tehnoloģiju partneris – SIA Latvijas Mobilais Telefons.