No rītdienas, 6. novembra, Latvijas kinoteātros un straumēšanas vietnē Vimeo on Demand būs skatāma režisora Matīsa Kažas filmizrāde Kino un mēs, kas apvieno kino un teātra elementus. Tā ir uzņemta vienā nepārtrauktā kadrā, kas ir kļuvis par garāko nepārtraukto kadru Latvijas kinovēsturē – 85 minūtes. Tajā notiekošo darbību ir tvēris operators Aleksandrs Grebņevs. Filmizrāde ir tapusi ciešā sadarbībā ar aktieriem Andri Keišu, Jāni Skuteli un Egonu Dombrovski, kuri par šo darbu ir tikuši nominēti balvai Lielais Kristaps kategorijā Labākais aktierdarbs galvenajā lomā un no plakāta noraugās kā trīsgalvains pūķis, gatavs spļaut asprātības ugunis.
Filmizrādē Kino un mēs viņi pievēršas padomju laikos tapušajām latviešu filmām un mēģina saprast, kāpēc tās ir uzņemtas tieši tā, kā tās ir uzņemtas. Filmu vidū ir Gunāra Cilinska un Vara Braslas kopdarbs Ezera sonāte (1976), Voldemāra Pūces ekranizācija Mērnieku laiki (1968) pēc brāļu Kaudzīšu romāna motīviem un Aloiza Brenča kriminālfilma Dubultslazds (1985). "Aļik, tu pasaki, kā tev vajag!" mudina Andra Keiša atveidotais aktieris Juris Pļaviņš Dubultslazda režisoram, ko spēlē Egons Dombrovskis, ar kuru sazināmies pirms gaidāmās Kino un mēs pirmizrādes.
Ierastā pārrāvums
Šī kino un teātra hibrīda ievadmirkļos Jānis Skutelis Liepājas teātra aktierim apvaicājas par viņa plāniem oktobrī. "Darbu piedāvā?" atrauc Egons Dombrovskis. Tieši pirms filmas uzņemšanas jūlija izskaņā Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins bija nācis klajā ar satraucošu paziņojumu par teātra slēgšanu, ja vien netikšot saņemta kompensācija par ārkārtējās situācijas laiku. Kas notiek tagad?
"Nu neko, lēnām čubinām," sarunā ar KDi atbild Liepājas teātra aktieris. Tik tikko pirmizrādi ir piedzīvojuši divi iestudējumi – režisores Māras Ķimeles Saviļņojums un režisora Viestura Meikšāna Dēmōns ar Egonu Dombrovski titullomā –, kā arī notiek citu jaunu darbu mēģinājumi pēc piespiedu dīkstāves.
Tieši Covid-19 pandēmijas izraisītais pārrāvums aktieru ikdienas darbos ir devis iespēju realizēt šo kopējo projektu, kura iniciators ir bijis Andris Keišs. Viņš ir skatījies YouTube un atradis video, kurā Holivudas zvaigzne Džims Kerijs viens pret vienu ir kopējis Stenlija Kubrika filmas Mirdzums/The Shining (1980) galveno varoni, un aktierim ir radusies doma to izmēģināt arī teātrī. Galu galā ir noskaidrojies, ka tas ir deepfake video, un pati iecere ir piedzīvojusi transformāciju.
Andris Keišs, Jānis Skutelis un Egons Dombrovskis ir iepazinušies un sadraudzējušies Matīsa Kažas vesterna Kur vedīs ceļš uzņemšanas laukumā, kurā viņi ir piedalījušies vairākās kopējās amizantās epizodēs. "Mums visiem trim bija jābrauc arī uz Itāliju, bet diemžēl Andris slimības dēļ palika Latvijā, un mums viņa ļoti trūka. Mēs ar Jāni Andrim sūtījām video ar humora piesitienu no Alpiem, bet viņš – no slimnīcas," atminas Egons Dombrovskis.
Spontānas nianses
Egons Dombrovskis stāsta, ka filmizrādes Kino un mēs veidošanas laikā viņi ir skatī jušies kino, pētījuši dokumentālus materiālus, ieklausījušies Rīgas kinostudijas darbinieku stāstos un pievienojuši tam visam savu fantāziju. "Jau pirms tam man bija paticis Dubultslazds, bet kopējās skatīšanās pieredze un pārrunas par redzēto ļāva pamanīt šajā filmā iepriekš neievērotas detaļas," akcentē Liepājas teātra aktieris, kurš pats ir detektīvžanra cienītājs.
Šajā projektā Andris Keišs, Jānis Skutelis un Egons Dombrovskis rekonstruē izvēlēto kinodarbu ainas un to tapšanu. Katrs no viņiem ir iejuties vismaz piecos tēlos, zibenīgi mainot mīmiku un kostīmus. No aktrises Astrīdas Kairišas atveidotās varones, skolotājas un divu bērnu mātes Lauras, līdz jau iepriekš pieminētajam Aloizam Brenčam – tāda ir Liepājas teātra aktiera personāžu amplitūda filmizrādē, kurā būtiska loma ir visu iesaistīto mākslinieku aktiermeistarībai un improvizācijai. Viņiem ir bijuši zināmi uzdevumi un dramaturģiskā trajektorija, bet filmēšanas laikā aktieri ir mainījuši tekstus, ļaujoties jaunām spontānām niansēm.
"Bija jābūt ļoti uzmanīgam, jo nekad nevarēja zināt, ko no šiem abiem sprukstiņiem var sagaidīt, – turi acis un ausis vaļā un reaģē," sadarbības formulu atklāj Egons Dombrovskis un piebilst, ka Jānis Skutelis un Andris Keišs ir brīnišķīgi improvizatori ne tikai kameras priekšā, bet arī ārpus tās redzamības lauka. Kad viņi sākot apmainīties ar frāzēm, tas ir tāds pingpongs, ka atliek tikai gaidīt pauzi, lai iestarpinātu kaut ko savu, – smejas Liepājas teātra aktieris, kurš savā darbā ir pieradis strādāt ar konkrētu lugu un atsperties no dramaturga sarakstītā materiāla savas lomas veidošanas procesā un pauž prieku par izdevību satikties kopējā projektā ar cita veida aktieriem.
"Man riebjas ar tevi būt kopā, tāpēc ka tu nevari ielaist notikumu sevī. Partneris dedzina sevi, a ko tu dari – ko?!" kliedz Egona Dombrovska atveidotais Egons Dombrovskis uz Andra Keiša spēlēto Andri Keišu, filmizrādē apspēlējot viņu atšķirīgo pieeju profesijai. Taču visiem trim ir kaut kas kopīgs. "Mēs visi trīs esam pieraduši bliezt pa priekšu, esam kā lokomotīves, kuras šajā gadījumā ir tikušas saliktas kopā," norāda Liepājas teātra aktieris un paskaidro, ka šis kino un teātra mikslis ir veidojies kā sava veida stafete, kurā viens aktieris nodot kociņu nākamajam.
Satikšanās klātienē
Aktierus vieno arī mīlestība pret Rīgas kinostudiju, kura savulaik ir bijusi trešā lielākā filmu ražotne Padomju Savienībā un kuras atstātais mantojums mūsdienās ir nepelnīti aizmirsts, bet tā dzīlēs ir daudz pērļu. Plānots, ka filmizrāde Kino un mēs būs tikai sākums – aktieri vēlas satikties ar skatītājiem arī klātienē, kad beigsies Covid-19 pandēmijas izraisītie ierobežojumi un mākslas baudītāji varēs atgriezties zālēs pilnā sastāvā, un beigu beigās dot izdevību Matīsam Kažam debitēt teātra pasaulē, nevis apstāties pie tās sliekšņa.
Egons Dombrovskis akcentē, ka šajā skatuves iestudējumā tiks izmantoti pavisam citi kinodarbi un iespējams arī citāds stāstījums. "Mums WhatsApp ir kopīgs čats, kurā pastāvīgi birst jaunas idejas un fantāzijas," atzīmē aktieris. Viņš pieļauj domu, ka būtu interesanti pievērsties arī padomju laikā tapušajām animācijas filmām vai pārcelties vēl senākā pagātnē un, piemēram, veikt pētījumu par režisora Aleksandra Rusteiķa mēmo filmu Lāčplēsis (1930), kuras darbība risinās divās pasaulēs – mītiskajā ar Lāčplēsi, Laimdotu un Melno bruņinieku un 1919. gada Latvijas brīvības cīņu laikā ar Jāni Vanagu, Mirdzu Saulīti un Svešo. Tieši trīs lomas!