Ērā, kad filmas mārketinga kampaņas – it īpaši dārgas filmas kampaņas – būtiskākie instrumenti ir audiovizuāli kacekļi/tīzeri, britu karaliskās ģimenes pārstāvju garderobes ekstravagances (piemēram, Keitas Midltones zelta kleita, kurā viņa apmeklēja filmas pirmizrādi Londonā) vai lietotāju komentāri sociālajos tīklos, šis rakstiņš drīzāk ir nostalģijas diedzēts un nebūt nepretendē vairot filmas Nav laiks mirt apmeklētāju skaitu Latvijā. Kaut arī tas ir būtiski – pēc ilgstošās pauzes kinoteātru darbībā tāda mēroga filmai kā Nav laiks mirt ir pamatīga nozīme vispirms jau kā grūdienam doties uz kino tiem, kuri tur nav bijuši pat gadu un ilgāk. Bonda filma ir kā cerību stariņš krīzes samocītajam kino biznesam visā pasaulē un filmu klasiskajam izplatīšanas kanālam – kinoteātriem.
Kodu kopums
Pirmās ziņas par filmas komerciālo atdevi ir lieliskas. Britu laikraksts The Guardian ziņo, ka filma Nav laiks mirt Lielbritānijā ir kļuvusi par visu laiku komerciāli veiksmīgāko bondiānas filmu un 2021. gada veiksmīgāko filmu Lielbritānijā vien pēc četrām izrādīšanas dienām. No 1. oktobra filma Nav laiks mirt tiek izrādīta 54 valstīs, arī Latvijā, tās ieņēmumi pasaulē (līdz 4. oktobrim) ir 119 miljonu ASV dolāru. Filmai, kuras budžets tiek lēsts robežās starp 250 un 300 miljoniem dolāru, tā ir ļoti laba zīme. Arī filmai, kuras pirmizrāde pandēmijas dēļ vairākkārt tika pārcelta, un filmai, kuras garums ir pamatīgs. Nav laiks mirt ilgst divas stundas un 45 minūtes, un tā ir līdz šim garākā Bonda filma. Tomēr filmas laikā skatītājam "nav laika mirt" – tās tikai nedaudz pārspīlētais garums neliek ne iznīkt, ne sagumt, ne nāvīgi garlaikoties. Vismaz man ne.
Nemēģināšu virpuļot ar faktiem, kas plaši pieejami tīmeklī un ko, iespējams, Bonda franšīzes cienītāji pat zina no galvas. Tikai daži pieturas punkti: pirmā filma par britu slepeno aģentu 007 tapa 1962. gadā (Doktors Nē/Doctor No, 1962), un skotu aktieris Šons Konerijs bija pirmais Bonda lomas atveidotājs. Doktora Nē komanda un Šons Konerijs izveidoja to kinematogrāfisko un naratīvo kodu kopumu, pie kuriem visus teju apaļus piecdesmit gadus ir turējušies Bonda filmu radītāji (šādas filmas ir 25). Viņi bija tie, kas iezīmēja gan aģenta 007 raksturu, gan sižeta attīstību un dramaturģijas kulminatīvos punktus – galu galā katram Bondam, lai kurš aktieris viņu arī ir tēlojis, ir savs lielais ļaunais pretinieks, ar kuru viņam ir jāizcīna mūžīgā cīna. Teju kā tādam Lāčplēsim.
Pie mīļotās kapa
2006. gadā notika filmas Kazino Royale pirmizrāde, tajā aģenta 007 lomā debitēja britu aktieris Daniels Kreigs, kurš netieši bija pārņēmis stafeti no saviem priekštečiem (Pīrsa Brosnana, Timotija Daltona, Rodžera Mūra, Džordža Leizenbija, arī Deivida Nīvena). Tolaik Daniels Kreigs nebūt nešķita viennozīmīga pareizā izvēle britu nacionālā dārguma – Džeimsa Bonda filmu – turpinājumam. Mediju vēsture (vai interneta neaptveramās dzīles) glabā ierakstus arī par publiskām protesta akcijām Londonā pret šādu filmas producentu – vispirms jau Barbaras Brokoli – izvēli. Tolaik Daniels Kreigs gan bija labi pazīstams Latvijas kinoļaudīm, jo XXI gs. sākumā Rīgā tika filmētas BBC projekta Archangel (2005) epizodes un Daniels Kreigs tajā skraidīja pa neatpazīstamo Vecrīgu.
Riskantās izvēles – Daniela Kreiga kā Bonda – atbalsta pasākumu vidū bija arī starptautisks preses pasākums Londonā 2006. gadā, kura ietvaros tapa šī raksta autores intervija ar Danielu Kreigu, kas tika publicēta SestDienā (ar virsrakstu Aģents ar neaizmirstuļu acīm). Šo kontekstu varētu arī ignorēt, ja vien filma Kazino Royale netiktu aktualizēta arī filmā Nav laiks mirt. Precīzāk, minētās filmas varone Vespera Linda, kuru Kazino Royale tēloja Eva Grīna, – viena no Nav laiks mirt sākuma epizodēm notiek pie Vesperas kapa kādā Itālijas pilsētā. Aģents 007 nav varējis viņu aizmirst. Iespējams, Daniela Kreiga un Evas Grīnas varoņu emocionāli izspēlētā neiespējamās mīlestības drāma ir palikusi atmiņā arī jums.
Abas filmas – Kazino Royale un Nav laiks mirt, proti, pirmā un pēdējā filma ar Danielu Kreigu Bonda lomā – uzskatāmi norāda uz to īpašo pievienoto vērtību, kas Bonda filmās ienāca kopā ar šo aktieri. Tā ir emocionalitāte, precīzs psiholoģisks zīmējums, pat sava veida reālisms. Par spīti tam, ka Bonds ir "pārcilvēks", kurš nebeidzami veic dažādas neiespējamas misijas, Daniels Kreigs šo tēlu ir piezemējis, humanizējis, padarījis par cilvēku ar vājībām un emocijām, nevis visu varošu supervaroni tehnisku atrakciju karuselī, no kura parādīšanās vien ļimst daiļā dzimuma būtnes.
Tradīcijas un klišejas
Pie tā arī paliksim – pie emocionalitātes un psihoreālisma, kas bondiānā ir ienācis kopā ar Danielu Kreigu. Filmas Nav laiks mirt sižetā īpaši neklejošu, respektēsim filmas izplatītāju vēlmi un mirkļbirkas kategorijā iezīmēto saukli Nav laiks spoileriem. Bonda filmu satura pārstāsts tik tiešām laupītu lielu daļu no filmas intrigas un atrakciju spēka. Jo, lai cik psiholoģiski niansēts arī būtu Bonds, lai cik sarežģītas arī būtu viņa attiecības ar psiholoģi, ko, turpinot Spektrā (2015) iesākto, spēlē franču aktrise Lea Seidū, filmas Nav laiks mirt veidotāji ir uzticīgi Bonda franšīzes tradīcijām, kurās būtiskas ir vajāšanas ainas, dārgu automašīnu dauzīšanas epizodes, apšaudes, Bonda, viņam pietuvināto un, protams, pasaules apdraudējums. Tas viss filmā ir, ir arī lieliskas ainas, kas uzņemtas Norvēģijā (par šo prieku Norvēģija filmas producentiem kompensēja desmitiem miljonu eiro). Te ir arī tradicionālais ļaunais – šoreiz Ramī Maleka atveidā (vai veiksmīgā – var diskutēt), ir arī niansēti un ironiski Bena Višova spēlētais jauno tehnoloģiju guru Q. Filmā ir arī šķietami politkorektais, bet gaumīgi īstenotais femīnais aspekts. Filmas Nav laiks mirt sākumā Džeimss Bonds ir devies pelnītā atpūtā, pensijā, bet viņa vietā ir stājusies kolēģe: zīmīgais numurs 007 ir piešķirts jau citam aģentam – tumšādainai sievietei, kuru pārliecinoši spēlē aktrise Lašana Linča. Saglabājot uzticību Bonda klišejām, filmā darbojas arī dāma, kuras sievišķīgās kvalitātes tiek īpaši akcentētas (lomā aktrise Ana de Armasa).
Visam pienāk gals, arī Daniela Kreiga gaitām Bonda lomā. Aktiera 53 gadi nebūtu noteicošie, lai viņu aizsūtītu pensijā. Tomēr ir jārespektē dažādas iesaistīto pušu izvēles – arī šī. Daniels Kreigs ir ierakstījis sevi Bonda filmu vēsturē ar piecām filmām – Kazino Royale (2006), Mierinājuma kvants/Quantum of Solace (2008), Operācija Skyfall (2012), Spektrs/Spectre (2015) un Nav laiks mirt/No Time to Die (2021) –, un viņš to ir izdarījis kā, iespējams, tehniski spēcīgākais un humānākais šīs lomas atveidotājs. Protams, visu cieņu režisoriem, kuri ir atbalstījuši aktieri Bonda gaitās, arī jaunākās filmas režisoram Kerijam Dzodzi Fukunagam. Darbs paveikts godam.