Prims 50 gadiem Latvijas Televīzijas paspārnē tika dibināta divdimensiju animācijas filmu veidošanas grupa un pirmizrādi piedzīvoja pirmā aplikāciju filma Lietaina diena (režisore Roze Stiebra, operators Ansis Bērziņš). Animācijas filma bija veidota no kartona, auduma un aplikāciju papīra. Tolaik televīzijā uzņēma vidēji divas animācijas īsfilmas gadā, nostabilizējot tradīciju un izvirzot vadošo žanru – muzikālas filmas, kas balstītas dzejolī vai dziesmā. 1983. gadā tapa pirmā zīmētā filma Kabata. Astoņdesmito gadu beigās animācijas filmu grupa pārcēlās uz Kinostudiju, kur tika izveidota studija Dauka.
Rozes Stiebras un Anša Bērziņa ieguldījums, ievedot animācijā un izglītojot turpmākās mākslinieku paaudzes un daloties zināšanās, ir nenovērtējams. Kopš studijas Dauka dotās pieredzes Latvijas divdimensiju animācija ir attīstījusies, daudzveidojusies un sasniegusi ievērību un novērtējumu pasaulē.
Pasākumā tiks godināti meistari, kuriem šis ir nozīmīgas dzīves jubilejas gads. Režisoram, scenāristam un producentam Ansim Bērziņam šogad apritēja 80, savukārt skaņu režisoram Jāzepam Kulbergam 90 gadi.
Ansis Bērziņš tiek dēvēts par Latvijas zīmētās multiplikācijas tēvu. Viņš dzimis 1940. gada 16. februārī Mangaļos. 1961. gadā sācis strādāt Latvijas Televīzijā par operatora asistentu un jau 1962. gadā ticis pie patstāvīgas sižetu filmēšanas. 1964. gadā jaunajam operatoram atļāva režisēt dokumentālo filmu Tavi kuģi, un veiksmīgā debija paver ceļu uz nākamajiem režijas darbiem, starp kuriem arī muzikālā filma Skumjš stāsts par Keriju (1978). Asis Bērziņš raksta arī scenārijus, un 1969. gadā aizraujas ar multiplikāciju, kā to toreiz sauca, un satiekas ar Rozi Stiebru abu pirmajā kopīgajā filmā Lietaina diena, kam seko Hallo, Hela! (1970) abu režijā. Turpmāk Roze Stiebra uzņēmusi vairāk nekā 40 animācijas filmu. Lielākajai daļai no tām Ansis Bērziņš ir līdzautors - scenārists, operators vai producents. Pats režisējis 10 filmas un seriālu Fantadroms (1984-1995).
1970. gadā Bērziņš pabeidz TV režisoru kursus, un papildina zināšanas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas nodaļā.
1990. gadā Ansis Bērziņš kļūst par animācijas studijas Dauka prezidentu, abi ar Rozi Stiebru ir līdzrežisori Latvijas pirmajai pilnmetrāžas animācijas filmai Ness un Nesija (1991). 1995. gadā abi saņēm Latvijas Kultūras fonda Spīdolas balvu par profesionālā animācijas kino izveidošanu Latvijā, astoņas Rozes Stiebras un Anša Bērziņa filmas saņēmušas Nacionālā filmu festivāla Lielais Kristaps balvas, 2017. gadā - balvas par mūža ieguldījumu Latvijas filmu mākslā.
Skaņu režisors un mūzikas redaktors Jāzeps Arvīds Kulbergs ir leģendārs Latvijas Radio, Latvijas Televīzijas un ierakstu firmas Melodija darbinieks, taču vairākos savas dzīves periodos saskāries arī ar kinomākslu. Kuldīgas apriņķa Alsungas pagastā dzimušais Jāzeps beidzis Liepājas 1. vidusskolu (1950) un Liepājas Mūzikas vidusskolu (1954), pēc tam – Jāzepa Vītola LPSR Valsts Konservatorijas (tagad Mūzikas akadēmijas) Kompozīcijas un teorijas fakultātes Mūzikas zinātnes nodaļu (1959). Kopš 1956. gada Kulbergs strādājis Latvijas Radio Mūzikas redakcijā, 1957. gadā kļuvis par skaņu režisoru, sešdesmitajos gados strādājis par mūzikas ierakstu režisoru Rīgas skaņu plašu fabrikā. 1966. gadā Kulbergs sāka strādāt LTV apvienībā Telefilma-Rīga un kopš tā laika strādājis tur pie gandrīz 100 muzikālajām filmām, dokumentālajām filmām un animācijas – no 1974. gada (Dillī Dallī piedzīvojumi) līdz 1988. gadam (Tālavas taurētājs) Jāzeps Kulbergs bijis uzticams Rozes Stiebras un Anša Bērziņa līdzgaitnieks. Viņa kontā ir arī vairākas Rīgas kinostudijas spēlfilmas – Gunāra Cilinska Agrajā rūsā (1979) Kulbergs bija mūzikas redaktors, Dzidras Ritenbergas filmā Pats garākais salmiņš (1982) – skaņu režisors, viņš veidojis arī muzikālo noformējumu filmām Svešs gadījums (1985) un Viņš, viņa un bērni (1986), ierakstījis mūziku filmai Vilkaču mantiniece (1990). Gadsimtu mijā Jāzeps Kulbergs strādājis pie režisora Rodrigo Rikarda dokumentālajām filmām, bet 2000. gadā kļuvis par mūzikas un skaņu ierakstu restauratoru Latvijas Radio arhīvā.
Pasākumā tiks demonstrētas animācijas filmas Hallo, Hela! (1970), Abi gali balti, viducis zaļš (1977), Bruņurupuči (1987), no cikliem Krikši un Rāvēslēdzējs (1991), Nu un, Ragana un govs, Valdziņš, Viens pa ceļu gāja, Haikas (1995), Kora turneja (2012), Spēlēju, dancoju (2007).
Ieeja bez maksas, reģistrējoties pa tālr. 26440470 vai e-pastā [email protected]