Svētku programmas filmas portāla filmas.lv skatītājiem bija pieejamas deviņas diennaktis visā pasaulē, sekojot laika joslām apkārt zemeslodei atbilstoši katras valsts vietējam laikam. Festivāla programmai tika izvēlētas gan Simtgades filmas, gan kino klasika, dokumentālais kino un bērniem domāta animācija; trīs visjaunākās spēlfilmas bezmaksas piedāvājumā bija iekļautas uz divām dienām pašā svētku kulminācijā – 18. un 19. novembrī.
Portāla aicinājumam svinēt svētkus kopā atsaucās skatītāji no 70 valstīm, lielāko popularitāti festivāls izpelnījies Lielbritānijā, ASV, Vācijā, Beļģijā, Nīderlandē, Kanādā, Zviedrijā, Francijā, Norvēģijā un Austrālijā. Ir arī tādas valstis, no kurām portālam filmas.lv pieslēgušies mazāk nekā 50 vai pavisam tikai daži skatītāji, tādējādi tomēr veidojot krāšņu un brīžiem pat eksotisku Latvijas svētku svinēšanas tīklu visapkārt zemeslodei – Ukrainā, Čīlē, Turcijā, Izraēlā, Tunisijā, Meksikā, Gruzijā, Jordānijā, Indijā, Dienvidkorejā, Gambijā, Argentīnā, Kenijā, Armēnijā, Brazīlijā, Ēģiptē, Gērnsijas salā, Marokā un citur. Patriotu nedēļas tiešsaistes festivālu portālā filmas.lv šogad atbalstīja Latvijas Republikas Ārlietu ministrija no diasporas atbalsta projektu programmas līdzekļiem.
Vislielāko interesi šāgada svētku festivāla programmā izpelnījusies Viestura Kairiša spēlfilma Janvāris (2022) – gandrīz 4000 skatītāju divās dienās; vairāk nekā 2000 skatītāju bijis arī spēlfilmām Jelgava ’94 (2019, režisors Jānis Ābele), Dvēseļu putenis (2019, režisors Dzintars Dreibergs) un Māsas (2022, režisore Linda Olte), vairāk nekā tūkstotis – Simtgades filmām 1906 (2019, režisors Gatis Šmits), Turpinājums (2018, režisors Ivars Seleckis), Saule brauca debesīs (2018, režisore Roze Stiebra) un restaurētajai literatūras klasikas ekranizācijai Mērnieku laiki (1968, režisors Valdemārs Pūce).
Portāla statistika liecina, ka skatītāji svētku nedēļā ievērojuši arī citas Latvijas filmas, ko var skatīties visā pasaulē, – portālā filmas.lv kopš 2020. gada pieejama un 2022. gadā papildināta restaurētu klasikas filmu kolekcija (ar subtitriem svešvalodās), kas veidota sadarbībā ar LNA Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvu un apliecina faktu, ka Latvija sasniegusi pasaules līmeni attieksmē pret nacionālo kultūras mantojumu – kinovēstures zelta fonda filmas tiek regulāri restaurētas un skatītājiem arī internetā tiek piedāvāta labākā iespējamā kvalitāte. No klasikas kolekcijas skatītāji šajos svētkos visbiežāk izvēlējušies Jāņa Streiča filmas Cilvēka bērns (1991) un Limuzīns Jāņu nakts krāsā (1981), arī Rolanda Kalniņa filmu Četri balti krekli (1967).
Interesanti, ka nu jau tradicionāli lielākais skatītāju skaits šādiem vispasaules festivāliem atrodas Latvijā, kur acīmredzot svētku programma kalpo kā atgādinājums atkal pievērsties portāla filmas.lv piedāvājumam, arī pastāvīgi pieejamām filmām – piemēram, šogad Patriotu nedēļu vairāk nekā 1200 skatītāju svinējuši ar režisora Aigara Graubas filmu Rīgas sargi (2007), populāra bijusi arī režisora Askolda Saulīša Simtgades dokumentālā filma Astoņas zvaigznes (2018) par latviešu strēlnieku pulku vēsturi un "par Latviju vēl pirms Latvijas".
Nacionālā Kino centra portāls filmas.lv, kas nodrošina Latvijas kinomākslas plašāku pieejamību sabiedrībai, jau gandrīz piecus gadus piedāvā skatītājiem regulārus tiešsaistes festivālus – filmu izlases, kas konkrētā laika periodā bez maksas skatāmas visā pasaulē un dažādos mobilajos ekrānos. Pirmais vispasaules tiešsaistes festivāls tika sarīkots 2019. gada Jāņu laikā, otrais – 2019. gada novembrī, kad Latvijas filmu programma jau pirmajās divās dienās piedzīvoja tik strauju un plašu skatītāju interesi, ka festivāls tika pagarināts par nedēļu, lai novērstu sastrēgumus portālā.
Kopš tā laika portālā filmas.lv jau 15 dažādas filmu programmas demonstrētas skatītājiem tiešsaistē visā pasaulē – ne tikai regulārie svētku festivāli divreiz gadā, bet kopš 2020. gada arī 4. maija Latvijas filmu maratona programmas un Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps filmu izlases. Regulāri tiek atjaunots un papildināts arī piedāvājums skatītājiem Latvijas teritorijā, veidojot atsevišķas dažādu personību kolekcijas – portālā filmas.lv pastāvīgi pieejami, piemēram, režisoru Rolanda Kalniņa, Lailas Pakalniņas, Anša Epnera un citu nozīmīgu autoru filmu apkopojumi, ievērojamu aktieru jubilejas kolekcijas un kinovēstures personību piemiņas programmas.
Portāls www.filmas.lv ir arī Latvijas filmu nozares plašākā datu bāze – tur pieejama kataloga informācija par vairāk nekā 2800 Latvijā uzņemtām filmām, sākot ar 1910. gadu. Portāls tapis pēc Kultūras ministrijas iniciatīvas ar Eiropas Savienības atbalstu, tā izveidē sadarbojas Nacionālais Kino centrs un Kultūras informācijas sistēmu centrs, kas nodrošina portāla tehnisko darbību, bet filmu kolekcijas tiek papildinātas sadarbībā ar Latvijas Nacionālā arhīva Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvu.