Latvija šobrīd ir viena no retajām Eiropas valstīm, kur lobisti strādā, kā viņiem ienāk prātā, bez regulējuma. Tas gliemeža ātrumā top jau 20 gadus. 2012. gadā Lobisma likumu beidzot izstrādāja KNAB un prezidents Raimonds Vējonis 2017. gadā mudināja politiskās partijas to pieņemt. Bet likums atkal iegūlās valdības atvilktnē uz sešiem gadiem. Šogad likumu tiek mēģināts reanimēt. Tomēr sabiedrības spiediens kaut ko mainīt, pagaidām gan ir salīdzinoši mazs, tāpēc nav zināms, vai jauno likumu izdosies pieņemt.
"Salauztas dzīves, miruši cilvēki, tāda bieži vien ir cena, kādu sabiedrība maksā par lobistu interešu īstenošanu. Šobrīd lobismu Latvijā darbību ierobežo tikai kriminālprocess. Ja lobists ministram dod naudu, viņš var iesēsties, bet var arī neiesēsties. Par ietekmīgiem Latvijā varam saukt apmēram 10 lobistus. Vislielākās naudas un lobisma intereses ir nozarēs, kurās ir būtiska valsts loma – vai nu valsts tās pastiprināti regulē, vai arī tajās ir iesaistīts valsts finansējums. Efektīvākais veids kā lobistam pārliecināt politiķi, ir radīt priekšstatu ka, atbalstot viņa virzīto iniciatīvu deputāts iegūs politiski un sabiedrības simpātijas būs viņa pusē. Bet tikpat labi politiķi var motivēt arī ar dažādiem materiāliem labumiem," norāda Pūpols.
Anša Pūpola pieredze žurnālistikā ir 20 gadi. Strādājis LTV, LNT un TV3 raidījumos. Pēdējos divus gadus producējis virkni dokumentālo filmu – Baņķieris par Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču, Ietekmētājs par Šveices advokātu Rūdolfu Meroni, Tīrītājs par FKTK vadītāju Pēteru Putniņu, Ērglis par meža īpašnieku nu vides aktīvistu sarežģītajām attiecībām un citas. Visas filmas šobrīd skatītājiem ir pieejamas portālā Nemelo.lv.