Filmu šoruden ir ļoti daudz. Kā jau ziņots, līdz decembra beigām pirmizrādei gatavojas ap divdesmit Latvijas filmu. Trīs no tām – Sema ceļojumi, Suflieris un Mīlulis – jau ir pieejamas kinoteātros un gaida skatītājus. Latvijas filmas nav gaidījušas labākus laikus, kad skatītāju skaits kinoteātros sasniegs pirmspandēmijas apmeklētības rādītājus. Tos negaida arī rudens kinofestivāli – ne Baltijas pērle, kas notiek no 21. līdz 28. septembrim, ne mēnesi vēlāk notiekošais, repertuāra ziņā daudz apjomīgākais un starptautiskā līmenī strādājošais Rīgas Starptautiskais kinofestivāls Riga IFF (no 13. līdz 23. oktobrim).
Baltijas pērles piedāvājumā šogad ir divdesmit filmu. Afišā, kā parasti, ir filmas no pasaulē svarīgākā – Kannu – kinofestivāla programmas, skatītājiem draudzīgas filmas ar vecākām paaudzēm pazīstamiem aktieriem, šis tas no klasikas, kas rezonē ar mūsu vēsturisko atmiņu, kā arī dažas filmas par modes industriju. Tas lielos vilcienos arī viss, ja mēģinām salikt pa plauktiņiem Baltijas pērles programmas tematiskās ievirzes. Jāpiemin arī divas Krievijas filmas, kuras festivāls izrāda, neiedziļinoties diskusijās par Krievijas filmu ignorēšanu starptautiskajā apritē. Baltijas pērle nav vienīgais festivāls, kas ir atvērts šķietami alternatīviem Krievijas projektiem. Tāds ir gan Kannu, gan Lokarno, gan Karlovi Varu festivāls un citas nozīmīgas Eiropas kultūrinstitūcijas, kurās pēdējos mēnešos ir izrādīta Kirila Serebreņņikova Čaikovska sieva un Natašas Merkulovas un Alekseja Čupova Kapteinis Volkonogovs bēga (Krievijas, Igaunijas un Francijas kopražojums) – abas filmas ir skatāmas Baltijas pērlē.
Plašai auditorijai
Argentīnas un Spānijas filma Negaidītas beigas/Competencia official ir eleganta, skatītājam draudzīga ironija par kinobiznesa aizkulisēm, kā arī atkarību no multimiljonāra, kurš nolēmis iesoļot vēsturē, finansējot radikālu art house filmu. To režisē eksaltēta dāma (Penelope Krusa), uzaicinot filmēties slavenus aktierus (Antonio Banderass, Oskars Martiness). Iespējams, filmā var saskatīt arī mačo atriebību, ko diedzējušas diskusijas par sievietes lomu kino (piemēram, akcentēta Penelopes Krusas varones seksuālā orientācija – lesbiete). Tomēr daža laba ironiska detaļa par Eiropas mākslas kino un festivālu biznesu filmā ir. Arī aktieri kariķē savus personāžus ar baudu.
Skatītāju piesaistes potenciāls, par spīti vecišķumam, ir filmai Bestsellers (režisore Līna Roslere) ar britu klasiķi Maiklu Keinu galvenajā lomā. Radies iespaids, ka ik gadu Baltijas pērlē ir kāda filma par īgnu rakstnieku, kas pazudis no publikas acīm un piedzīvo atgriešanos, izejot cauri mūsdienu mārketinga stratēģiju mašinērijai. Šāda filma ir arī šogad.
Žiljeta Binoša ir viena no visaktīvāk strādājošajām Francijas aktrisēm, tāpēc loģiska ir režisores Klēras Denī melodrāmas Ar mīlestību un niknumu/Avec amour et acharnement klātbūtne – stāsts par kādreizējo mīlētāju satikšanos pēc daudziem gadiem. Aktrisei filmā ir lielisks partneris Vensāns Lindons, kurš bija šā gada Kannu kinofestivāla žūrijas komisijas priekšsēdētājs. Bezdarbību nepārmetīsi arī Izabellai Ipērai, kura filmējas nemitīgi. Piedāvājumā – režisora Lorāna Larivjēra drāma Džoana un viņas vīrieši/À propos de Joan, kas ir refleksija par nobriedušas sievietes seksualitāti.
Klasikas sadaļa
Iespējams, tie, kuri pieredzējuši 80. gadu sākumu padomju Latvijā, atminas, ka filma Triku meistars/The Stunt Man (1980, režisors Ričards Rašs) tika rādīta kinoteātros un kļuva par pamatīgu grāvēju. Filmu ir vērts redzēt arī 2022. gadā. Vismaz man, to no jauna skatoties, atklājās neskaitāmas nianses, kas neaprobežojās ar Pītera O’Tūla ekstravaganto solo režisora lomā. Triku meistars nostiprina kino mitoloģiju, režisora kā demiurga statusu, kino kā brīnumainas pasaules, mākslīgās realitātes konstruēšanas mašinēriju ar skaidri definētu varas vertikāli, kurā dominē režisors dievs un viņa kaprīzes. Režisors, kura spēkos ir pakļaut un iznīcināt. Līdzās Pīteram O’Tūlam izcilas lomas ir nu jau piemirstiem aktieriem Stīvam Reilsbekam un Barbarai Hēršijai.
No Kannu repertuāra
Filmas no Kannu festivāla programmas veido Baltijas pērles vērtīgāko piedāvājumu. Filma Lēmums aiziet/Decision to Leave kļuva par manu šā gada Kannu favorīti. Pasaulslavenā Dienvidkorejas režisora Čanvuka Parka darbs ir elegants, niansēts neo noir, kas vēsta par kāda privātdetektīva mēģinājumiem atšķetināt gan noziegumus, gan attiecības ar liktenīgo sievieti. Čanvuks Parks Kannās saņēma balvu par labāko režiju.
Režisora Ali Abasi Svētais zirneklis/Holy Spider ir viena no tām Kannu festivāla filmām, kura piedāvā sociālkritisku skatījumu uz Tuvo Austrumu valstu realitāti. Svētā zirnekļa režisors dzīvo Skandināvijā, pretējā gadījumā filmas tapšana vienkārši nebūtu iespējama. Galveno – žurnālistes – lomu šajā trillerī spēlē Francijā dzīvojošā irāņu aktrise Zara Amira Ebrahimi. Teherānā tiek nogalinātas prostitūtas, savukārt policija neaizraujas ar šo noziegumu izmeklēšanu, iniciatīvu uzņemas žurnāliste. Zara Amira Ebrahimi Kannās ieguva labākās aktrises balvu – šis ir vērā ņemams arguments, lai filmu redzētu, tāpat kā režisora Ali Abasi pārliecinošais stils un kritiskais skatījums uz Irānas reliģiozi fanātisko un patriarhālo sabiedrību.
Vēl viena filma no Kannām ir kanādiešu režisora Deivida Kronenberga Nākotnes noziegumi/Crimes of the Future. Deivida Kronenberga veidotie metaforiskie body horror darbi ir kļuvuši par XX gadsimta izskaņas klasiku (Videodroms, Muša/The Fly u. c.). Visi klasiķi nogurst, arī Deivids Kronenbergs, kura Nākotnes noziegumi ironizē par mūsu apsēstību ar miesas transformāciju, mūžīgās jaunības kultu, plastisko ķirurģiju, narcismu un ekshibicionismu – visiem tiem grēkiem, kuru atspulgus ik dienu manām sociālajos tīklos. Filmā ir izcils aktieru trio – Vigo Mortensens, Lea Seidū un Kristena Stjuarte.
Rīgā būs skatāma franču režisora Mišela Hazanaviča ironija par kinobiznesa aizkulisēm – filma Pēdējā montāža jeb Zombiji Kannās/Coupez. Par filmu intensīvi tika rakstīts pirms Kannu festivāla, paužot sašutumu par tās iecerēto nosaukumu Z. Krievijas sāktā kara kontekstā tas bija brēcoši neadekvāts. Vēlāk filmas nosaukums arī tika nomainīts. Recenzijas pēc pirmizrādes bija atturīgas un kritiskas.
No Kannu ārpuskonkursa programmas ir atceļojusi filma Suvenīrs. Jauns sākums/The Souvenir: Part II ar karalisko Tildu Svintoni galvenajā lomā. Viņas attiecību stāsts ar režisori Džoanu Hogu ir īpašs, abas strādājušas kopā vairākkārt, cieši fokusējoties uz stāstiem par sievieti sarežģītos izaicinājumos, arī kinovidē. Šajā filmā Tilda Svintone spēlē kopā ar savu meitu Honoru Svintoni-Bērnu.
Uz lielā ekrāna ir vērts redzēt itāļu režisora Paolo Sorrentīno Dieva roku/The Hand of God – sentimentālu autobiogrāfisku paša režisora atskatu uz savu jaunību. Filmas kontā ir pērnā gada Venēcijas festivāla balva.
Informācija: balticpearl.lv