"Strādāju aizbarikādētajā Radio namā, gāju uz Tēvzemes klubiņu, kur satikās koristi. Trīsstūra trešais stūris bija Doma baznīca, kur notiks koncerts. Toreiz tur bija gan tējas dzeršana, gan palīdzības sniegšana. Sēdēju laukumā pie ugunskura, gaidot, ka kāds mums brauks virsū. Tur valdīja ļoti jauneklīga drosme, milzīga degsme būt savas zemes aizstāvjiem. Tas bija viens no skaistākajiem manas dzīves mirkļiem. Pēkšņi vienā brīdī saproti, ka visi vērtību mēri ir ar kājām gaisā. Daudzas lietas iznīcības priekšā kļūst tik mazsvarīgas un ļauj saprast, kas ir pa īstam vērtīgs. Novēlu visiem to saprast arī par šo laiku," savu personisko 1991. gada barikāžu pieredzi atceras diriģents, Latvijas Radio kora mākslinieciskais vadītājs Sigvards Kļava. Tagad, pēc trīsdesmit gadiem (desmitajā reizē, kopš Rīgas pašvaldība organizē barikāžu atcerei veltītu koncertu), viņam uzticēts barikāžu aizstāvju atcerei veltītais koncertstāsts Mana uguns, kuries! Doma baznīcā vēstīto koncertstāstu šovakar, 20. janvārī, plkst. 22.15 varēs vērot LTV1.
Simboliskas apstāšanās
"Mūsu pienākums ir ne tikai atgādināt par tā laika notikumiem un tos godināt, bet arī saredzēt tos nospiedumus, kurus šie notikumi atstājuši uz laiku, kas sekojis pēc tam. Ir būtiski šos notikumus atklāt kā dzīvu, joprojām ietekmējošo mūsu vēstures daļu, īpaši tāpēc, ka nu jau ir izaugušas paaudzes, kuras nav bijušas šī laika liecinieki un uz to skatās tikai vēsturiski faktoloģiskā kontekstā," saka Sigvards Kļava, kurš ir gan barikāžu atceres 30 gadu atceres koncerta mākslinieciskais vadītājs, gan diriģents.
Koncertstāsta telpa būs mūsu valsts sakrālais simbols Rīgas Doms – vieta, kas barikāžu dalībniekiem kļuva gan par garīgo, gan fizisko patvērumu. Koncertstāsts veidots kā emocionāls Latvijas brīvības ceļš – kristīgais krusta ceļš no Klusuma caur Mīlestību uz Gaismu. "Tas būs ceļš, kura ceļvedis bija arhibīskaps Jānis Vanags. Kopā izgājām ceļu ar astoņām pieturām. Tās ir simboliskas apstāšanās. Ceļā pieminam gan tos, kurus nošāva, gan tos, kuri nepadevās, cerot, mīlot, ticot un sapņojot par rītdienas gaismu," atklāj Sigvards Kļava.
Koncertstāsta uzbūve, kuras pamatā ir arhibīskapa Jāņa Vanaga rakstītās un lasītās astoņas epizodes, līdzīga Pasijām, kur evaņģēlists (stāstnieks) pavēsta svarīgo, bet mūzika to emocionalizē. "Arhibīskaps Jānis Vanags ir viens no šā pasākuma asinsrites veidotājiem, viņa epizodes mums palīdzēja iegūt saturisko bagātību un dziļumu," diriģents uzsver. "Šis ir mūsu ceļš, ko šos 30 gadus esam gājuši. Tas galīgi nav bijis viegls."
Arī šodien ir jālūdz
Dainis Īvāns, kurš bija viena no atmodas atslēgas personībām, barikāžu atceres multimediālajam koncertstāstam sarakstīja un runā savu otro lūgšanu. Pirmo viņš nolasīja lielajā mītiņā Dziesmu svētku estrādē 1988. gadā. Otrā lūgšana ir par mūsu rītdienu, lai mums nekad vairs nebūtu jāpiedzīvo barikādes. "Cik dīvaini, ka ir kopīgi saskarsmes punkti brīdim pirms 30 gadiem un tagad, kad atkal nezinām par rītdienu. 1991. gadā bija cerības un drosme, bet nebija pilnīgas pārliecības, ar ko viss beigsies. Toreiz Īvāns sāka lūgšanu ar vārdiem "Latvija, mīļotā māte!" un arī šoreiz sāk ar tiem pašiem vārdiem. Mēs visi lūdzāmies, lai nekad dzīvē nekas tāds kā toreiz vairs neatkārtotos. Arī tagad ir jālūdz, lai spējam izturēt šodienas murgu."
Barikāžu atcerei tiks atskaņoti Mārtiņa Brauna, Nika Matvejeva, Ulda Stabulnieka, Pētera Vaska, Jāņa Lūsēna, Ērika Ešenvalda un Lūcijas Garūtas skaņdarbi. Muzicēs Rīgas kamerkoris Ave Sol, Valsts akadēmiskais koris Latvija, Latvijas Radio koris. Solisti – puisis un meitene – Agnese Pauniņa un Jānis Strazdiņš – ir apmēram tik veci kā laiks, par kuru runājam. Trīsdesmitgadnieki. Instrumentālajā sastāvā spēlē Ieva Nīmane (oboja, stabules), Aigars Reinis (ērģeles), Rihards Zaļupe (perkusijas), Edvards Paulis Muzikants (perkusijas), Mārcis Lipskis (bass).
Epizode ar radioaparātiem
Katrs komponists un skaņdarbs ir ar īpašu nozīmi. "Noteikti gribēju pieskarties tiem autoriem, kas tolaik bija aktuāli: kinooperatoram Andrim Slapiņam, kas bija viens no pirmajiem, kuri krita komponistam Mārtiņam Braunam un viņa ciklam Daugava, tolaik muzikāli tik aktīvajam Nikam Matvejevam. Lūcijas Garūtas Lūgšana no kantātes Dievs, tava zeme deg! gan toreiz, gan tagad ir būtiska teju pārpasaulīgā veidā. Pēteris Vasks speciāli veidoja sava opusa Mans kungs un mans Dievs jaunu redakciju. Šim sastāvam – trim koriem, instrumentālistiem, ērģelēm, solistiem – aranžēti vairāki skaņdarbi. Izmantojām arī dziesmas, kuras dziedāja ap ugunskuru. Visi tolaik pulcējās pie ugunskuriem un mazos radioaparātiņos klausījās gan aktuālo informāciju, gan arī dziesmas. Tāpēc būs tāda epizode ar radioaparātiņiem. Mēģinājām izvairīties no pompozitātes. Centrālā ass ir kristāmtrauks kā ugunskurs, kopā būšana apkārt ugunskuram. Tāpēc kori sēž visapkārt šim karstajam un svētajam punktam," atklāj Sigvards Kļava. Būtiskas ir koncerta režisora un scenogrāfa Roberta Rubīna veidotās instalācijas un scēniskie objekti. Viņš izveidojis runājošās vai rādošās barikādes. Betona bluķi ar ekrāniņiem, kuros attēloti barikāžu notikumi, ienes Doma baznīcā ļoti spēcīgu emocionālo graudu. Gaismu māksliniece ir Jūlija Bondarenko, instalāciju īstenotājs – IXI ART.
Vai būs arī kāds īpaši tapis jaundarbs? "Tie jāpataupa laikam, kad koncertos atkal būs cilvēku klātbūtne. Manuprāt, jaunām lietām ir jāpiedzimst tad, kad ir klausītājs blakus."