Interesanti, ka vairākas no Eiropas Kinoakadēmijas balvām nominētajām un apbalvotajām filmām, piemēram, franču Kritiena anatomija/Anatomie d’une chute/Anatomy of a Fall, britu Interešu zona/The Zone of Interest un somu Kritušās lapas/Kuolleet lehdet/Fallen Leaves, ir piesaistījušas arī Zelta globusa uzmanību, akcentējot kinopasaules globālismu un kompaktumu vienlaikus. "Katru gadu ir kāda filma, kas savāc vairākumu balvu," – ir jāpiekrīt somu kolēģim, kurš šādi komentēja filmas Kritiena anatomija triumfu Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijā. Pērn šāds līderis Eiropā bija zviedru režisora Rūbena Estlunda Skumju trīsstūris/Triangle of Sadness.
Kritiena anatomija saņēma balvu kā labākā Eiropas filma, par labāko režiju (Žistīne Triē), scenāriju un montāžu, kā arī par labāko aktrises darbu (Sandra Hillere atveido rakstnieci, kuru tur aizdomās un tiesā par vīra slepkavību). Filma ieguva arī Eiropas universitāšu piešķirto balvu.
Viss sākas slikti
Kas ir kopīgs Kritiena anatomijai un Skumju trīsstūrim? Tās abas ir Kannu kinofestivāla uzvarētājas – Zelta palmas zara ieguvējas. Te arī varētu likt punktu, lai atkal un no jauna nenāktos žēlīgi atzīmēt, ka mūsdienu globālajā un kompaktajā kinopasaulē noteikumus (pamatā) diktē viens – Kannu – festivāls, kurā uzvarējušās (pamanītās) filmas pēcāk turpina kolekcionēt balvas arī citos ievērojamos pasākumos Eiropā un pasaulē. Eiropas Kinoakadēmijas pieredzē šī saite ir īpaši cieša, tālab uzvarētāji bieži vien ir viegli prognozējami.
Protams, ir arī pārsteigumi. Par tādu šogad kļuva igauņu kinoveidotāju uzvara labākās Eiropas dokumentālās filmas kategorijā. Igauņu folkdziedātājas un režisores Annas Hintsas dokumentālajai filmai Melnās pirts māsība/Smoke Sauna Sisterhood, kas pašlaik ir skatāma Rīgas kinoteātros, ir apbrīnojams liktenis. Viss sākās slikti – Melnās pirts māsību kopā ar vēl vairākām igauņu, lietuviešu un latviešu filmām snobiski noraidīja kāda nozīmīga Eiropas festivāla skauts – kā "maznozīmīgas, neinteresantas un visādi citādi lielajai Eiropas skatei nederīgas". Tomēr, par spīti atteikumam, Melnās pirts māsībai turpmākās takas bijušas veiksmīgas.
Šīs filmas oriģinalitāti un prasmi skart intīmas un dramatiskas sievietes esības tēmas gada sākumā pamanīja Sandānsas festivālā ASV. Annas Hintsas debijas filma ieguva balvu Sandānsā un sāka ceļojumu pa citiem nopietniem festivāliem. Režisores spēja kinematogrāfiski spilgtā un smalkjūtīgā formā – filmējot kailus ķermeņus pirtī – runāt par sievietēm būtiskām tēmām, kā arī viņas pašas vitālā personība valdzina. Annas Hintsas ņiprā dziedāšana, saņemot Eiropas Kinoakadēmijas balvu, bija Berlīnē notikušās ceremonijas jaukākais brīdis.
Nākamais Melnās pirts māsības pieturas punkts ir cīņa par iekļūšanu ASV Kinoakadēmijas balvas Oskars nominantu sarakstā. Igauņu kolēģi filmas popularizēšanā iegulda daudz līdzekļu – un pareizi dara, jo Melnās pirts māsība ir filma, kurā ir notverts laika gars un akcentēts tik populārais feministiskais diskurss, ja virpinām akadēmiskus terminus. Ja neesat redzējuši šo filmu, noteikti aizejiet uz kādu no Rīgas art house kinoteātriem!
Otrs svarīgs Baltijas kino panākums Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijā ir lietuviešu producentes Uļjanas Kimas apbalvošana ar fonda Eurimages kopražojuma balvu. Uļjana Kima regulāri sadarbojas ar Latviju un ir daudzu Latvijas filmu kopproducente.
36. Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonija ieies vēsturē ar spēcīgu Baltijas elementu. Kur ir Latvija? Jau otro gadu pēc kārtas Latvijas vārds izskanēja Eiropas pilnmetrāžas animācijas filmu kategorijā. Balvai bija nominēts septiņu valstu kopražojuma darbs Meitene dzinējsuns, kura tapšanā piedalījušās arī Latvijas un Igaunijas filmu studijas. Pērn šajā kategorijā bija izvirzīta Latvijas režisores Signes Baumanes filma Mans laulību projekts. Šīs filmas nosaukums plaši izskanējis pēdējās dienās – Signes Baumanes feministiskā un personīgā filma ir viena no 33 pilnmetrāžas animācijas filmām, kas pretendē uz Oskara nomināciju. Tas ir liels panākums un pamatīgs izaicinājums būt cīņā kopā ar pasakaini dārgām Holivudas lielo studiju un platformu animācijas filmām. Signei Baumanei tas ir izdevies!
Saturiskā jauda
Atgriezīsimies Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijā Berlīnē. Kā notikums, kas piefiksēja un godināja Eiropas kino gada favorītus, tā bija būtiska. Kā ceremonija un process, kurā mainījās balvu saņēmēji 24 kategorijās, tā raisīja daudz kritikas. Buksēja ceremonijas temporitms, tā bija pārspīlēti gara, bet pasākuma vadītāja – juceklīga. Vēlreizējs atgādinājums, ka balvu ceremonijas ir viens no sarežģītākajiem formātiem, kurā nav vienkārši nobalansēt starp pasākuma pievilcību un nepieciešamību veikt tehnisku procedūru – pasniegt balvas labākajiem. Tomēr visas ceremonijas un to neveiklības ar laiku piemirstas, bet balva un pat nominācijas fakts paliek mākslinieku biogrāfijā.
Visi Eiropas labākās filmas godam izvirzītie darbi ir gan tematiski, gan stilistiski nozīmīgi. Ir neiespējami aizmirst poļu klasiķes, Eiropas Kinoakadēmijas prezidentes Agņeškas Holandas jauno filmu Zaļā robeža/Zielona granica/The Green Border, kas rāda situāciju uz Polijas un Baltkrievijas robežas nevis no anonīmu, atsvešinātu ziņu viedokļa, bet robežpārkāpēju skatpunkta. Satricinoša ir vēl viena tematiski līdzīga filma – itāļu režisora Mateo Garrones Es, kapteinis/Io Capitano, kas stāsta par bēgļiem no Senegālas – jauna puiša ceļojumu uz apsolīto zemi Eiropu, kas pārvēršas murgā.
Vizuāli un saturiski jaudīga un šausminoša ir britu režisora Džonatana Gleizera Interešu zona, kurā atsvešināti, ar šķietamu klīnisku vēsumu un distanci vērota Aušvicas nāves nometnes komandanta ģimenes dzīve. Šis ir unikāls darbs, par kuru abi galveno lomu tēlotāji Sandra Hillere un Kristians Frīdels tika nominēti Eiropas labāko aktieru balvai. Izcilajai vācu aktrisei Sandrai Hillerei šogad bija dubultnominācija – par Kritiena anatomiju un Interešu zonu. Uzvarēja Kritiena anatomija, kaut aktrises darbs monstrozas mietpilsones lomā, kura ar draudzenēm labprāt pielaiko nogalināto nāves nometnes upuru kleitas, ir neizmirstams.
Viena no labākajām 2023. gada Eiropas filmām ir arī somu klasiķa Aki Kaurismeki sentimentāli smeldzīgā, kino citātu piesātinātā drāma Kritušās lapas, kas padarījusi starptautiski pazīstamus galveno lomu tēlotājus Almu Peisti un Jusi Vatanenu. Kaut Eiropas balvas viņi nesaņēma, jaunās somu aktrises vārds nu ir Zelta globusa nominantu sarakstā. Par labāko Eiropas aktieri kļuva dānis Madss Mikelsens par lomu filmā Apsolītā zeme/The Promised Land.
Gada labākās Eiropas filmas piedāvā oriģinālu skatījumu uz plašu tēmu loku. Tas attiecas arī uz vinnētāju – Kritiena anatomiju, par kuru jau rakstīju pēc tās uzvaras Kannu kinofestivālā kā filmu, kas vienlaikus spēj piedāvāt gan diskusiju par sievietes lomu ģimenē un sabiedrībā, gan ģimenes attiecību dinamiku, gan arī norisēs ievelkoša trillera īpašības. Cerams, Kritiena anatomija nonāks arī Latvijas kinoteātros.