Trifo bija jaunā viļņa viens no jaudīgākajiem režisoriem, arī šī kino virziena aizsācējs. XX gadsimta 50. un 60. gadu mijā Trifo un vairāki citi režisori sāka veidot filmas, kas sakņojās personīgajā pieredzē, jaunības maksimālismā un īpašā stilā, ko pasaulē pazīst ar apzīmējumu "jaunais vilnis". Šo virzienu droši var dēvēt par Francijas kino vienu no nozīmīgākajiem devumiem pasaules kino kultūrai – saka kinokritiķe Dita Rietuma, sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību un Francijas institūtu 29. un 30. novembrī aicinot uz unikālu franču kinoklasiķa Fransuā Trifo (1932–1984) filmu retrospektīvu Cēsīs.
Trīs filmās būs iespēja iepazīt gan Trifo daiļrades agrīno posmu – viņa paša jaunības pieredzē sakņoto filmu 400 sitieni –, ekstravaganto, impulsīvo melodrāmu Žils un Džims, kā arī vienu no Trifo īsās dzīves pēdējiem darbiem – filmu Pēdējais metro ar izcilajiem aktieriem Katrīnu Denēvu un Žerāru Depardjē galvenajās lomās.
Pusaudzības vientulībā
Trifo sāka kā kinokritiķis, savus kino principus vispirms iedzīvinādams recenzijās un teorētiskajos rakstos. Viņš kaismīgi iestājās pret vecišķo, manierīgo franču kino. Sešu gadu laikā Trifo publicēja 170 rakstu. "Nost ar manierīgiem literatūras ekranizējumiem, to vietā – realitāte, improvizācija, paļaušanās uz reālās vides elpu un režisora kā autora skatījumu," grāmatā 365 Dienas filmas jaunā viļņa principus iezīmē Dita Rietuma. Par Trifo uzskatu novatorismu liecina fakts, ka 1948. gadā Kannu kinofestivāls atteica viņam žurnālista akreditāciju.
Režisora estētiskos uzskatus konceptuāli iemieso Fransuā Trifo pirmā pilnmetrāžas filma 400 sitieni/Les Quatre Cents Coups (1959), kas būs skatāma 29. novembrī plkst. 19.
Ne velti kinoteātris Kino Bize kinoskolu jauniešiem ir nosaucis Antuana Duanela skola. Nosaukums veltīts Trifo filmas 400 sitieni galvenajam varonim – brīžiem apjukušam, taču brīvību meklējošam pusaudzim, kurš no strīdiem mājās izlavās uz kinoteātri, lai patvertos filmās. Līdzīgi sākusies arī Fransuā Trifo kino kaislība. Aktieris Antuāns Duanels aktiera Žana Pjēra Leo atveidā kļuva par ko līdzīgu režisora alter ego un spēlēja Fransuā Trifo piecās filmās. Pusaugu zēns Antuāns Duanels skolā paziņo, ka viņa māte (Klēra Morjē) ir mirusi. Tie ir meli, vēl viens klases sliktākā skolnieka Antuāna pārkāpums. Ģimenē puika sen ir kļuvis svešs. Puika sāk bēguļot, pēc rakstāmmašīnas zādzības seko stingrā režīma kolonija. Noteikti ar šo filmu vienā kabatā un Selindžera Uz kraujas rudzu laukā otrā ir vieglāk pārdzīvot savu pusaudzības vientulību pasaulē. Var tikai apskaust tos, kas šos darbus atklās pirmoreiz. 400 sitieni ir, iespējams, viena no skumjākajām filmām, kādu nācies redzēt. "Trifo prasme dokumentālo apvienot ar spēli piedod 400 sitieniem tās patiesīgumam līdz kaulam smeldzi." Duanela skrējiens uz jūru un stopkadrā apturētais galvas pagrieziens ir "atvērtā fināla" hrestomātisks paraugs.
Juteklisks jaunības nervs
30. novembrī plkst. 16 skatāmo Fransuā Trifo filmu Žils un Džims/Jules et Jim (1962) kinokritiķe Dita Rietuma dēvē par "joprojām vienu no racionālās loģikas neizskaidrojamākajām mīlas drāmām pasaules kinovēsturē", piebilstot, ka "turklāt tas nav stāsts par to, kā "viņš mīlēja viņu", bet gan tematiski riskanta mīlas drāma, kurai ir trīs galvenie varoņi – mīlētāji: Žils, Džims un Katrīna. Žanna Moro, Oskars Verners, Anrī Sers. Filmas darbība notiek divdesmitā gadsimta sākumā Parīzē. Bezrūpīgajās dienās pirms Pirmā pasaules kara intravertais austriešu rakstnieks Žils iepazīstas un sadraudzējas ar bohēmisko francūzi Džimu. Abi vīrieši iemīlas impulsīvajā un skaistajā Katrīnā, taču meitene izvēlas Žilu. Pēc kara Džims apciemo Žilu, Katrīnu un viņu meitu ģimenes mājā Austrijā, kur atklāj ne tikai to, ka viņa jūtas pret Katrīnu nav mainījušās, bet arī, ka tās ir kļuvušas abpusējas. Filma ir jaunības enerģijas caurstrāvota ar komiskām, liriskām un arī dramatiskām stīgām. Viņi skrien pa pļavu, pār tiltu, spēlē ģitāru, dzer vīnu, dauzās un ālējas, līdz... To uzskata par vienu no skaistākajiem mīlas trīsstūriem kinovēsturē. Filmas vizuālie citāti atrodami Bernardo Bertoluči un citu Eiropas autoru filmās. "Šai filmai piemīt trausla, dekadentiska elegance un traģiska smeldze.
(..) Žils un Džims piedāvā tik vibrējošu dzīves nerva uztaustījumu un juteklismu, kas neļauj Trifo pārmest principu nodevību. Tie ir jauni savā jūtu pasaulē samulsuši cilvēki, kas neglābjami atvadās no jaunības ilūzijām. Ne velti Trifo lielu daļu savas kostīmmelodrāmas filmē dabā: laukos, brīvā un mežonīgā vidē, kas tik ideāli piestāv Katrīnai un viņas centieniem saglabāt savu brīvību par spīti visam un visiem," grāmatā 365 Dienas filmas raksta Dita Rietuma.
Komerciāla veiksme
Programmu 30. novembrī plkst. 19 noslēgs viena no Fransuā Trifo pēdējām filmām Pēdējais metro/Le Dernier métro (1980) ar Katrīnu Denēvu un Žerāru Depardjē galvenajās lomās. Filma akcentē mākslinieka un varas attiecību problēmu. Tās centrā – norises kādā Monmartras teātra, Parīzē, kolektīvā vācu okupācijas laikā – 1942. gadā. Filmā galvenajās lomās filmējušies izcilie franču aktieri Katrīna Denēva un Žerārs Depardjē. Filmas sižets stāsta par aktieri Bernāru (lomā – Žerārs Depardjē), kurš pievienojas Parīzes teātra trupai un iepazīstas ar teātra primadonnu, aktrisi Marionu (lomā – Katrīna Denēva). Aristokrātiskā Mariona ir arī teātra direktora sieva. Kaut arī teātra kolektīvs ir informēts, ka direktors ir aizbēdzis no Parīzes, tomēr viņš slēpjas teātrī. Savukārt Mariona pamazām aizraujas ar trupas jaunpienācēju Bernāru. Filma ir saņēmusi 10 Francijas augstākos apbalvojumus kino – Cēzara balvas. Filma tika nominēta arī Amerikas Kinoakadēmijas balvai Oskars. Pēdējais metro kļuva par vienu no komerciāli veiksmīgākajām Fransuā Trifo filmām.
Biļetes nopērkamas koncertzāles Cēsis kasē, Biļešu paradīzes tirdzniecības vietās vai internetā bilesuparadize.lv.