Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Zem vērtētāju lupas. Lielā Kristapa ceremonijā uzvar filma par izlaušanos no verdzības

Par labāko pilnmetrāžas spēlfilmu Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps pasniegšanas ceremonijā ir nosaukts režisora Jura Kursieša kinodarbs Oļegs. Tā pamatā ir patiesos notikumos balstīts stāsts par krievu izcelsmes Latvijas nepilsoni, pēc profesijas miesnieku, kurš devies labākas dzīves meklējumos – strādāt gaļas kombinātā Beļģijā.

"Īsta māksla vienmēr ir kas lielāks par tajā attēlotajām problēmām, tāpēc filma ir ne tik daudz par mūsdienu verdzību, cik par cilvēka izlaušanos no tās. Filmas estētika un metaforiskā vizuālā valoda ļauj skatītājam kļūt par liecinieku ne vien kaut kam aktuālam, bet arī vispārcilvēciskam un pārlaicīgam," novērtēja žūrija.

Kopumā filmas radošā komanda ieguva trīs Lielā Kristapa balvas – arī kategorijā Labākais aktieris otrā plāna lomā (Dāvids Ogrodņiks) un Labākais spēlfilmas operators (Bogumils Godfrejovs). Nākamajā dienā nacionālā informācijas aģentūra LETA ziņoja par poļu kameras vīram piešķirtās statuetes pazušanu, un tas kā kulaks uz acs ierakstījās šī gada ceremonijā apspēlētās tēmas Izmeklēšana koncepcijā.

 

Nekas mūs neapturēs

Par labāko spēlfilmas režisoru tika atzīts Jānis Ābele par kinodarbu Jelgava ’94, kas tapis pēc rakstnieka Jāņa Joņeva kulta romāna motīviem. Par savu veikumu šajā filmā balvas saņēma arī Ieva Puķe (Labākā aktrise otrā plāna lomā), Maija Gundare (Labākais grima mākslinieks) un Aija Strazdiņa (Labākais kostīmu mākslinieks).

Kategorijā Labākais aktieris laurus plūca Jēkabs Reinis par lomu Latvijas Televīzijas veidotajā daudzsēriju filmā Sarkanais mežs, kas savukārt tika apbalvota jaunieviestajā kategorijā Labākā TV filma vai seriāls. Par šī gada labāko aktrisi tika nosaukta Kristīne Nevarauska par lomu režisora Andra Gaujas filmā Nekas mūs neapturēs, kuras uzmanības centrā ir cīņa par dominanci. Kategorijā Labākais scenārija autors triumfēja Alise Zariņa un Marta Elīna Martinsone par kopdarbu filmā Blakus, kas izceļas ar saviem dialogiem. "Tu rakstīsi visu jauno sieviešu scenāristu un režisoru vārdā, jo mēs gribam taisīt filmas un mēs varam taisīt filmas," Alisi Zariņu ir mudinājusi Marta Elīna Martinsone, kura savai kolēģei ir palīdzējusi pārvarēt šaubas par viņas debijas kinodarba īstenošanu.

 

Projām un atpakaļ

Par šī gada labāko pilnmetrāžas dokumentālo filmu ir kļuvis režisora Vitālija Manska kinodarbs Putina liecinieki, kas sniedz ieskatu Kremļa varas aizkulisēs 2000. gadā, kad Vladimirs Putins pirmo reizi tika ievēlēts par Krievijas prezidentu. Tā ir viena no piecām dokumentālajām filmām, kas nominētas Eiropas Kinoakadēmijas balvai, kuras svinīgā pasniegšanas ceremonija notiks 7. decembrī Berlīnē.

Par labāko dokumentālās filmas režisoru tika atzīts Kaspars Goba par kinodarbu Inga dzird. Tieši dokumentālā kino tapšanā iesaistītie kinoprofesionāļi saņēma Lielā Kristapa balvas tādās kategorijās kā Labākais skaņu režisors (Anrijs Krenbergs, Sauļus Urbanavičs, filma Karote) un Labākais montāžas režisors (Armands Začs, filma Spiegs, kurš mans tēvs).

Kategorijā Labākā animācija uzvarēja režisora Ginta Zilbaloža kinodarbs Projām, kas izpelnījās arī Starptautiskās Kinokritiķu federācijas (FIPRESCI) balvu "par stilā un saturā vienotu autora vīziju un aizraujošu kinematogrāfisku ceļojumu". Šajā vakarā kā labākais animācijas režisors tika apbalvots Edmunds Jansons par veikumu Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi, kas ieguva laikraksta Diena balvu. Arī kategorijā Labākā īsmetrāžas filma laurus plūca animācija – Lizetes Upītes Rīgas ceriņi.

 

Dažādas paaudzes

Ar Lielā Kristapa balvu par mūža ieguldījumu filmu mākslā svinīgajā ceremonijā tika sumināts režisors Varis Brasla, kurš savā runā aicināja jauno paaudzi vairāk domāt par savu valodu. Tieši no kinomeistara rokām statuete par labāko debiju nonāca pie režisora Emīla Alpa par viņa dokumentālo filmu Koris. Diriģents. Kamēr…, kas stāsta par kora ceļu uz Tolosas Starptautisko koru konkursu. "Lai dzīvo kino!" novēlēja režisors E. Alps.

Savukārt Lielā Kristapa lukturis par labāko studentu filmu tika piešķirts kinodarbam Zorjana Horobraja, kas vēsta par jaunu ģimeni mūsdienu Latvijā. Tā autore ir Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālās filmu skolas absolvente Elita Kļaviņa, kura tieši pirms gada kāpa uz kinoteātra Splendid Palace skatuves, lai saņemtu balvu kategorijā Labākā aktrise.

Visu uzvarētāju saraksts: www.lielaiskristaps.lv

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Procesi un rituāli(6)

Eiropas Kinoakadēmija ir organizācija, kas gadu no gada cīnās, lai uzturētu Eiropas kino vienotību vai vismaz tās ilūziju.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja