Aizejošais gads atnesa grāmatas un literatūras renesansi – jau pavasarī, sākoties Covid-19 izraisītās situācijas ierobežojumiem, cilvēki atkal atklāja grāmatu un lasīšanas burvību. Zibenīgā ātrumā tika sarakstīta un arī latviski pārtulkota rekorddaudzumā pārdotā itāļu autora Paolo Džordāno karantīnas hronika Sērgas laikā (Jāņa Rozes apgāds), kas šķita ļoti aktuāla, taču ne vairs otrajā vilnī. Vēl pie šīgada tulkojumiem, kas uzreiz tika izpirkti, minama Neputna jaunajā Brezenta sērijā izdotā Čārlza Bukovska dzejas izlase Kodiens, kas savu aktualitāti, domājams, tik ātri nezaudēs. Latviešu valodā šogad sagaidījām vēl veselu virkni lielisku tulkoto grāmatu, to vidū arī kulta rakstnieka Haruki Murakami romānus Nogalēt Komandoru I un II (Zvaigzne ABC).
Par pašmāju skandalozāko grāmatu šogad kļuva Santas Remeres un Elīnas Brasliņas grāmata par piecdesmit ievērojamām Latvijas sievietēm Mūsējās (biedrība Ascendum), sensāciju gan izraisīja tikai vienas konkrētas sievietes iekļaušana. Savukārt visnegaidītāko grāmatu un lielāko pārsteigumu sagādāja izcilā un ražīgā tulkotāja Silvija Brice, sarakstot Baigās piezīmes (Zvaigzne ABC). Gada visvairāk gaidītā grāmata iznāca gada sākumā – Jelgavas 94 autora Jāņa Joņeva nākamo darbu gaidīja daudzi. Vai viņa stāstu krājuma Tīģeris (Dienas grāmata) gaidīšana bija pārāk ieilgusi, vai arī tas īsti neattaisnoja tirdošo nepacietību? Taču jau gada nogalē pie skatītājiem nonāca Jāņa Joņeva tandēmā ar Alvi Hermani un JRT aktieriem izstrādātā daudzsēriju mākslas filma Aģentūra.
Ilgi lasītāji gaidīja arī rakstnieka Arvja Kolmaņa jau sen pieteikto stāstu krājumu Annas stāsti, kas gada nogalē iznāca izdevniecībā Latvijas mediji. Pēc iepriekšējās grāmatas Vidusšķiras problēmas panākumiem par gaidītu notikumu noteikti kļuva arī Haralda Matuļa jaunākais krājums Eksistenciālisms (Ascendum), kas pie lasītājiem nonāca pašā gada nogalē. Pārāk daudzu grāmatu izdošana tika atlikta uz gada pēdējām nedēļām – citus gadus tas darīts ar nodomu sagādāt lasītājiem Ziemassvētku dāvanas, taču šogad ievērojami apgrūtināja lasītāju un Ziemassvētku vecīšu piekļuvi grāmatām.
2020. gads lasītājiem atnesa arī Dienas grāmatas jaunās romānu sērijas Es esmu... pirmos biogrāfiskos romānus par latviešu literātiem – Andra Zeibota romānu Krauklis par dzejnieku Jāni Ziemeļnieku un Ingas Gailes romānu Rakstītāja par rakstnieci Ivandi Kaiju, pašā gada nogalē arī Laimas Kotas romānu Cilvēks ar zilo putnu par rakstnieku Anšlavu Eglīti. Ar jaunākajām grāmatām literāro vidi izgreznoja arī pazīstamāko latviešu rakstnieču (tieši tā – rakstnieču! –, jo rakstnieki aizvien ir mazākumā) jaunākie darbi: gada sākumā izdots Daces Rukšānes aizraujoši lasāmais romāns Krieva āda (Dienas grāmata), kura tēma – mīlestība starp latviešu tautības sievieti un krievu tautības vīrieti – ir īpaši aktuāla romāna darbības laiktelpā – padomju Latvijā. Izdots arī Andras Manfeldes poētiskais romāns Vilcēni (Dienas grāmata) par jauniem cilvēkiem un viņu dzīves problēmām.
Pie lasītājiem nonāca Kristīnes Ulbergas romāns Kariete uz Santjago (Dienas grāmata), kura pamatā ir svētceļojuma uz Santjago pieredze un atklāsmes. Gada otrajā pusē tika izdotas rakstnieces Ilzes Jansones Vīru lietas un Ingas Ābeles stāstu krājums Balta kleita (abi darbi – izdevniecībā Dienas grāmata). Zināmajiem autoriem piepulcējās arī nule debitējušie – Vija Laganovska ar krājumu Pirms un pēc. Stāsti (Zvaigzne ABC) un Andris Kalnozols ar romānu Kalendārs mani sauc (Orbīta).
Dzejā debitēja virkne autoru ar saviem krājumiem: Elvīra Bloma ar Izdzēstajiem attēliem un Lauris Veips ar Interesantajām dienām (abi – Orbīta), Ivars Šteinbergs ar Stropu un Lote Vilma Vītiņa ar Meiteni (abi – Neputns). Nevar nepamanīt tendenci, ka debijas vecums pieaudzis, bet grāmatas apjoms samazinājies.
Šogad dzejā ir vērojams daudzu autoru jaunāko krājumu birums, tostarp arī Aivara Eipura grāmata Dzejoļu remonts, Kārļa Vērdiņa Gatavā dzeja, taču īpaši izcelt gribētos dzejnieces Ingmāras Balodes izcilo krājumu Dzejoļi pēc mūsu ēras (visi trīs – Neputns).
Iepriecinoša tendence ir izdevējdarbības decentralizēšanās – interesantākās grāmatas, un īpaši jaunākās paaudzes literātu darbi, izdotas Orbītas un Ascendum paspārnē, kas nāk tikai par labu kopējai literatūras ekosistēmai un veicina laikmetīgu un eksperimentālāku vēsmu ieplūšanu līdz šim diezgan stabilajā un institucionalizētajā literatūras laukā, tādējādi arī iezīmējot paaudžu maiņu.
Literatūras nozarei šis gads ir bijis traģisks, jo aizsaucis viņsaulē visu mīlēto dzejnieku Juri Kronbergu un rakstnieku Paulu Bankovski neilgi pēc pēdīgās grāmatas Pasaules vēsture (Dienas grāmata) izdošanas.
Savukārt gada otrajā pusē valdība parūpējās par žanru maiņu – un visu šīgada Covid-19 un dīkstāves traģēdiju atsvaidzināja ar sitkoma žanra iezīmēm, neveikli spriedelējot par sev neizprotamu rakstnieku darba, statusa un atalgojuma specifiku, piedāvājot jaunu nodokļu reformu, kas atstātu graujošu iespaidu uz literatūras tapšanu Latvijā, latviešu valodā un autoru izdzīvošanas līmeni. Nākamā gada satīriskākie Latvijas literatūras darbi droši vien taps par šo tēmu, ne vairs par "kovidu".