Četras stundas un 28 minūtes - tieši tāds ir Stīvena Soderberga filmas Che/ Če, kuras pasaules pirmizrāde notika Kannu kinofestivāla pēdējās dienās, garums. Mākslas vēsture pazīst nevienu vien provokāciju - uz izturību (teātra izrādes dienas garumā utt.), taču kino šādus "jokus" dabūt gatavus ir daudz grūtāk - vispirms jau tādēļ, ka kino tā ir milzu nauda, kuru tu, būdams producents, riskē pazaudēt, pakļaujot auditoriju pārbaudei uz izturību.
Soderbergs gan jau ir atļāvies ar apskaužamu brīvības izjūtu svaidīties starp tādām galējībām kā simpātiski Holivudas nieki (dēku filma par Oušena bandu triloģija) un Andreja Trakovska Solaris "rimeiks" ar Džordžu Klūniju. Kad pirms vairākiem gadiem Soderbergam Berlīnes festivālā vaicāja, kā viņš tiek pie naudas komerciāli neperspektīviem projektiem (kā tas bija ar melnbalto retrotrilleri Labais vācietis, kuru no kraha nepaglāba ne Klūnijs, ne Blānšeta), viņš iepleta acis un atbildēja: "Kā? Es vienkārši šo naudu paprasu!"
Absolūta brīvība
Pieļaujot, ka savākt finansējumu Če nav bijis viegli pat Soderbergam, filma tiešām ir apliecinājums absolūtai režisora brīvībai. Kāpēc amerikāni, Holivudai piederīgo Soderbergu interesē Čegevaras - viena no Kubas revolūcijas līderiem, daktera no Argentīnas, kas pēcāk jau pēc revolūcijas uzvaras Kubā devās eksportēt brīvības cīņu idejas uz Bolīviju, tur gāja bojā - personība? Če misija bija nolemta neveiksmei - pēc apmēram gadu ilgas guerillu kustības organizēšanas Bolīvijas džungļos, liela daļa viņa līdzgaitnieku nošauti jau kaujās, bet pats Če saņemts gūstā un sodīts ar nāvi.
Soderbergam uz šo jautājumu ir konkrēta atbilde, kam jāpamato viņa fanātiskā aizrautība (gatavošanās filmai ilga septiņu gadus!) ar Eduardo Gevaras - ar biedrisku iesauku "Če" personību. "Mani viņš fascinē, īpaši tajā aspektā, kā cilvēks var idejas vārdā pamest un upurēt absolūti visu. Sākotnēji Če bija viens no tiem, kas kopā ar Fidelu Kastro ar kuģi grupas ārsta statusā ieradās Kubā, taču jau pēc revolūcijas uzvaras, kad varēja baudīt tās augļus, viņš pameta absolūti visu, lai nelegāli ierastos Bolīvijā un sāktu visu no nulles. Man nav jābūt šī vīra ideju pielūdzējam, lai saprastu, ka viņš ir pateicīgs izpētes objekts kino," sacīja Soderbergs.
Jāsaka, ka filmai ir maz sakara ar to T kreklu bildīti, par kādu ir pārtapis Čegevara mūsdienās, vai vēl vairāk - tetovējumu šablonu (amizanti, ka ar Čegevaras tetovējumu lepojas arī leģendārais futbolists Maradona, kura vizītes iemesls Kannās bija Emira Kusturicas dokumentālā filma Kusturicas Maradona, kam kritiķi pārmet nenostrādātību un kaitinošu dienvidslāvu režijas personības paštīksmi). Soderberga filmas stilistiku var salīdzināt ar Terensa Malika šedevru - jutīgo kara drāmu Tievā sārtā līnija.
Nebūs viegli
Filmai Če neklāsies viegli - to būtībā veido divas atsevišķas, bet jēdzieniski vienotas daļas, kas vēstī par Kubas revolūciju, pedantiski iedziļinoties ģenerāļa Batista režīma gāšanā. Savukārt tās otrā daļā - Bolīvijas misijā - izsekots Če un viņa domubiedru neveiksmei nolemtajai darbībai. Šajā daļā Če vairs ir maz sakara ar kaismīgo revolucionāru, viņš ir slims (astma) vīrs, kura darbošanās arvien vairāk atgādina dabas vitālajā krāšņumā iegremdētu absurdu, iznīcīgu spēli.
Soderbergs, šķiet, ir darījis pilnīgi visu, lai filmai nebūtu nekāda sakara ar ātri sagremojamu Holivudas produktu - tā ir spāņu valodā, kurā nevainojami runā arī Benisio del Toro, aktieris, kuram savulaik Oskaru atnesa loma Soderberga narkotiku drāma Satiksme/Traffic.
Zināms, ka lielās valstīs, īpaši Amerikā, auditorija filmas ar subtitriem neskatās. Jautājumu, vai viņš grasās barot publiku ar sviestmaizēm Če starpbrīdī, kā tas tika darīts Kannās, uzdots netika. Taču paradoksālākais ir tas, ka Soderbergs, būdams režisors, kas tik organiski jūtas Holivudas mašinērijā, ir tikpat atvērts ideālismam kā viņa Če. "Es gribētu, lai pasaulē abas Če daļas rāda vienu pēc otras - vismaz pirmo nedēļu, vēlāk tās var skatīties arī katru atsevišķi," sacīja režisors. Atliek vien minēt, vai Latvijā, kur filma nopirkta izrādīšanai, Soderberga no Če aizgūtajam ideālismam būs atbalstītāji.
Filma ir viena no 22 pretendentēm uz Kannu kinofestivāla Zelta palmas zaru. Pēc kritiķu aptaujām konkrēta filma - līderis nav izvirzījusies, viedokļi par labākajiem no šā gada eklektiskās programmas piedāvājuma ir tik pat atšķirīgi kā pašas filmas. Tas nozīmē, ka Šona Penna vadītā žūrija svētdienas vakarā balvu pasniegšanas ceremonijā var pārsteigt arī ar savu viedokli.