Rīgas Kino muzejs aicina atgriezties pagātnē un piedāvā projektu Kino trofejas, kas būs atskats uz kino izrādīšanu un skatīšanos 40. un 50. gados Rīgā. Jau no 23. aprīļa Peitavas ielā 10 ir aplūkojama izstāde par kinoteātru repertuāra politiku un skatītāju atmiņām, kuras cieši savijušās ar tā laika ikdienas dzīvi. "Tas bija ūnikums!" par kinoapmeklēšanu atceras tulkotāja Ziedone Sērmūkša. "Tas bija vienkārši neaprakstāmi, saprotiet, mūs atgrieza tajā līmenī, kurā bērnam vai pusaudzim bija jābūt, jo pa kara laiku mēs visi bijām kļuvuši par vecīšiem un vecenītēm."
Sapņu meitene
Sarunās ar skatītājiem izkristalizējušās vairākas līderes – viena neapšaubāmi ir bijusi vācu filma Mana sapņu meitene (1944), kas stāsta par revijas zvaigznes un inženiera mīlestību. Ar šo Holivudas tradīcijās veidoto mūziklu 24. aprīlī kino Splendid Palace atklāta īpaša filmu programma – tajā tiks demonstrētas kinolentes, kuras cilvēki skatījušies pēckara Latvijā. "Laikmeta liecība – kurā atspoguļosies gan skatītāju visvairāk iemīļotās filmas, gan to gadu ideoloģija, jo tāds bija laiks un tādas bija filmas," akcentē Rīgas Kino muzeja kuratore Zane Balčus.
Visvairāk iecienītā padomju filma bijusi 1947. gada muzikālā kinolente Teiksma par Sibīrijas zemi par pianistu Andreju Balašovu, kurš tagad vēlreiz atgriezīsies Rīgā. Līdz 30. aprīlim būs skatāmi darbi, kas tapuši bijušajās PSRS republikās, Vācijā, Francijā, Itālijā un citur, – starp tiem arī tā sauktās trofeju filmas. Ar šādu nosaukumu tika klasificētas lentes, kuras tika atvestas kā trofejas no Rietumeiropas, karam beidzoties, un nonāca padomju kino nomas sistēmā.
Franču Alfreds Hičkoks
Uz Rīgas kinoekrāniem tajā laikā mirdzēja gan "sapņu meitene" – ar spēcīgu harismu apveltītā Marika Reka, kas kļuva par skatītāju pielūgsmes objektu visā Padomju Savienībā –, gan arī zviedru aktrise un dziedātāja Zāra Leandere. Uz kino Splendid Palace ekrāna viņa būs redzama 1940. gada filmā Ceļš uz ešafotu, kas vēsta par Skotijas karalieni Mariju Stjuarti – ieslodzīta cietoksnī un Elizabetes I notiesāta uz nāvi, viņa atceras savu ceļu pa varas kāpnēm. Fotogrāfs Laimonis Stīpnieks atminas, ka kinoteātrī Daile tika rādītas filmas "ar padomju cilvēkam nezināmiem, bet pēkšņi pavīdējušiem aktieriem", starp viņiem bijis Īvs Montāns. Rīgas Kino muzeja piedāvātājā programmā ir iekļauta 1957. gada dokumentālā filma Dzied Īvs Montāns par pazīstamā franču dziedātāja un aktiera Īva Montāna koncertturneju Padomju Savienībā, kuru viņš apceļoja kopā ar savu sievu Simonu Siņorē.
Savukārt viņa aktierisko talantu varēs novērtēt filmā Maksa par bailēm (1953), kuras režisors ir Anrī Žoržs Kluzo. "Franču Alfreds Hičkoks, kurš ir tikpat spēcīgs spriedzes radīšanas meistars," salīdzina muzeja kuratore Līva Pētersone, viņas vārdus apstiprina Kannu kinofestivālā saņemtais novērtējums – Zelta palmas zars. Vēl viena franču kinozvaigzne, kas tajā laikā kļuva pieejama Latvijas skatītājiem, bijis Žerārs Filips, kurš neatstāja vienaldzīgu nevienu. Viņš būs redzams 1949. gada filmā Mazā, skaistā pludmale, kas ir viens no režisora Īva Alegrē izcilākajiem darbiem. "Filmēta nomaļā franču ciematā, kur migla, tuksnesīgā pludmale, graustiem līdzīgās mājas veido nospiedošu atmosfēru, velkot paralēles ar Sartra un Kamī eksistenciālisma literatūru šajā laikā," tiek pieteikta filma.
Atmiņu stāsti
Gluži kā 40. un 50. gados pirms katras kinolentes tiks rādīts desmit minūšu ilgs kinožurnāls Padomju Latvija – tajā iekļauti sižeti par filmas Mājup ar uzvaru uzņemšanu, mītiņu fabrikā Juglas manufaktūra sakarā ar kartīšu sistēmas atcelšanu, Ļeņina pieminekļa atklāšanu Rīgā, Mežaparka estrādes celtniecību un par to, kā kolhoznieka Tauriņa ģimene skatās televizoru. "It īpaši ārpus Rīgas tas bija nozīmīgs informācijas avots," par kinožurnāliem teic Zane Balčus. Lai arī tajos ir jūtama propagandas klātbūtne, tomēr cilvēki pratuši skatīties un vērtējuši, kas notiek apkārt. Lai atgrieztos pagātnē, viss izrādītais materiāls pārsvarā būs 35 mm filmu kopijās.
"Ne tikai saturiski, bet arī tehniski tā būs tā laika rekonstrukcija – ko un kā rādīja," akcentē Līva Pētersone. Intervijā latviešu aktrise Baiba Indriksone atceras, ka viņas vecmāmiņa strādājusi Grand kino un viņa ar brāli piepelnījusies, pārnēsājot filmu ruļļus no viena teātra uz citu. Tajā laikā to bijis daudz – kino apmeklēšana pēckara Latvijā bija ļoti populārs brīvā laika pavadīšanas veids – izmācies vai apdari savus darbus un prom uz tuvāko kinoteātri! Ar visu filmu programmu var iepazīties interneta vietnē www.kinomuzejs.lv.
Kino trofejas
Filmu programma kinoteātrī Splendid Palace 24.– 30.IV
Izstāde Rīgas Kino muzejā līdz 2015. gada 12. septembrim