Izstāde iepazīstina ar skaitāmpantiem, kurus bibliofils Oto Bongs no 1945. līdz 1952. gadam pierakstījis dipīšu jeb pārvietoto personu nometnēs Rietumvācijā Otrā pasaules kara izskaņā, kurās bēgļu gaitās bija nokļuvuši ap 171 000 Latvijas iedzīvotāju. O. Bongs savāca unikālu latviešu folkloras krājumu, pierakstot skaitāmpantus kā no bērniem, tā pieaugušajiem un sirmgalvjiem, atzīmējot arī teicēju bērnības vietas, kurās panti skaitīti. Vēlāk pierakstu klades ar skaitāmpantiem kopā ar pārējo apjomīgo krājumu O. Bongs novēlēja Latvijas Nacionālajai bibliotēkai (LNB).
Ent, tent, cveierment! Skaitāmpanti ir atraktīvi un noslēpumaini reizē. Izstādē tās veidotāji – apvienība Kolektīvs (kuratore Zane Zajančkauska un dizainere Ilze Kalnbērziņa-Prā) sadarbībā ar LBN pētnieku Viesturu Zanderu, muzeju un pētniecības centru Latvieši pasaulē un kuratori Mariannu Auliciemu, kā arī māksliniekiem un meistariem Paulu Kvāli, Justīni Jakuševu, Sabīni Moori, Rūdolfu Janovu, Līgu Laurenoviču, Ievu Saulīti, Andu Lāci, Kasparu Groševu un Dzintaru Volmani – aicina arī apmeklētājus paspēlēties ar valodu. Katrs pats var iedarbināt skaitāmpantu ierakstus, bet vārdu skrejceļā no bumbiņām, kurās pārvērsti 300 vārdi no dažādiem skaitāmpantiem, izripināt jaunus pantus. "Vienu no skaistajām Oto Bonga kladēm esam pārvērtuši palielinātā, izšķirstāmā kopijā. Lielā kartē var nolūkot kādu vietu Latvijā un grāmatā uzmeklēt, kādi panti no turienes nākuši," piebilst Z. Zajančkauska.
Tiesa, bērnu radošums pantiņos nereti pārmāc norādes uz to izcelsmi. Te vīd izlokšņu dažādība, citu valodu ietekme, taču bērni rotaļās skaitāmpantus mēdz pārveidot līdz nepazīšanai, "Oto Bongs izteicies, ka skaitāmpanti ir nogludināti kā oļi, salīdzina tos arī ar zušiem – tie ir noslēpumaini, gludi, slīdīgi," saka Z. Zajančkauska.
Lai gan izstādes priekšplānā likta valoda, iezīmēts arī laiks un vide, kurā skaitāmpanti savākti. "Vislabāko vēsturiskā konteksta sajūtu dod videomateriāls no Valsts kinofotofonodokumentu arhīva ierakstiem. Kā skaņu celiņu izmantojam audiokolāžu no intervijām, kurās cilvēki, kas pabijuši dipīšu nometnēs kā bērni vai pusaudži, atceras bēgļu gaitas, pieredzi nometnē, arī amizantas epizodes," stāsta kuratore.