"Šogad gan Latvija, gan Igaunija svin savas valsts simtgadi. Lai igauņu tautas eposa Kalevdēls tulkojums ir mana dāvana mūsu valstīm jubilejā," saka atdzejotājs Guntars Godiņš.
Kalevdēls ir vēl arvien dzīvs eposs, kas vairāk nekā jebkurš cits literārs darbs ietekmējis igauņu nacionālo kultūru, literatūru, pašapziņu un pat vēsturiskos procesus. Tas izaudzis no igauņu tautas mantojuma, kura saknes ietiecas gan Eiropas, gan arī seno somugru tautu folklorā. Balstoties uz igauņu tautasdziesmu (regilaul) tradīciju, viens no igauņu XIX gadsimta nacionālās atmodas dzejniekiem – Frīdrihs Reinholds Kreicvalds (1803–1882) – mantotos folkloras pamattekstus iekausējis eposa dzejas formā. Eposa pirmpublicējumu viņš 1862. gadā ar nosaukumu Kalewipoeg. Üks ennemuistene Eesti jut: Kaheskümnes laulus/Kaleva dēls. Viens mūžsens igauņu stāsts divdesmit dziedājumos par saviem līdzekļiem izdeva nelielā Somijas pilsētiņā Kuopio.