Tas vēl ir liels jautājums — kas ir sāpīgāk: kad tevi pamet vai kad tu atstāj kādu, kuru šķita, ka ļoti, ļoti mīli? Īpaši jau pēc sešu gadu laimīgas kopdzīves, ja tādu vispār var iedomāties starp popularitāti aizvien vairāk iekarojošu blondu televīzijas žurnālisti (viņa tad arī ir filmas titulā pieminētā liktenīgā Sāra Maršala, kuru ar maitisku dzimušas karjeristes kampienu perfekti tēlo Kristena Bella — aktrises mums pazīstamākā loma bija šausmenē Pulss/Pulse, 2006), un mūžīgām neveiksmēm lēmētu rokeri, ko sirsnīgā vientiesībā spoži iemieso te, uz vietām, mazzināmais Džeisons Segels. Viņš lomiņu scenārijā sacerējis pats sev kopā ar savu senu čomu, tagadējās Holivudas ietekmīgāko komēdijmeistaru un 2007.gada finansiāli veiksmīgāko producentu Džadu Apatovu. Šīs filmas "čomisko" izcelsmi un saskaņotas draugu komandas kā galveno "visu veiksmju veiksmes" cēloņa piemēru (jo Apatovs & draugi pērn iekļuva Holivudas ietekmīgāko vīru (most powerfull men of the year listē) nāksies pieminēt ne reizi.
Aplaizīt brūces Havajās
Pieņemsim, ka Aizmirst Sāru Maršalu/Forgetting Sarah Marshall ir Apatova komandas atpūtas brauciens uz Havaju salām — tieši tur notiek jaunās komēdijas galvenās izdarības. Papagailisks krāšņums, all inclusive bungalo hoteļnamiņi, smaragdzaļzilo Klusā okeāna peļķīti ieskauj maigu smilšu pludmales, un dzīve var sākties no jauna! Tieši tā nodomā nelaimīgais muzikants Pīters Breters, kad, draugu mudināts, dodas aplaizīt savas dvēseles rētas pēc pazemojošās šķiršanās no jaunizceptās TV zvaigznes Sāras, kad tā pilnam komplektam pagūst Pīteru arī publiski apkaunot paparaci ordas priekšā. Turklāt vēl Sārai uzradies kvēls boifrends no miglainās Britānijas — superpopulārs angļu rokeris (kaut arī tajā acumirklī, kad pirmoreiz ieraudzīsit šo melnīgsno cērmjveidīgo jampampiņu, jums uzreiz būs skaidrs — kaut kas te nav kārtībā...). Bet, kamēr aizkulsimies līdz tam "kaut kas nav kārtībā", baudīsim, kā smejies, sun & fun jeb brīvdienas Havajās! Sērferi, okeāna viļņi, romantiskas melodijas sveču gaismā restorāniņos svaigā gaisā, puķu vītnes ap kaklu, drinki pa roku galam ik sekundi...
Cilvēciskās komēdijas
Tieši laikā ir atgādināt, ka, pateicoties Apatova kunga (40) ideālajam producenta ņuham, pasaules tautas pērn tika pie tādām filmām kā ginekoloģiskās komēdijas Drusku stāvoklī/Knocked Up, pusaudžu dramēdijas (komēdijas un morāles drāmas sintēze) Supersliktie/Superbad un Walking Hard (labākā Apatova filma, kuru Latvijā nez kādēļ nedemonstrēja). Šīm filmām kritiķi rietumos pat centušies sameklēt svaigu žanra — cilvēciskās komēdijas — nišu, jo, pirmkārt, tās nav tik ciniskas un melnas kā brāļiem Farelli un, otrkārt, nav tīniski stulbas kā visu to "Amerikas pīrāgdrāzēju" izstrādājumi. Tās ir komēdijas, kurās galu galā nav kauns nobirdināt pa aizkustinājuma asariņai — tieši tāpēc, ka filmas stāsta par normāliem cilvēkiem — par mums, kam dzīvē vairāk klemmējas nekā veicas.
Tā arī šoreiz. Kad Pīteram kā zibens no skaidrām debesīm Havajās uzgāžas viņa dvēseles sāpju objekts, turklāt kopā ar britu mīlnieku, lēnīgā mieramikas ciešanu mērs ir pilns. Arī padzīvojušā četrdesmitgadīgā puiša labākie draugi telefoniski no sauszemes iesaka nepadoties un ņemt atriebties tai "maitai, kas tev visu dzīvi sačakarējusi". Pīters izstrādā brīnišķīgu atriebes plānu, kurā pirmais punkts ir — "iegādāties" eksotisku un temperamentīgu mīļāko, tas nekas, ka viņa ir hoteļa strādniece — recepcijā. Un tad lepni šikot, šikot Sāras priekšā. Protams, visi Pītera plāni sašķīst tajā mirklī, kad viņš saprot — mīlestību ar naida un atriebības saldmi nav iespējams aizstāt. Un tad sākas neparedzamais...
Ar līdzjūtību pret mums
Jūs gaida stunda un 45 minūtes Havaju brīvdienu izpriecu, kurās, šaubu nav, neiztrūkstošs būs arī tas cilvēciskais fizioloģisms, kas raksturo "neideālus" pieaugušos cilvēkus, kuri nav supermeņi un kaķsievietes. Apatova firmas zīme. Tikai bez cinisma, toties ar līdzjūtību pret mums, vārguļiem, viegli ievainojamajiem un bieži vien nožēlojami žēlojamajiem cilvēku sugas pārstāvjiem. Nobody is perfect, neviens nav pilnīgs, bet tas taču neliedz sirsnīgi censties? Galu galā īsta mīlestība uzvar — vienmēr. Pat ja paliec zaudētājos. Un vispār. Zināt, kam raksta mūziku Pīters Breters? Debiliem policijas seriāliem televīzijā! Bet cenšas kā Mocarts.... Un zināt, kāds ir vislabākais veids vīrietim cīņā ar šaušalīgu greizsirdību? Pierīties kaut ko galīgi neveselīgu! Tad nu iedomājieties nabaga Pīteru — nopērtam skumjam labradoram līdzīgu puiškānu "tā ap čēesmit", kurš raud un trako aiz pilnas sirds.... Tāda sirsnīga zēnu filma, ja kas, uz kuru droši var vest savu dūdiņu — lai saprot, kā viņu dēļ cieš viss stiprais dzimums. ASV cenzoru brīdinājums vecākiem — ekrānā redzami pliki vīrieši full–frontal.