Ar laivu uz Gotlandi

Par aktieriem piekrītu. Ir beidzot jādod iespēja jaunajiem!

Interesanti.

Salidzinajums Liepaja ar Kasablanku ir absurds. Ari Bogarta filma neatbilst Kasablankai. Kasablanka toreiz nebija kara zona, drizak aizmirsta aizmigusi pilseta bez starptautiska lidlauka un bez intrigam lidz 1942.g. novembra Amerikanu atrai invazijai, kas paris dienu laikaa parnema varu Marokaa un Alzhira. Starptautiskaa pilseta Tanzhera intrigu zinaa bija interesantaka, bet brauksana uz ASV koncentrejas Lisabonaa.

Režisors Jānis Kalējs sola, ka galvenajās lomās nefilmēsies "ne Agnese Zeltiņa, ne Rēzija Kalniņa, ne Artūrs Skrastiņš". "Mūsu filmas varoņi ir pavisam jauni, zaļi cilvēki, kas satiekas kara laikā — xxx No vienas puses teiciens par Zeltiņām un Kalniņām ir kā ar cirvi tēsts, no otras puses - režisors acīmredzot gribēja uzsvērt, ka lomas tiešām spēlēs divdesmitgadnieki, nevis trīsdesmit and something gadnieki. So be it!

Nudien jāuzdod jautājums: Kāpēc labas idejas vārdā [man patika Stumbres lugas Pēdējā laiva iestudējums un paralēles Baņutas Rubesas darbā Liepājas pludmalē par Troju..] jānorāda uz aktrisēm, kas nespēlēs... pie tam ar uzsvērtu negatīvismu... Nez vai tas ir tik daiļi.... Es ceru, ka projekts nenogrims vietējās patriotu aprobežotības peļķē, par ko jau liecina daži komentāri. Kaut kā drūmi, bet latviešiem mēdz būt dzelzsbetona viedoklis par kaut ko, no kura tikpat dzelzaina stingrībā ātri atsakās. Latvieši nav muļķi, bet dzīvesgudrās Dainas jau ir sena pagātne...

Mani ļoti interesē šī tēma, mans tēvs divdesmitgadīgs arī tur sabija... ar interesi skatīšos jebko par notikumiem Kurzemes katlā (pavasarī televīzijā noskatījos 2daļīgu dok. filmu, gan krievu versijā un valodā, visumā tolerantu un korektu par šiem notikumiem). Varbūt kāds var ieteikt literatūru par šo tēmu. Mantrausim nepiekrītu. Lai veicas filmas veidotājiem- manuprāt ļoti vajadzīga šāda filma, arī jauniešiem!!! (ja varu kā līdzēt... ar foto, kuru gan nav daudz, priecāšos)

Labo ideju nesabojās NE-viens, ja paš negribēs. Tak interviju sabojā norāde uz Agnesi vai Rēziju - ja divas labas aktrises NE-filmēs, tas ... KĀ tas liecinās par filmas kvalitāti? Varbūt varēja pateikt, ka "laivu" netēlos arī Pāvuls vai Sebris - būtu tikpat gudri....

Labu scenāriju var uzrakstīt labs rakstnieks. Cik mums tādu ir? Domāju, ka maz. Pietiek uzmest skatu grāmatu plauktiem grāmatnīcā. Pārsvarā viena vienīga garlaicība. Dabīgi, ka skaitliski nelielām tautiņām viss tas āk daudz grūtāk, nekā daudzskaitliniekiem - piem. angliski rakstošajiem. Ja jau vācu autori saka, ka viņiem grūti noturēties un izdzīvot, tad ko var sagaidīt no Latviešiem - pārsvarā amatierismu. Bet jātic, ka laiku pa laikam kāda jauna zvaigzne uzleks.

Scenārijs. Viena no lietām, kas iegāza Rīgas sargus, bija scenārijs.

Lai izdodas filma. Tēma ļoti laba. Sapūdelēt visu var tad, ja tiek turpināta līdzšinējo 18 gadu ilgā Latviešu nacionālā tradīcija - proti - ja tiek uzrakstīts gaužām vājš scenārijs ar nedabiskiem, samākslotiem dialogiem un cilvēciskajām attiecībām. Filmas radītāji var paskatīties fīlmu par līdzīgu tēmu - Vācu ražojuma 2007.gada TV filmu Die Gustloff - par Vācu bēgļu kuģa Wilhelm Gustloff nogremdēšanu Baltijas jūrā. Lai arī filmā nav iegāzti Holivudiski miljoni, tomēr tā sanākusi ļoti spēcīga, labs scenārijs, lieliski un objektīvi atainota toreizējā kara beigu situāciju. Būtu vērts noskatīties arī Latviešu auditorijai - haloo LTV, TV3 vai LNT????. Latvieši savukārt pēc filmas Ilgais ceļš kāpās ir pazaudējuši spēju uzrakstīt ticamu scenāriju. Sanāk pārsvarā samākslotas lietas - tā kā māksla mākslas pēc, kamdēļa arī caurmēra Latviešu skatītājs to visu skatoties nežēlīgi spļaudās. Kaut kādā mērā izņēmums ir Rīgas sargi (tālu no ideāla, bet vismaz pareizajā virzienā iets) un Baigā vasara.

Vai, meklējot starptautisko naudu filmai, viņiem netraucē Latvijas pašreizējais negatīvais PR? "Protams, to var just — īpaši Zviedrijā, mazāk — vāciski runājošās zemēs," xxx Tieši tā - mums vajadzētu ielāgot uz visiem laikiem, ka vācieši vienmēr bijuši objektīvāki par histēriskajiem bezmugurkauliniekiem zviedriem, kuriem banku krīze Latvijā ir lielākā traģēdija pēdējo 200 gadu laikā - vienkārši nožēlojami. Otrā pasaules kara laikā viņi atsēdējās maliņā un nekautrējās taisīt šeptes ar nacistiem.

Nu, Kurzemes katls patiesībā ir tāds padomju propogandas slogans. Līdz 1945.gada 9.maijam tas drīzāk bija Kurzemes cietoksnis, kuram krievi pat ar lielu pārspēku nekā nevarēja padarīt. Protams, pēc tam Vācija kapitulēja un vācu spēki Kurzemē arī. Bet gandarījums tomēr ir, ka Latvieši kopā ar Vāciešiem Kurzemē noturējās līdz pat 1945.gada maijam - par spīti visam parādot staļina tētiņam zobus.