Bez Eiropas smeķa: Filmas Kontrabanda recenzija

Un tas viss parastā sestdienas dienas seansā Ņujorkas ierindas multipleksā. Vareni! Kaut Kontrabandas popularitātes iemeslus varu vien minēt (vai tiešām Marka Vālberga seksapīls?), šis nu ir tas gadījums, kad var priecāties par Eiropas kino ietekmēm. Proti, Kontrabanda ir 2008. gadā uzņemtās un visai populārās Īslandes – sadarbībā ar Vāciju un Nīderlandi – filmas_ Reikjavīka–Roterdama _rimeiks.Tas ir ne pirmais, ne arī pēdējais gadījums, kad Holivuda svaigu asiņu – atraktīvu stāstu un sižetu – meklējumos pievērš savu uzmanību valstīm un filmām, kuru ietekmes spēks un popularitāte nav salīdzināma ar Holivudas potencēm. Ja atminaties, ne tik sen Rīgā uz ekrāniem pazibēja līdzīgs gadījums – jaunā gruzīnu režisora Gelas Babluani trilleris 13. Viņš bija pamanījies savu filmu uzņemt divas reizes – vispirms ar lokālajiem spēkiem, pēcāk jau kā starptautisku projektu ar visu Mikiju Rurku.Īslandiešu filmas pārtapšana komerciālā Holivudas trillerī gan ir mazliet cits stāsts – Kontrabandas režiju ir veidojis Reikjavīkas–Roterdamas producents un arī galvenās lomas tēlotājs Baltasars Kormakurs. Būtībā viņš, kurš atdevis savu lomu Markam Vālbergam, pārbaudi ar pamatīgu budžetu (41 miljons ASV dolāru) un Holivudas zvaigznēm – Vālbergu un Keitu Bekinseilu – ir izturējis. Stāstam par izbijušu, bet pie prāta nākušu kontrabandistu Krisu (Vālbergs), kurš nu ir kārtīgs ģimenes tēvs, mīl savu sievu un divus bērnus un pret savu gribu tiek ievilkts kriminālā afērā, ir pamatīgs potenciāls.Tas ir trilleris, kurā skatītājam ir dotas visas iespējas bez sirdsapziņas pārmetumiem dzīvot līdzi galvenajam varonim – noziedzniekam. Kriss virtuozi pastrādā noziegumu pēc nozieguma – viņam nav kur dēties, jo ir jāglābj gan sievas, gan bērnu, gan grēkāža – jauniņā sievasbrāļa – āda. Turklāt tieši šis jauneklis visu šo putru ir ievārījis, jo bailēs no apsardzes izlidinājis pāri kuģa bortam saini ar kokaīnu, kas viņam bija jānogādā saimniekam (Džovanni Ribizi). Sekas ir baisas – milzīgs parāds, turklāt viņa un tuvinieku dzīvība ir briesmās, līdz parāds tiks atdots. Te nu pie lietas un vecajiem niķiem nākas ķerties Marka Vālberga Krisam. Tālab tiek organizēts brauciens uz Panamu pēc preces – viltotas naudas ķīpām (Krisam ir savi principi – viņš necieš narkotikas.) Tomēr neiztikt arī bez baltā pulverīša, kuru mēģina transportēt grēkāzis – jauneklis. Tāds stāsts, kurā Vālberga sievai (Keita Bekinseila) Ņūorleānā kāds nemitīgi krauj pa galvu, biedē, sola nomušīt un izstrādā briesmu lietas.Kontrabandā ir daži asprātīgi sižeta pavērsieni un tas nozieguma nereālais vieglums, kāds tradicionāli asociējas ar tādām Holivudas filmām kā, piemēram, Oušena ducis. Kriss, kurš devies no Ņūorleānas uz Panamu (nevis no Reikjavīkas uz Roterdamu), strādā virtuozi, un Marks Vālbergs šajā lomā nav slikts, bet... Kontrabanda manāmi atpaliek salīdzinājumā ar oriģinālu Reikjavīka–Roterdama. Īslandiešu filma šarmēja ar melno humoru, absurdu un trillera žanra kvalitātēm, kas ir retums Eiropas kino, taču Kontrabandai īsti nav ko likt pretī. Tas, ka Eiropā (Īslandē) top melnā humora piestrāvots trilleris, ir notikums, savukārt tas, ka Holivudā top trilleris ar A klases aktieriem un veikli savērptu sižetu, ir nevis notikums, bet ikdiena, normāls ražošanas process. Ikdiena var būt vairāk vai mazāk veiksmīga, taču tā ir tikai ikdiena. Ikdienišķām norisēm (filmām) parasti ir lemts ātri izplēnēt no atmiņas, neatstājot paliekošas pēdas. Marks Vālbergs varoņa lomā, kurš veic zilus brīnumus – virtuozu kontrabandas operāciju ģimenes glābšanas vārdā – vai tiešām tas jūs spēj pārsteigt un iedvesmot? Ja – jā, tad patīkami pavadīsiet stundu un 50 minūtes. Tas arī viss. Piemirsu – vēl filmā ir dzēlīgs veltījums XX gadsimta mākslai – Džeksonam Polokam.Kam domāta? Tiem skatītājiem, kuru organisms pieprasa ikdienišķu Holivudas trilleri._KontrabandaContraband_Trilleris. ASV. 2012.Režisors Baltasars Kormakurs. Lomās Marks Vālbergs, Keita Bekinseila, Džovanni Ribizi