Daina Sirmā. Paisā peldējumā

Nezinu, vai Daina Sirmā ir vēstures skolotāja, bet pamatīgas vēstures zināšanas viņai ir. Jauki būtu, ja baisos vēstures faktus varētu dzejā izstāstīt. Pietrūkst nobeigtības-gan faktoloģiski, gan formas ziņā-dzejoļi liekas tādi izplūduši. Bet baisa noskaņa paliek-tā ir iespaidīga.

Saskaņā ar Valsts Kultūrkapitāla fonda likuma 4. panta pirmās daļas 2. punktu Fondam ir tiesības saņemt ziedojumus, kas izmantojami Fonda darbības mērķu īstenošanai. Saskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada 8. marta noteikumu nr. 128 "Valsts Kultūrkapitāla nolikums " 2. punktu Fonds atrodas Ministru kabineta pārraudzībā un tādējādi uzskatāms par valsts budžeta finansētu iestādi. Atbilstoši likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 201. panta pirmajai daļai rezidentiem un patstāvīgajām pārstāvniecībām nodokli samazina par 85 procentiem no summām, kuras ziedotas budžeta iestādēm.

savulaik,kad prezidents bija V.Zatlers,tad bija tā,ka sabiedrība viņu kritizēja par to,ka viņš tautu aicina savilkt jostas, bet pats Jūrmalas rezdienci,kura tagad stāv tukša, bet par kuru tiek maksāti simti tūkstoši katru mēnesi,jā, ka viņš šo rezidenci iekārtojis dārgāk kā kaimiņu zviedru karalis. Un tad Prezidenta kanceleja visus savus izdevumus noslepenoja. Lai tauta nešūmējās,lai kā saka - neskauž ne Valda, ne Lilitiņas laimi. Un lūk, es ļaunas vai labas , bet ziņkāres dzīta atkal atvēru VKKF mājaslapu. Un ko seksīgu es tur ieraudzīju. Nav vairs tā kā bija iepriekš - kur bija visi naudas saņēmēji publicēti un norādītas kādas katram summas tieši piešķirtas. Tagad ir tikai tādas komisiju priekšsēdētāju vispārinātas atskaites, kā saka - ko grib to izceļ,ko grib to noklusē. Es ievēroju,ka G.Repše nolēmusi noklusēt,ka visādiem projektiem pietiekami lielas naudas summas piešķirtas viņas sola biedrenei un draudzenei Liānai Langai. Nu kā saka - ja prezidents tā var,kāpēc VKKF naudas dalītāji,lai tā nevarētu vai ne. Tas tā smird, tik drausmīgi smird. Lūk. Bet nu labi, jauna diena, jauna nedēļa un jaunas iespējas. Lai jau nu tiek arī literārajam ķēķim,lai jau tiek Langai TV un citos medijos savus līdzpilsoņus visādi nolikt un noniecināt. Ir jau pamats. Vai Prāta Vētra no valsts tā ir šmugulējusi kaut vienu santīmu ,kā izcili intelektuālie literāti?

2012. gads literatūras nozarē bija dinamisks. Pateicoties rakstnieku pilsoniskajām aktivitātēm un modrībai, izplēstajam finansējumam literatūrai, nozare varēja nedaudz atsperties no dziļās krīzes radītajām sekām un nabadzības žņaugiem. Literatūras nozares eksperti lepojas, ka izdevās mainīt VKKF padomes viedokli un panākt mūža stipendiju atjaunošanu 2013. gadā. VKKF finansējums literatūrā tika dalīts, stingri vadoties pēc nozares prioritātēm. Jaunradi uzskatot par izšķirošo un būtiskāko VKKF stratēģijā, esam tikuši pie daudzām kvalitatīvām grāmatām, kas tapušas un izdotas ar fonda līdzfinansējumu. Dzejā – E. Raupa „Mirklis šis”, I. Gailes „Migla”, I. Balodes „Alba”, prozā – O. Zebra „Koka nama ļaudis”, A.Kļavja „Ceļojošā cirka gūstekņi”, I. Žoludes „Sarkanie bērni”, A. Manfeldes „Dzimtenīte”, K. Ulbergas „Zaļā vārna”, J. Joņeva „Jelgava- 94”, kā arī M. Gūtmanes „Dzīve ir viens vella izgudrojums. Veronika Strēlerte manās atmiņās”, P.Bankovskis „Viens ar Kantu. Otto Rolova biogrāfija”, I. Ziedoņa un R. Ziedoņa „Leišmalīte”. Tāpat atbalstīts darbs pie E.Virzas, J. Akuratera un G. Priedes kopotajiem rakstiem. Projektu konkursos tika pieprasīts finansējums 453 projektiem par 1 250 241 Ls, atbalstīti tika 213 projekti ar finansējumu 386 961 Ls. Tāpat tika atbalstīts 41 radošais brauciens no 51, piešķirot finansējumu 12 508 Ls. Tika īstenota mērķprogramma „Grāmatu iepirkums publiskajām bibliotēkām” par 93 197 Ls. Kā allaž, tika finansēta Ventspils rakstnieku māja, žurnāls „Latvju teksti” un „Vārds”, kā arī atbalstītas rakstnieku vizītes skolās un bibliotēkās Latvijā. Arī Literatūras Gada balvu finansēja VKKF. Uzskatot, ka grāmattirgi ir svarīgs un būtisks latviešu literatūras popularizēšanas aspekts, vienlaikus esam aicinājuši valsti (KM) uzņemties atbildību par šīs starptautiskās ikgadējās akcijas efektivitāti un finansiālo nodrošinājumu, kā arī menedžeru un literāro aģentu tīkla izveidi nācijas identitātes un pašapziņas stiprināšanai. Literatūras nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja Gundega Repše

No pārējiem, kas grib dzejot, bet nemāk, tādēļ imitē darbošanos ar brīvo pantu, šie tekstiņi mazliet iemirdzas tēlainībā, kaut vietām tāds ziņu dienesta atstāstījums vien iznācis. Brīžiem rindojas kaut kādu vēstures avotu īsi atstāsti, kas autorei iespējams, šķiet loģiski saistīti. bet man tādi nešķiet. Ja šādu atļaujas ģimnāzijas skolotāja piedāvāt un publicēt- viela pārdomām. Ja tā D.Sirmā ir amatmācības vai fiziskās audzināšanas skolotāja-saprotams, bet ne attaisnojams. Kaut skolotājai loģiskās teksta pieturzīmes vajadzētu mācēt salikt, ja jau lasīt un izprast ne pants, ne atskaņas nepalīdz. Bēdīgi, tiešām bēdīgi. Arī tas, ka šeit manā vārdā grib runāt kaziņu mīlētāji un citi zoofili. Tāpēc paziņoju, ka veltījums Skaislei, kas tapa no sirds, ir pēdējais mans dzejas teksts Kultūras Dienā. Ja tiešām kāds taps, tad paralēli publicēšu savā mājaslapā. Skaisle satrieca manās acīs priekšstatu kā par dzejas mūzu. Dzejas ārdošais velnēns- varbūt. Man tiešām kauns, ka dižais vērtētājs Felsbergs ,kurš manā lapā ir ielūkojies, neredzēja identitātes zagšanu un uzreiz atbildēja it kā manis rakstītajam. Es jau saku , ka autors var visu, ja vien pārliecina, Es visu nevaru rakstīt. Tāda audzināšana laikam. Zoofilija pat dzejā man nav pieņemama. Sieviete gan- kā dziesmā ir skaista (Kaila, bet ne plika, kas nav dzejai domāts vārds. Ja vien nav domāta parodija.) Piedodiet, ka aizklīdu Antiņa pantiņu komentāru atcerēs.

Ļoti spēcīga, skarba dzeja.

santaniko taisnība vien ir. šie divi tēli te vienmēr uzspiež savus kategoriskos viedokļus, kur viens savā šizofrēniskajā augstprātībā domā, ka ir rakstnieks, bet otra ārdās un tēlo, ka kaut ko saprot no literatūras - un labs ir tikai tas, kas viņai šķiet labs. viss ir tikai melns vai balts, vidusceļu nav. maziski personāži.

mjā, kur vien parādās kāds lasāms literārs darbs šajā lapā, tur ir klāt impotentais felsbergs un garīgi nepilnvērtīgā skaisle komentēt...