Notiek tas, kam jānotiek. Meitene viņam liek izģērbties, citādi viņa arī neizģērbsies. Šoku izraisa tas, cik ātri tas notiek, un arī tas, cik dramaturģiski pamatota ir šī aina. Lielā daļā izrādes izmantoti ļoti gaumīgi, bet simboliski un nosacīti paņēmieni, un šis vizuāli, psiholoģiski un fizioloģiski atklātais akts atgriež skatītājus dzīves realitātē. Pilnīgi negaidīti.Kino brīnumbērniem dzīvē iet grūti. Paskatieties, kas notika ar Makoliju Kalkinu. Varbūt viņš pārāk ilgi sēdēja viens mājās? Labi, ir arī labvēlīgāks piemērs — Drū Berimora, kuras karjera izrādījās visai veiksmīga, bet viņu tomēr tik ļoti nenospieda vienas lomas nasta. Danielam Redklifam pašam bija jāuzņemas iniciatīva, jāizdara kaut kas, lai Harijs Poters viņu neiznīcinātu — nevis kā aktieri, bet kā cilvēku, kuram vēl jādzīvo ilga dzīve, kaut ar daudziem miljoniem kontā. Lomas destruktīvā ietekme jau ir pamanāma: Danielu neviens nepazīst, jo viņš visiem ir briļļainais Harijs P., poteriānas spilgtākā ilustrācija.Reakcija Holivudas kinostudija “Warner Bros” bija šokā. Kinobosi nikni — ne uz Hariju, bet uz Danielu. Londonas izrādes skandalozā slava varēja negatīvi ietekmēt piektās filmas “Harijs Poters un Fēniksa” ordenis izrādīšanas rezultātus Ziemeļamerikā (pirmizrāde — vasarā). Cietīs boksofiss! Studija paziņoja, ka tās mārketinga speciālisti cītīgi strādājuši, lai, neaizvainojot neviena jūtas, sagatavotu mērķauditoriju pirmajam ekrāna skūpstam, kas jaunajā filmā notika starp Hariju Poteru un viņa draudzeni, bet tajā pašā laikā nepilngadīgs jauneklis ar Harija Potera seju katru dienu staigā kails pa Londonas skatuvi un ļoti ticami imitē dzimumaktu ar vecāku partneri! Danielam Redklifam uz to bija jāreaģē: "Es neesmu Harijs Poters. Es esmu aktieris. Es ļoti mīlu Hariju un nenorobežojos no šīs lomas. Bet savu lomu šajā teātra izrādē nevaru spēlēt biksēs."Toreiz 17 gadus vecais aktieris spēris šo radikālo un drosmīgo soli, lai Harija tēls nepārņemtu viņu galīgi un neatgriezeniski. Pirmo rezi Pītera Šefera luga “Equus” Londonā tika uzvesta 1973.gadā. Izrāde arī tad kļuva slavena ar savu dramatisko finālu.SižetsKādā Anglijas pilsētā notiek nelaime: pusaudzis, vārdā Alans Strengs (Daniels Redklifs), neizskaidrojamu iemeslu dēļ ar metāla āķi izdur acis sešiem zirgiem. Viņš sāk ārstēšanās kursu pie bērnu psihiatra Mārtina Daisarta (Ričards Grifitss). Vecāki stāsta, ka viņš bijis normāls bērns: lasījis grāmatas, skatījies vesternus, pie sienas virs viņa gultas bijis plakāts ar zirgu. Brīvdienās Alans tīrīja staļļus, kur vēlāk arī notika noslēpumainā nelaime…Melnā skatuve izskatās pēc arēnas. Skatītāji sēž ne tikai zālē, bet arī balkonā uz skatuves. Scenogrāfija ir minimālistiska, bet universāla. Izrādes galvenais simbols ir metāla zirga maska. Zirgus tēlo jauni muskuļoti vīrieši maskās un pakaviem kājās. Par spēcīgiem izteiksmes līdzekļiem šai izrādē kļūst skaņas un gaismas efekti. Režisore Tea Šaroka izrādi veidojusi kopā ar mākslinieku Džonu Napjēru, kurš bija arī pirmā “Equus” Londonas iestudējuma dizaina autors. Uz skatuves paralēli attīstās vairākas sižeta līnijas, darbība vienlaikus norisinās gan tagadnē, gan pagātnē.…Pirmā saskarsme ar zirgiem Alanam bijusi pludmalē. Viņš būvējis smilšu pilis, kad pie ūdens parādījās kavalērists zirgā. Alans dzīvnieku noglaudījis, un jātnieks puisim piedāvājis nedaudz pavizināties. (D.Redklifs uzlec plecos aktierim, kurš tēlo jātnieku, — zirgs šajā ainā nav redzams, nav pat maskas, ir tikai skaņa. Abi aktieri ticamības efektu sasniedz tikai ar niansētām kustībām.) Tā viņi riņķojuši pa pludmali, kamēr uzradās Alana tēvs, kurš par redzēto bijis nepatīkami pārsteigts. Izjāde puisim bija seksuāls atklājums. Viņu savaldzināja zirga ķermeņa siltums un smaka. Bērnībā Alans sapņojis kļūt par kovboju…NiansesKlīniku, kur tagad ārstējas Alans un kur psihiatrs mēģina izprast viņa dīvaino rīcību, regulāri apmeklē puiša vecāki, kas ārstam atklāj arvien jaunas detaļas un nianses par dēlu. "Pie visa vainīga reliģija!" saka Alana tēvs. Mātes ietekmēts, puisis, izrādās, bijis ļoti reliģiozs, viņam ļoti patika reliģiskie tēli. Pirms viņa istabā parādījās plakāts ar zirgu, pie sienas atradās Jēzus attēls…
Izrādes stāstījuma paņēmiens attēlo ārsta centienus iedziļināties sava pacienta psihes labirintos. Kas notika pirms tam? Kas pēc tam? Kāpēc tas notika?… Kādu nakti pusaudža tēvs kļuva par liecinieku, ka Alans pats it kā pārvērtās zirgā un sāka sevi šaustīt ar pātagu. Zirgs viņa apziņā kļuva par Jēzu. Vārds "equus" (latīņu valodā: zirgs) un "Jesus" pat saskan. Staļļi viņam kļuva par templi. Naktī staļļos, kur Alans strādāja, notika šausminoši reliģiozi rituāli: Alans saplūda ar zirgu. "Viņa kakls kļūst par mana ķermeņa daļu. Zirgs ir mans vergs, man dievs! Mēs esam viens! Āmen," tāda bija viņa lūgšana.
Kaisle
Mistikas un tumsas šajā izrādē ir vēl vairāk nekā pēdējā filmā Harijs Poters un uguns biķeris. Ar Hariju Poteru, būsim godīgi, mierīgi varēja notikt tas pats, kas notika ar Alanu Strengu. "Viņš bija mans mazais Alans, un tad atnāca Sātans," saka viņa māte. Viņa ir pārliecināta, ka bērnu dziļākā līmenī nemaz nevar ietekmēt: viss, ko cilvēks savā dzīvē dara, ir tikai viņa paša rīcība, kas nav atkarīga ne no vecāku personības, ne ģimenes dzīves apstākļiem.
Kad psihiatram sāk veidoties kontakts ar Alanu, viņš sāk zēnu pat apskaust. Apskaust viņa kaisli uz zirgiem, kas ir daudz lielāka nekā viņa paša kaisle uz sievu. Un pēkšņi… Zirga smaka, miklums, sviedri, elpa, Alana apsēstība ar dzīvnieka būtību, viņa noslēpumi — tas viss ārstam kļūst saprotams. Iekšējās problēmas un morāli ētiskās nesaskaņas pusaudža dzīvē sākušās līdz ar meitenes parādīšanos. Pēc "pieaugušo filmas" noskatīšanās kinoteātrī, kur jaunieši nejauši satiek arī Alana tēvu, viņi dodas uz staļļiem. Neveiklas kustības. Bikls skūpsts. Apjukums. Ko darīt tālāk? "Ja tu neizģērbsies, es arī neizģērbšos," Alanam klusu, bet diezgan uzstājīgi saka Džila. Viņš izģērbjas, novelk bokseršortus. Alans ir satraukts: "Viņi mūs redzēs." Zirgi. Alans mēģina, bet nevar. Džila viņu mierina — tā gadās, tas nekas. Viņa aiziet. Viņš paliek. Viens ar zirgiem savā templī. Viņi redzēja. Viņam rokā ir metāla āķis.
"Sen teātrī nebiju tik daudz raudājusi," saka kāda sieviete savām draudzenēm. Kāds vīrietis, tikko izgājis no zāles, cenšas nopirkt vēl vienu biļeti uz nākamo izrādi.