Drāma. Režisore Uršula Antoņaka. Īrija, Nīderlande, 2009
Lomās Lote Verbeka, Stefans Rea
Jaunās režisores un scenāristes Uršulas Antoņakas filma Nekā personīga var lepoties ar pamatīgu balvu grozu (tā sumināta gan Nīderlandes festivālā, gan par ļoti solīdu uzskatītajā Lokarno festivālā Šveicē). Šis stāsts par jaunu rudmatainu sievieti, kura novelk savu laulības gredzenu, izdala garāmgājējiem mantas, kas palikušas no viņas «pagājušās dzīves», un dodas klīst pa pasauli sevis meklējumos, ir vizuāli skaista un atbilst «mazas, savdabīgas» Eiropas filmas «kritērijiem». Nebrīnītos, ja šai režisores filmai būtu arī autobiogrāfiskas iezīmes. Kā nereti debijas darbiem, tai piemīt «ievainojamība» – emocijas un vēlme radīt «skaistu bildi» (un tā ir skaista!) prevalē pār režijas meistarību. Slavenais īru aktieris Stīvens Rī spēlē vientuļnieku, atraitni, pie kura rudmatainā būtne atrod ēdienu un patvērumu. Vēlāk šo abu dzīves triecienus (kādus, tie paliek abu starpā neizrunāti, – tāda ir viņu vienošanās) saņēmušo vientuļnieku – sešdesmitgadīgā vīrieša un jaunās sievietes – starpā, protams, «ievibrē» maigums. Režisorei ir veicies ar aktieriem – Lote Verbēka ir skaista, Rī – nojausmu un nianšu meistars.
Kāpēc skatīties? Ja esat jūtīgs pret ne īpaši veiklām, taču «smukām» Eiropas filmām par mīlestības iespējamību – visnegaidītākajā vietā un laikā.
Vērtējums: ***
Arsenāla filmu recenzijas lasiet ŠEIT.