Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Aktuāli
Rīgā -1 °C
Daļēji saulains
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris
Foto: LETA

Dokumentālists Ņujorkā

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes

44 komentāri

Vivere est cogitare
V
Tas Zviedrs ir pēdejais maitas gabals. Ne graša viņai nesamaksāja! VIņai teica, ka viņa var tiesāties, bet Itai pārāk maza pensija - 58 LVL... Sākumā vēl ciniski iedeva konfektes (2005. gada termiņš- tā nebija sakritība) un citas ciniskas episodes, piemēram, kad viņa sauca to mērkaķi palīgā (viņai bija slikti), tad viņš atrunājās, ka daudz darba un nevienu pat vietā neizsauca! Tas nav cilvēks, bet pēdējais mēsls. Pati Ita atzina, ka Zviedrs viņai kā nelaime uzklupa. Viņš ir dzīvnieka līmenī.
Skaislei
S
Man kaut kā šitais prātā neiet kopā - spriežot pēc tekstiem, Jūs esat ļoti sakarīgs cilvēks, tad kāpēc bija jāizvēlas tik šausmīgi stulbs pseidonīms?
+
+
kāpēc tas viss ir jāraksta komentāros, nevis normālā publicistikas formātā?
  • 5
  • 0
foxa
f
jauki
Skaisle Jātaļniece<Puntiņam Do
S
Dokumentālais kino dokumentāls ir stipri nosacīts. Pat nezinu kāpēc tāds nosaukums. Jo filmai ir režisors, kurš filmē savu pasaules un šeit konkrēta cilvēka redzējumu. Tā ir tikpat subjektīva māksla kā mākslas kino. Tāpēc manu oponentu apgalvojumi, ka filam ir laba, jo parāda patiesību neiztur manu kritiku. Tā ir tikai filmas veidotāju patiesība. Tālāk - Putniņ, arī Tu!!! Galvenais ,ko raksti - filmā kārtīgi izsmējos,un nozīme jau tam nekāda nav. Palika tikai emocijas - laikam tās dziļi cilvēciskās - redz kā citiem grūti iet,par ko tad man žēloties utt. Ja sarunā atgriežamies pie gastronomijas - tad pēcgarša nav jebkuram dzērienam un ēdienam. Tā ir izturētiem vīniem. No šņbja un alus paliek tikai pēcsmaka. Tāpēc nevaru piekrist,ka šai filmai būtu pēcgarša. Tālāk - autori rāda Intu, kā vienu no 2 miljoniem, kā vienu no mums - pretendē uz portretēšanu - un tad nu atkal - filma nevis parāda Intu portreta šķērsgriezumā,bet uzsvaru liek uz ārējām izpausmēm - šerpo, cietumnieku stila lamāšanos. Ne jau Tu Putniņ , vienīgā smējies. Ieej jūtjūbī un paskaties video ar atsauksmēm par filmu - visi saka, oj kā izsmējāmies. Tad man jautājums ir - cik var smieties par to, par ko būtu jāraud? Lūk, JRT ir izrādes Latviešu stāsti, lūk , Daudziņa autobusa šoferis. Kad redzēju un galvenais dzirdēju- pirmajā brīdī biju šokā un bija jautri. Uz mammas aizrādījuma, ka viņai nepatika, jo rupju vēcu lamāšanos viņa jau uz ielas ikdienā dzird, es arī gudri aizrādīju, ka tādi esam un māksliniekiem jārāda, kādi esam. Bet kad šī rupjības apjūsmošana turpina dominēt , tad arī es saku - nupat pietiks. Tas ir visi , ko mūsu mākslinieki, inteliģence spēj - atgremot, atvemt dzīves nomocīto vēdergraizes? Lai tā būtu, lai tas patīk visiem 1999,9 Latvijas iedzīvotājiem, bet es saku nē, man nepatīk, es tam neredzu jēgu un beidziet man sūdus pasniegt par mākslu un tad vēl lamāt par anonīmu trolli, kas neko nejēdz no pasaules. Lūk, mana klasesbiedrene izsķīrās pirms kādiem 5 gadiem. Viņas vīrs nopirka zemi laukos ar pussabrukušām ēkām. Viņš ir atjaunojis kūti, vienā galā dzīvo viņš, otrā cūkas. Apkārtne ļoti sakopta, skaistā vietā - upes krastā. Bet ... gadi iet un nekas nemainās - viņa gandrīz vienīgā saskarsme ar ārpasauli notiek cūku dēļ - vetārsts, gaļas uzpircēji. Viņš ir cilvēks ar augstāko izglītību, liels patriots - kā ir kādi valstssvētki tā uzvalkā un tautiskā kaklasaitē ar svētuma izteiksmi sejā visur būs klāt. Bet ... nekas nemainās ... un es domāju - lūk, mums brīvā Latvija. Lūk, mūsu cilvēki - vīrieši -spēka briedumā,kas ar viņiem ir noticis, kas ar mūsu Latviju ir noticis. Bet tie jau tādi jautājumi un tādas tēmas,pr ko neviens nesmiesies un par ko neviens lāgā domāt negribēs un par ko visādus remiksus ar huj bļēģ uztaisīt nevarēs. Jā un pečgarša pēc tādas nooietnības būtu pavisam cita, kā pēc kārtīgas izsmiešanās. Jā - un vēl - kā es iedomājos - kā mūsu Zanīte Penezīte sajūsmas actiņām mirkšķinoties tulko .... Mans brālis ar sievu tikko bija apciemot dēlu, kurš jau gadu dzīvo un strādā Tokijā. Un tad tie stāsti par japāņu sabiedrību un kaut kā ieskrēja prātā doma - diez japāņi uzņemtu tādu filmu par Intu. Diez viņiem ir vispār tādas Intas un ja ir - viņi to vadātu pa pasauli rādīdami. Un pat ja jā - tad man tas nebūtu pieņemami. Lūk, <http://www.youtube.com/watch?v=P7NUz5ivqYg > Skumjas lai izgaist lietum beidzoties un lai ir seksīga dieniņa:)) Tālāk.
Skaisle Jātaļniece
S
Pirmkārt, es neesmu nekāda ne dipadniece, ne dapadniece. Otrkārt, ja es pieminu vīrieti, tas nenozīmē, ka es noteikti gribu to apprecēt,vai nezinu, kā vēl savalgot,vai apēst lēni un ar baudu. Treškārt, varēji jau uzrakstīt savas domas par filmu,iesaistīties diskusijā. Lūk. Ko es vēl domāju. Man piezvanīja grupas biedrene.No Vidzemes puses. Tā ir iznācis,ka viņa tagad ir ierēdne valsts iestādē un bija uz 3 dienu apmācībām,vai pieredzes apmaiņu Rīgā ministrijā un lūdza iespēju nakšņot pie manis. Skatos,ka viņa ir melnā džemperī un tumšpelēkās biksēs. Pārāk drūmi priekš jaunas sievietes. Es velku laukā savas šalles un lakatus un saku, ka vajag kaut kā atsvaidzināties, lai viņa paskatās,kas viņai piestāvētu. Viņa man atbild, ka viņa negribot izcelties ar savu izskatu,ka tur esot tik nenovīdīgas kolēģes, ka viņa labāk jūtoties,ja viņai nepievērsīšot uzmanību. Man mute palika vaļā. Jā, nekādu kultūras programmu Rīgā viņa negribēja - esot ļoti nogurusi, negribot nekur iet. Labi. Otrdien vakarā saku, ka varbūt varam pusdienlaikā satikties un kopā aiziet uz Domu no Ziedoņa atvadīties. O, viņai Ziedoņa dzeja nekad neesot patikusi, viņa negribot. Nē,nav tā, ka es jūtos pārāka, tāpēc, ka man patīk dzeja, vai, ka ģērbjos košāk, bet, es nespēju aizmirst viņas vārdus, viņas pieticību,viņas pazemību. Lasu žurnālos , internetā - jādomā labais un labais pievelk labo. Es jau cenšos. Bet tā reālā dzīve mani kaut kā atsit tādā pelēkajā zonā. Cita mana grupas biedrene ir skolas direktore. Iedomājieties, satieku viņu Galerijā centrs veikalā un viņai sānos nav zobs,bet seja nepārejoša noguruma apzīmogota. Eju mājā un domāju - kas ar mani notiek, kāpēc es redzu lūk, to ko redzu. Kāpēc tik reti satieku smejošus un smaidošus cilvēkus.Žurnāli pilni ar skaistām un laimīgām Latvijas sievietēm,bet kur viņas ir dzīvē? Nav jau variantu - jāsmaida vismaz man pašai, lai kāds/kāda mani satiekot arī domātu - redz,Skaisle, kas tai nekait,vienos priekos.
  • 6
  • 1
Eksperta Vērtējums
E
Tā tik turpini, dippad-dappadniece, visi Latvijas veči ar ilgam gaida tavus komentus, un neklausies tos ņergas kas tevi pūlas izsvēpēt. Bet, tas resnīts tur upmalā nebūs tev īstais, kaut gan šad tad cepeškrāsni pieremontēt var, jaskatās vai nav jau parādos līdz ausīm un nekustamais ieķīlāts.Upes malā vajag stādīt papeles, tās aug atri un dod labu peļņu, ta rakstīts eiženijā grandē.
  • 15
  • 0
Skaisle
S
O, jā,par to jau esmu spriedusi ar tuviniekiem un man pat teikuši, ka vai tik es "aci uz viņu nebūšu uzlikusi",ka ik pa laikam interesējos kā viņam iet.. Bet padomā - es te rakstu tikai tāpēc,ka man ir laiks un es varu rakstīt. Paralēli lasu viskaut internetā un klausos visādu mūziku.Es par to regulāri attaisnojos,bet tā ir - es daudz labprātāk ietu izstaigāties pa lauku - svaigs gaiss un kustības man būtu miljons reižu noderīgākas, es kļūtu tikai skaistāka , bet nekā - tāds darbs, tāda dzīve. Tikko kas mainīsies - tā jau mana klātbūtne šeit arī mainīsies... Lūk, tas vīrietis ir sakopis savas mājas apkārtni. Izcirsti upmalas krūmi, tur ļoti skaisti ievkoku kalni izveidoti, izveidotas taciņas,vienmēr appļauta zāle utt. Esot drupas apaudzētas ar mežvīniem, esot ļoti skaista lapene utt. Viņš ir ļoti tīrīgs utt. Vienu laiku pie sevis izmitiāja vienu no mājām padzītu puisi. Labs cilvēks utt. Pļāpīgs gan. Ja viņš rakstītu komentārus - vismaz pļāpu ziņā es viņu diez vai apsteigtu. Vienlaicīgi - man šķiet, ka viņš māju nekad neuzcels, viņš tā arī nodzīvos tai kūtī, noslēdzies un aizvainojies , ielīdis savā čaulā kā cietoksnī. Tas man šķiet traģiski. Tas man šķiet nepareizi un diemžēl - latviski. Lai citi izdara... Viņam būtu jāatgriežas sabiedrības apritē, viņam būtu jāuzņemās atbildība. Man vismaz ir attieksme, es vismaz paužu, nevis sēžu savā pasaulē kā nirvānā - pēc Grendes principa - man ir labi un kāda man daļa par jums ... Tā kaut kā.
  • 9
  • 7
&gt; Skaislei
&
"Viņš ir cilvēks ar augstāko izglītību, liels patriots - kā ir kādi valstssvētki tā uzvalkā un tautiskā kaklasaitē ar svētuma izteiksmi sejā visur būs klāt. Bet ... nekas nemainās ... "??? Kam būtu jāmainās? Arī viņam būtu jāsēž internetā un jānopļāpā visa dzīve vai jākoķetē ar Jums lētās sarunās par vīnu pēcgaršu un brīvdienās klausītiem filipiem glāsiem? Nav labdabīgu pļāpu. Ūdens plūdi aiznes ciemus un ielejas. Runu plūdos aiziet kaut kas vairāk.” I.Z.
  • 4
  • 7
Skaisle&lt;Putnam Do Do
S
Kāpēc? Es noteikti esmu sapratusi kaut ko citu,kā Tu. Un mūsu saprašanas ir atšķirīgas. Ja tāpēc Tu esi Dons Kihots ...kā lai saku .... manis pēc - gaišu taku. Bet man žēl, ka tā. Viss.
  • 8
  • 2
Vārds
V
Labākajā gadījumā Resnais Putns DoDo ir Sančo Pansa.
  • 8
  • 0
Resnais Putns DoDo
R
Nu labi, skaidrs. Esmu Dons Kihots un cīnos ar vējdzirnavām, jo Tu tik un tā neesi neko sapratusi.
  • 3
  • 7
Manuprāt
M
Dokumentālo kino dēvēt par labu vai sliktu ir vēl stulbāk nekā jebkura cita veida mākslu. Galu galā filmēta tiek realitāte, un kas tas nolicējiem - besī realitāte? OK, kādam nepatīk tas, KO filmē, bet tā tomēr nav fikcija (izņemot Zviedra aktīvo komunikāiju ar Intu) un tādi cilvēki kā Inta ir visur Latvijā. Nesaskatīju viņā nekādu garīgo atpalicību, jo laukos šādas vitālas sievietes nav retums. Tas, ka viņa kļuvusi par kaut kādu vispārējo prikolu, manuprāt, nav Zviedra vaina. Man kā cilvēkam, kurš dokumentālo kino vērtē augstāk par citiem kino žanriem, patika. Uzzināt par to Latvijas nostūri un tajā dzīvojošu savdabīgu cilvēku un viņa mijiedarbību ar dokumentālistu - kāpēc gan ne.
skumji
s
lasīt, ka sarunās par dokumentālā kino realitāti dominē uzskats / pieredze, ka dokumentālā kino veidošana ir dzīvesveids, ar kuru nopelnīt nevar. Te ir vairākas nianses - kas jāņem vērā un jādomā, ko ar to darīt: - kārtējā gaušanās, ka viss ir slikti - tāds tipisks latviešu arhetips - es taisu mākslu, bet nopelnīt nemāku. Varbūt jādara kas cits :) Nevajag gausties - jāatrod ceļi. - zināšanas par radošo industriju vērtību tajā pašā NYC. Zanei dzīvojot Ņujorkā, gan jau ka nav paslīdējis garām fakts, ka radošās industrijas ir nr.1 nodokļu nodrošinātāji Ņujorkā, pie kurām tad droši var pieskaitīt arī dokumentālos meistarus. - citu valstu pieredze. Pieļauju, ka arī daudzi citu valstu dok. meistari tā saka - ka dzīvesveids un nevar nopelnīt. Taču - nupat svaigi STYLIST (UK) intervētais Lee Hirsch (Bully, 2011) saka, ka radošs dokumentālais kino patiesībā ir komerciāli veiksmīgs. Viss nav tik viennozīmīgs - vien jāgrib skatīties plašāk un jāsaprot, ka varbūt laiks atteikties no gaudīlgās paradigmas un jāmaina viedoklis par notiekošo? Tas parasti ir visgrūtāk - kad jāsāk ar sevi. Pagaudot līdzi jau vienmēr var, bet vai tas ko dos? Kādu iedvesmu vai ko tādu? Ja nu Zanei būtu gadījies satikt kādu veiksmīgāku dokumentālistu, kurš pastāstītu arī par dokumentālā kino veiksmēm arī finansiāli - varbūt tad taptu iedvesmas piesātināts saturs, kas paustu - arī dokumentālais kino ir iespēja. Katrā ziņā - ir iespējas izvēlēties - īpaši jau Ņujorkā, tāpēc autora ziņā paliek atbildība - kādu ceļu izvēlēties un ko paust nano izmēra lasītāju kopienai Latvijā, no kuras daži varbūt ir kritiskāki par citiem.
Resnais Putns DoDo
R
Nu, arī negaršīga ir pēcgarša. :) Daudz skumjāk, ja ir iztērēta nauda, laiks un nodeldētas bikses uz dibena no sēdēšanas kino, bet izejot ārā pāri nepaliek nekas. Ne doma, ne sajūta neaizķeras. Vien apziņa, ka velti iztērēts laiks. Ja Tu jautā par manām sajūtām, tad godīgi varu atzīties, ka smējos tāpat, kā visi, labi apzinoties, ka smiekli ir vien aizsardzības reakcija, jo bija tā kā neērti galvenās varones vietā. Sak, nu kā tad tā drīkst, nu kauns, taču šitā runāt! Un beigās kļuva neērti. Pašai par sevi un to, ka smējos. Par filmā iesaistītajiem cilvēkiem un pat par to, ka šo filmu vispār skatījos. Tā ir reakcija - pēcgarša. Neērta, varbūt skāba, kā Tu saki, bet ir! Mākslai ne vienmēr ir jābūt ērtai un pakalpīgai, ar izdabāšanas vēlmi sirgstošai. Cita lieta, vai Tu to spēj un gribi pieņemt. Patiesībā neviens jau Tev to neliek pieņemt. Tu vari viebties un teikt, ka Tev nepatika, jo sajuti ko nepatīkamu. Vai, ka patika, jo sajuti tās emocijas, kas Tev liek justies labi. Bet, Tu nevari teikt, ka attiecīgais darbs bija kaka tikai tādēļ, ka rosināja Tevī ne tās emocijas, ko Tu gribētu attiecīgajā brīdī izjust.
  • 4
  • 6
skumji
s
lasīt, ka sarunās par dokumentālā kino realitāti dominē uzskats / pieredze, ka dokumentālā kino veidošana ir dzīvesveids, ar kuru nopelnīt nevar. Te ir vairākas nianses - kas jāņem vērā un jādomā, ko ar to darīt: - kārtējā gaušanās, ka viss ir slikti - tāds tipisks latviešu arhetips - es taisu mākslu, bet nopelnīt nemāku. Varbūt jādara kas cits :) Nevajag gausties - jāatrod ceļi. - zināšanas par radošo industriju vērtību tajā pašā NYC. Zanei dzīvojot Ņujorkā, gan jau ka nav paslīdējis garām fakts, ka radošās industrijas ir nr.1 nodokļu nodrošinātāji Ņujorkā, pie kurām tad droši var pieskaitīt arī dokumentālos meistarus. - citu valstu pieredze. Pieļauju, ka arī daudzi citu valstu dok. meistari tā saka - ka dzīvesveids un nevar nopelnīt. Taču - nupat svaigi STYLIST (UK) intervētais Lee Hirsch (Bully, 2011) saka, ka radošs dokumentālais kino patiesībā ir komerciāli veiksmīgs. Viss nav tik viennozīmīgs - vien jāgrib skatīties plašāk un jāsaprot, ka varbūt laiks atteikties no gaudīlgās paradigmas un jāmaina viedoklis par notiekošo? Tas parasti ir visgrūtāk - kad jāsāk ar sevi. Pagaudot līdzi jau vienmēr var, bet vai tas ko dos? Kādu iedvesmu vai ko tādu? Ja nu Zanei būtu gadījies satikt kādu veiksmīgāku dokumentālistu, kurš pastāstītu arī par dokumentālā kino veiksmēm arī finansiāli - varbūt tad taptu iedvesmas piesātināts saturs, kas paustu - arī dokumentālais kino ir iespēja. Katrā ziņā - ir iespējas izvēlēties - īpaši jau Ņujorkā, tāpēc autora ziņā paliek atbildība - kādu ceļu izvēlēties un ko paust nano izmēra lasītāju kopienai Latvijā, no kuras daži varbūt ir kritiskāki par citiem.
lustīgais nerris uz tirgus plača
l
"...radošās industrijas ir nr. 1 nodokļu nodrošinātāji Ņujorkā, pie kurām tad droši var pieskaitīt arī dokumentālos meistarus..." ??? - - - - - - - - Ņujorkā nr. 1 industrija ir finanses. Radošās "industrijas", dokumentālos meistarus ieskaitot, pārtiek no piešķīrumiem un ziedojumiem un ieguldījumiem, kas parasti sagādā zaudējumus nevis peļņu, tāpēc ir "norakstāmi no nodokļiem." Tāpēc, kā Jūs varbūt pamanījāt, "dokumentālie meistari" autorei stāstīja, ka maizi pelna pasniedzot augstskolās.
  • 4
  • 0
lustīgais nerris uz tirgus plača
l
1) " ... es to skaidroju ar strikto amerikāņu juridisko pieredzi – katrs dokumentālās filmas varonis šeit paraksta dokumentu, apliecinot, ka atļauj sevi filmēt..." - - - - - - - - - - - - - - - - Manuprāt, te ir ar juridisko cieši saistītais ētiskais aspekts. Šādās filmās, manuprāt, tiek pārkāpta robeža, kas šķir cilvēka privāto pasauli no komunālās. 2)" ... sajutu atšķirību starp Eiropu un Ameriku – pie mums attiecības tiek pamatotas ar sajūtām, nevis apliecinātas ar parakstu..." - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - Varbūt, ka nevajadzētu tik sekli vispārināt. Precīzāk droši vien būtu sacīt - "sajutu atšķirību starp LATVIJU un Ameriku..." Ko vispār nozīmē: "attiecības tiek pamatotas ar sajūtām"? - Par kādām attiecībām un ar kādām sajūtām ir runa? Secinājums - "skolnieciskais" uzdevums - skolnieciski izpildīts. Gods godam - autore šoreiz neaizgulējās un visur nokļuva laikā.
Zane
Z
Nja. ja no tās filmas vēl jēga būtu - tad būtu forši. Pašlaik tāda paprasta komēdija ar ļoti, ļoti rūgtu pēcgaršu vien palikusi.
Zane
Z
Stāsts diemžēl neataino neko. Tas ir nevis stāsts par dokumentālista "attiecībām" ar filmējamo, kā izteicās pats Zviedris, bet gan stāsts par to, kā dokumentālists panāk to ko grib, lai pēc tam aizmirstu. Šīs sieviete tā arī paliks dzīvot pussabrukušā ēkā meža vidū, kamēr Zviedris braukās pa pasauli izrādot savas komedianta un zvēru dresētāja spējas. Tādā ziņā ASv dokumentālās filmas vismaz ir vērtīgas, kaut vai tā pati "Invisible war", kas bija nominēta Oskaram, kura lika paskatīties uz vispārzināmām lietām no pavisam citas perspektīvas - no upura perspektīvas, turklāt filma kļuva par balsi ziņas tālākajā nodošanā.
  • 11
  • 0
e.s.Blofeld
e
Skaisle, neķer kreņķi: visi jau nevar un visiem jau nepienākas (tīksmināties par pēcgaršu, arī tad, ja tā ir skāņa.) Man bija pēcgarša arī no filmas viens pats mājās 2, kas gan nenozīmē, ka tā laba filma.
  • 4
  • 0
Skaisle&lt;Putnam Do Do
S
Es tā neteiktu. Te ir nevis pēcgarša, bet pārliecība, ka autors ir sabrūvējis lētu brāgu, ar ko ātri ķert kaifu, noreibt un distancēties no realitātes. Pēcgarša man saistās ar vīnu - tu turi mutē malku, tu izzini garšas un tad lēnām to norij uz leju - mutē vairs vīna nav , bet ir jaunas garšas nianses. Ja var runāt par pēcgaršu šīs filmas sakarā, tad -man - kā iekosties skābā nebaudāmā auglī, ko mute pati spļauj laukā. Un kad tas ir izspļauts, tad spļauj vēlreiz - lai mute tīra, lai nav vairs nekas no tās drausmīgās garšas. Un tomēr - Tu centies kaut ko pateikt - tad pasaki konkrēti - kāda tieši pēcgarša tev palika pēc filmas.
  • 16
  • 2
Resnais Putns DoDo
R
Bet tur jau tā sāls! Ka pēcgarša paliek. Rūgta, salda vai asa. Ar to jau laba filma atšķiras no parastas filmas - ka paliek pēcgarša. Iespējams, ka pēcgarša nav pašam skatītājam ērta un patīkama, ka gribas uz kādu dusmoties vai apvainoties. Bet tā jau ir labas filmas/grāmatas/gleznas būtība - atstāt cilvēkā savas pēdas.
  • 9
  • 8
Skaisle Jātaļniece
S
Paprasta ir viegli teikts. Lūk, padomājiet par Intas cilvēcisko likteni. Māte viņu pameta, auga pie tēva. Jauna bija pucēties gribēja,apzagās - kleitas un krelles nozaga , cietumā tika .... Tur aizlauza likteni, kā putna spārnus. Arī vēlāk neprata, kā daži Felsberga vārdiem rakstot - literātori, dzīvē iekārtoties - lūk, arī dzīvo tur savā nabadzībā un norobežotībā. Jā - vitāla, jā apbrīnojama sieviete,jā mūsu tautas likteņa simbolizētāja, bet tieši tas dokumentālists ir tas, kas stāstu par viņu pasniedza kā lētu piedauzību par ko uzjautrināties ,lai labi paēdušiem, nodrošinātiem utt. , būtu ko gari spriest - par visiem huj bļēdj utt.
  • 17
  • 4
Gendolfs
G
reality show Starix arī jāaizved uz Ņujorku !
Gendolfs
G
dokumentālists nepārvalda nyc izloksni?
Gendolfs
G
- Rīgas džeks dirsina lauku tantiņu un visiem par to lielie prieki.Tas tagad jaunais smalkais stils. drošvien lai kompensētu ka pats ģerevņa
  • 6
  • 1
Linards
L
Man patika filma ļoti, un forši ka citur nekas tāds nevarētu notikt, psihologi jau arī sen zin, ka nedrīkst vairs zinātnes dēļ mazus bērnus pabaidīt, un pētīt reakciju, bet ar milzīgu interesi lasa ptijumu atskaites no tiem laikiem kad nevienam ar to nebija problēmu. Pat ja Inta parakstītu sākumā kādu papīru, tāpat jau viņai tas papīrs neko nenozīmētu, negrib filmēties, nefilmējas. Lai amerikāņi skatās un brīnās, ka ir kas iespējams arī ar sarunāšanu.
Linards
L
Pati Inta - cilvēks, un labāk kā dokumentālists, un man liekas viņš jau arī to pats saprot
  • 1
  • 2
Vārds
V
Kas Tev patika filmā?
  • 4
  • 0
atkal
a
daži idioti (skaisle un blofelds) viens otru dirsina
e.s.Blofeld &gt;zinātkārais
e
Meklē vikipēdijā. http://en.wikipedia.org/wiki/Ernst_Stavro_Blofeld
  • 1
  • 0
zinātkārais
z
un kas bija šis grieķvācu homoseksuālists?
  • 4
  • 1
e.s.Blofeld
e
e.s.=ernst stavro Blofeld (pirmais un otrais vārds)
  • 0
  • 0
e. s. Blofeld! &lt; lūdzu,
e
atklāj noslēpumu, ko nozīmē tie "e. s." pirms Blofeld? Visādi izdomājos, man tik tā eirosavienība prātā. Ja Tu, lūdzu, paskaidrosi, es tad nevienam neteikšu, ka tāda dirsināšana ir mūsu savstarpējo attiecību pamatā, kas no šoviem pārlec uz dzīvi. Amērikā...tāpēc jau Peneze ir tur un tā jautrība arī tur cēlusies. Nezinu, ko Peneze tur apgūs- māksliniecisko, administratīvo vai analizatorisko daļu? BET tā "čaļa" talants ir PROVOCĒT, IZAICINĀT, EKSTRĒMU BAUDĪT< VEIKLI TĪT AP PIRKSTU. Ā_ā-mē-ri-kā-ā! Mums vajag aizvien krasākus impulsus/ kairinājumus, lai apmierinātu savu trulo, aizvien ekstrēmu piedzīvojumu kārojošo, iedabu.
  • 7
  • 1
e.s.Blofeld
e
Paldies Tev par šiem gudrības vārdiem, kas tik labi izskaidro mums, neizpratnes pilnajiem, izcilā "Dokumentālista" jēgu un to, ko filma "stāsta, rāda un rada".
  • 5
  • 1
Skaisle Jātaļniece
S
Zīmīgi, ka pirmais un galvenais arguments, laikam pat šobrīd vienīgais ir, ka filam bija smieklīga. Kā saka mans mīlnieks - Rīgas džeks dirsina lauku tantiņu un visiem par to lielie prieki.Tas tagad jaunais smalkais stils. Skaisti dzīvot neaizliegsi, ko citu teikt ....
Speciālists
S
pareizi dippad-dappadniece raksta un tu , zilzeķe, atcerieska , lasīšana un sekošana "kultūras "procesiem neatceļ gremošanas trakta darbību un ar to korelācijā esošos procesus.
  • 17
  • 3
e.s.Blofeld &gt; vispār
e
Vai Tu, lūdzu, varētu kaut pāris vārdos iezīmēt, ko tā filma stāsta, rāda un rada, atskaitot to kā Rīgas čalis dirsina panaivu lauku sievieti, kam no ilgstošas vientulības vai kāda cita iemesla dēļ ir radušās kādas psihes problēmas.
  • 9
  • 3
Skaisle&lt;vispār
S
Tas,ko es apskaužu , ir Tava pārliecība, ka tas , ko Tu tai filmā esi ieraudzījis, sapratis, no tās guvis ir tas pareizais, tas īstais. Tas, ko neapskaužu - ka Tu man pārmet, ka neesmu kaut ko saskatījusi, ko Tu pats neesi spējīgs pat noformulēt - uzrakstīt. Nepatīk, man tā, apgalvojumi bez pamatojumiem. Nav godīgi.
  • 13
  • 3
vispār
v
jā, es pagaidām neesmu izlasījis februāra Rīgas laiku. bet tev tā lasīšana arī neko nav devusi, ja neredzi visu, ko filma stāsta, rāda un rada.
  • 7
  • 8
Skaisle
S
Dirsina - jā, dirsina. Man protams, saka - oponenti, ka esmu šaurpiere, ka visu redzu un saprotu pārāk racionāli un tieši, ka nekas nav tā, kā izskatās utt. Lai būtu, bet es izjūtu milzīgu žēlumu, pret šo liktens piemeklēto sievieti Intu,uz kuru , kā maitas mušas salaidušies Rīgas mākslinieki jautroties. Ir taču ko nosmieties filmu skatoties, vai ne? Un filosofēt - tādi esam, tāds tas dokumentālista darbs - skarbs un nežēlīgs .... eh, ko nu tur. Es atgriežos pie jautājuma - kas tad ir māksla? Skrūtons par to ļoti labi ir uzrakstījis. Paņemiet februāra Rīgas Laiku un izlasiet.
  • 14
  • 3
e.s.Blofelds
e
Kas nu kuram liekas smieklīgs.
  • 5
  • 0
vispār
v
brīžiem tiešām galīgi nolaižas rokas, ka tik daudz lasījušai un visu laiku kultūras procesiem sekojošai būtnei var būt tik plakana un šaura uztvere. dirsina, tu saki?
  • 9
  • 15

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Aktuāli

Ziņas

Vairāk Ziņas

Mūzika

Vairāk Mūzika

Māksla

Vairāk Māksla

Teātris

Vairāk Teātris

Literatūra

Vairāk Literatūra

Kino/TV

Vairāk Kino/TV

Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri

Intervijas

Vairāk Intervijas

Recenzijas

Vairāk Recenzijas

Grāmatas

Vairāk Grāmatas

Konkursi

Vairāk Konkursi

Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi

KD Afiša

Vairāk KD Afiša

Deja

Vairāk Deja