Dzejnieka Jāņa Petera 75.jubilejas lielkoncerts

Koncerts bija brīnišķīgs, tie bija latviešu tautas svētki. Paldies Jānim Peteram! Varam lepoties, ka mūsu tautai ir tāds mākslas spēks. Žēl, ka vienai tautas daļai ir vēlēšanās atkal izgāzt žulti uz dēlu. Bet, koncerts patiešām bija veltīts Jānim, nevis Krišjānim Peteram.

Vai Auzāns dažām dziesmām vārdus nezināja? (Karbunkuls, Puķīti pa dambi...to glāba mūziķi?)

Nu nevajag jau aplikt vinu uzreiz,fors koncerts tacu bij,klausams.

Visu šo pasākumu pārsvītro tas pretīgais fakts, ka Petera lolojums - dēls krisjānis ir nodevis savu tautu, savu tēvu un iestājies kremļa žurku barā.

Paldies,koncerts bija ļoti labs, dvēsele gavilēja, Sen TV gaidīju kautko tik brīnišķīgu.

Koncerts bija brīnišķīgs, viss staroja Latvijas mīlestības gaismā! Paldies par to visiem pasākuma dalībniekiem. Tikai nekādi viņa dzīves bildē nespēju ierāmēt dēlu: sanāk kaut kāds greizs un nesaprotams mistrojums, kas dzēš skaisto!

Pozitīvas emocijas dod spēku un gaismu. Gaisma, kļūstot par Gaismu, spēj izgaismot telpu- halli, arēnu, Dvēseli. Varēja sajust Mīlestību un kopā būšanas līksmi, profesionālās estrādes mākslas spēju nolikt uz lāpstiņām lecīgo šlāgeraptauju. Patiesībā pirmais pārsteigums man bija Jāņa Petera dziesmu tekstu daudzums un noskaņu amplitūda. Vēl jau palika daudz neizdziedāta, bet vienkopus saplūda dzeja un mūzika, par ko ikdienas skrējienā nav vaļas domāt. Kopš brīža, kad gaviļnieks Jānis Peters atstāja plašo zāli un nostājās uz skatuves, visi palika stāvam kājās. Jānis Peters visiem pateica paldies, piemetinot, lai neļaunojas, ja kāds, kas veselu gadu strādājis radot šo notikuma, paliek vārdā nenosaukts. Visus skatītājus un klausītājus, ja arī gribētu, vārdā nemaz nespētu nosaukt, tas jau ir ietipināts uzrunā, pasakot visiem piederošu Paldies. Arī tiem, kuru vairs nav mūsu vidū. Dzejnieks sacīja: Dzejniekiem un māksliniekiem vairs važas nav jāvalkā, ja arī važas ir no zelta. Ja nav važu, nav zelta, ja ir zelts, tad par to jāmaksā. Dzīvosim ar mākslu... Jāna Petera vārdi, varbūt man tikai tā šķita, palika skaļi neizteikti, palika zemtekstā ieslēpti. " Mums važas vairs nav jāvalkā..." Paldies par Garu un Gaismu, kas staroja cilvēku sirdīs un sejās.

Savas balss atbalsi dzird visi, ņemu kuru gribi, bet ne tuvu visi no dzirdētājiem ir dzejnieki, Peter! Un nekad, nevienam vairs nesaki, ka esi īstens dzejnieks, tie, kuri sevi sauc par profesionāliem dzejniekiem, kā reizi tādi nav, jo viņos nav ētikas, bet kur nav ētika, tur pazūd viss, dzeja jau nu katrā ziņā. Savu dēlēnu pieskati, baiss kadrs izlobījies!

Vai Leiskalns ar Peteru junioru ari bija, un citi no SC.