Izdzirdot piedāvājumu dzimšanas dienas dāvanā saņemt elektronisko grāmatu jeb e-grāmatu lasītāju, nekliedzu skaļu: "Jā!" Esmu viena no tiem, kam iespēja izmēģināt jaunāko tehnoloģiju brīnumus īpašu sajūsmu neizraisa, un, kas attiecas uz grāmatu lasīšanu kādā citā formātā, izņemot ierasto drukāto, mana pirmā reakcija bija gluži kā Atim Slakterim labi zināmajā intervijā ārzemju medijiem: "Ē… man te ir jāpadomā." Galu galā izrādījās, ka nav nemaz tik slikti – egrāmatu lasītāja priekšrocības, piemēram, ērta svarā vieglās plāksnītes turēšana rokā vai tās pārvadāšana neliela tilpuma somiņā, pārliecina, arī ekrāna īpašības ir maksimāli pietuvinātas īstas grāmatas lapai, tāpēc acis nenogurdina. Turklāt e-grāmatas cena visbiežāk ir zemāka nekā drukātajai grāmatai. Taču tas nav galvenais. Teju klikšķa attālumā tagad ir neiedomājams literatūras klāsts, ko piedāvā neskaitāmas egrāmatu tirgotavas ārvalstīs, un tās var ielādēt visdažādāko ierīču – e-lasītāju, viedtālruņu, planšetdatoru, Apple produkcijas utt. – īpašnieki.
Tomēr, apdomājot e-lasītāja iegādi, man bija svarīgi zināt, vai varēšu lasīt egrāmatas arī latviski – gan latviešu autoru darbus, gan tulkojumus. Krietni vien pieticīgāk, taču arī Latvijā jau dažus gadus grāmatas tiek sagatavotas e-formātos un arī tirgotas. Nopietnāko pašmāju e-veikalu vidū ierindojas apgāda Zvaigzne ABC veikals E-grāmatnīca, veikali ar gandrīz identisku nosaukumu E-grāmatas un Egrāmata, kā arī Lasītava, kuras mājaslapas adrese ir https://las.am/.
"«E-grāmatu tirgošana kā peļņas avots mums ir tik šausmīgi nenozīmīgs!" valdot smieklus, KDi saka apgāda Zvaigzne ABC tehniskais direktors Māris Polkmanis. "Es mēģināju aprēķināt procentos – aiz komata sanāca vairākas nulles, un tikai tad parādījās cipari." Pārdošanas apjomi Latvijā ir ļoti niecīgi, un par e-grāmatām kā nopietnu biznesu dažādu apstākļu dēļ vēl ilgi nevarēšot runāt, tāpēc pagaidām visam pamatā ir tikai fanātisks sirdsdarbs. Skaidrojot, kādu apstākļu noteikts attīstās vietējais e-grāmatu tirgus, vienisprātis ar Māra Polkmaņa teikto ir arī KDi uzrunātais e-veikala E-grāmatas saimnieks Māris Jonovs, kā arī apgāda Mansards vadītājs Jānis Oga, kurš ir personīgi iesaistīts e-veikala Lasītava attīstības veicināšanā un jau pāris mēnešu tur piedāvā jaunākos Mansarda izdevumus.
Amerikas dotā cerība
Zvaigznes ABC E-grāmatnīca var lepoties ar plašāko dažādu nozaru literatūras klāstu – pāri par 600 izdevumiem, arī aptuveni 130 e-grāmatām, kas tiek tirgotas platformā Apple iBookstore un 120 – Samsung Readers Hub aplikācijā. M. Polkmanis stāsta, ka sākuši pirms trīsarpus gadiem pašā krīzes spelgonī – PVN grāmatām skraidījis šurpu turpu, un bijis jūtams diezgan liels kritums grāmatu tirdzniecībā vispār. "Kā piemērs mums bija Amerika, kur Amazon (interneta veikals – L. K.) dziedāja slavas dziesmas, cik labi pērk aparātiņus (e-grāmatu lasītājus – L. K.), tā ka – cerība tanī visā bija," viņš atceras. Tādā kā uzplūdā cilvēki visā pasaulē vēlējušies izmēģināt grāmatu lasīšanu ar e-lasītājiem, bet tagad atkal ir iestājies zināms atplūdums, uzskata M. Polkmanis.
Māris Jonovs, kuram aiz muguras ir padsmit gadu pieredze grāmatniecības nozarē, e-veikalu E-grāmatas arī atvēra pirms dažiem gadiem. Tajā savas grāmatas piedāvā visvairāk Latvijas apgādu: Jumava, Kontinents, Atēna, Zinātne, The White Book, Avots u. c. "Bieži vien pat esmu vairāk ieinteresēts nekā paši izdevēji, jo finansiāli ne viņiem, ne arī man nekādus milzu ienākumus tas pagaidām nenes," viņš atklāj. Daļu no ieņēmumiem veido procenti no pārdotajām grāmatām paša veikalā, kā arī no starpniecības pakalpojumiem e-grāmatu tirgošanā citās platformās, piemēram, Apple iBookstore. Sava daļa atlec no grāmatu sagatavošanas e-formātā, to viņš veic kā SIA Burtlicis. "Sagatavoju arī tās e-grāmatas, kuras neparādīsies manā veikalā, bet kaut kur citur," viņš skaidro.
Grieķijā un Latvijas laukos
Cik un kas ir tie cilvēki, kuri ikdienā lieto e-grāmatas? Arī globāli raugoties, viņu skaits nav liels, piemēram, ASV pārdotais e-grāmatu apjoms kopējā grāmatu tirgū līdz šim nav sasniedzis pat 20 procentu, savukārt Latvijā tie ir burtiski daži procenti. "Tas ir nekas," rezumē M. Polkmanis. Grāmatu lasītāju skaits rūk, un arvien samazinās to cilvēku skaits, kuri lasa latviski – vienalga, vai tās būtu elektroniskās vai drukātās grāmatas. M. Polkmanis uzsver, ka daļa jauniešu, tā īsti nemaz nesākuši lasīt literatūru latviski, sāk to darīt angļu valodā. Viņiem latviski tulkoto ārzemju literatūru noteikti nevajadzēšot, jo ir pieejams oriģināls, savukārt vietējos autorus nemaz nemeklēs – nav tāda pieraduma.
Arī tie, kurus interesē specifiska literatūra, kas saistīta ar izglītošanos vai hobijiem, lasīs to kādā svešvalodā – un vairumā gadījumu tieši e-formātā, jo izdot latviski šādu lasāmvielu, kas interesēs tikai šauru lasītāju loku, nav izdevīgi. "Bet mēs tik un tā ļoti cītīgi – gluži kā pārējie – ieguldām savus līdzekļus un darbu, lai palielinātu latviski lasāmo e-grāmatu apjomu cerībā, ka tās arī kādreiz lasīs," saka Zvaigznes ABC pārstāvis.
Pozitīvā tendence esot, ka pēc e-grāmatām latviešu valodā ir pieprasījums no latviešiem, kuri dzīvo ārzemēs. "Ir milzīgs gandarījums, ka cilvēks e-pastā vai sociālajā tīmeklī atsūta vēstuli – cik forši, ka viņi var lasīt e-grāmatas latviski, vienalga, kur viņi atrastos – Grieķijā, Īrijā, Anglijā, Norvēģijā vai Somijā," atzīst M. Jonovs. Egrāmatu lasīšana interesē arī tepat laukos – kaut vai tā vienkāršā iemesla dēļ, ka grāmatnīcas tuvumā nav, bet pasūtīt drukātās ir dārgi. Kaismīgi lasītgribētāji iztiek arī bez formātam īpaši pielāgotām ierīcēm – lasa datorā. "Tantiņa vai onkulītis savos astoņdesmit izdomā, ka grib lasīt… Esmu pat braucis ciemos uz mājām un palīdzējis sastellēt. Tas ir sirdsdarbs," saka M. Jonovs. Savukārt ērti pārnēsājamās, kompaktās lasāmierīces ir lieli draugi tiem, kuri darba vai citu apstākļu dēļ daudz ceļo.
Murakami – ne par ko!
Vietējo e-grāmatu veikalu sortimentu pagaidām nevar vērtēt kā ārkārtīgi plašu un dažādu. Lielu daļu veido lubu romāni, atradīsit arī biogrāfiskus darbus, piemēram, kinozinātnieces Valentīnas Freimanes atmiņu apkopojumu Ardievu, Atlantīda! vai Ingunas Baueres romānus, kas veltīti latviešu kultūras laukā nozīmīgu vīriešu sievām, pasaules bestsellerus – Džordža Mārtina Troņu spēli, E. L. Džeimsas Greja piecdesmit nokrāsas u. c. Lasītava pamazām ar Mansarda starpniecību ieplūdina arī kaut ko alternatīvāku, piemēram, jauno autoru (Artis Ostups, Marts Pujāts) dzeju. Jāuzsver, ka, piesaistot līdzfinansējumu, Lasītava ir radusi iespēju piedāvāt kvalitatīva satura latviešu klasikas grāmatas bez maksas, tādējādi tiem, kuri sākumā vēlas izmēģināt – kā tas ir lietot e-formātu –, šim nolūkam nav obligāti jātērē līdzekļi. Visupirms novērtēt kārotās grāmatas paraugu ļauj arī citi e-veikali.
Tieši daiļliteratūra, tajā skaitā skandināvu detektīvromāni, dāmu romāni un aktuālā lasāmviela, piemēram, nesen ekranizētais Jana Martela romāns Pī dzīve, esot tā, ko cilvēki arī izvēlas lasīt visbiežāk, stāsta Zvaigznes ABC e-grāmatu projektu vadītāja Kristīne Pastare-Skutele.
M. Polmanis skaidro, kāpēc vietējo egrāmatnīcu plauktos nevar atrast viena vai cita kārotā autora darbu: "Mums veikalā ir aptuveni 3000 drukātu grāmatu un 600 e-grāmatu – piecreiz mazāk. Nebūt ne visām grāmatām ir iespējams iegūt egrāmatas pārdošanas tiesības." Piemēram, drukātā versijā ir lasāmi vairāki Haruki Murakami romāni, toties e-formātā – neviena. "Nedos ne par ko! Mēs ļoti lūdzāmies, bet viņu pārstāvošā aģentūra nepiekrīt," teic M. Polkmanis. Apgādam bijušas tiesības izdot arī tikai divus Stīvena Kinga romānus e-formātā – Mizerija un Zvēru kapiņi. M. Polkmanis: "Gan aģentūras, gan paši autori ne bez pamatojuma uzskata, ka, tikko grāmata parādās e-formātā, agri vai vēlu tā tiek uzlauzta un nonāk pirātiskajā apritē." No otras puses – ar ko tad viņi riskē, piebilst viņa kolēģe K. Pastare-Skutele, ja runa ir par grāmatu, kas iznāk latviešu valodā: "Patiesībā – mēs riskējam vairāk."
Arī E-grāmatu īpašniekam M. Jonovam visai bieži klientiem nākas skaidrot autortiesību lietas. "Grāmatniecības nozarei arī pasaules līmenī iet smagi. Kad kāds no Latvijas rosina, lai paceļ līgumu un pieraksta to rindiņu par tiesībām izdot e-formātā, kaut kādā aģentūrā Ņujorkā uz pusstundiņu pasaukt juristu izmaksā dārgāk, nekā viņiem ir cerības kādreiz nopelnīt no šiem autortiesību maksājumiem." Tomēr M. Jonovs uzskata, ka nu jau esam stadijā, kad varam ārzemju aģentūrām parādīt – e-grāmatas pie mums tiek tirgotas un tās nelasa "briesmīgi pirāti".
Lāča pakalpojums nozarei
Tiesa, e-grāmatu pirāti ir arī mums, un pie viņiem varot atrast arī aizliegtos augļus. Izdevēji gan uzskata, ka e-grāmatu pirātisms ir lielāks drauds tieši drukāto grāmatu biznesam, jo tas ir daudz sarežģītāks un riskantāks nekā e-grāmatu izdošana.
"Pirātiem ir savs funktieris, un sauklis "māksla pieder tautai" ir bijis populārs laiku pa laikam visādos veidos," teic M. Polkmanis un skaidro, ka pirāti, uztaisot sliktas kvalitātes produktu, izdara lāča pakalpojumu nozarei. "Viņi nogalina iespēju, ka šim produktam taps vēl kaut kāda normāla versija – drukāta vai e-grāmatā." Arī paši rakstnieki esot viegli iebiedējami ar pirātismu.
Tomēr kopumā latviešu autori lielākoties ir atvērti abiem grāmatu formātiem, izņemot gadījumus, kad ir pārliecība, ka konkrētai grāmatai pēc būtības der tikai papīra formāts. E-grāmata, kuras sagatavošana prasa samērā nelielu darba un līdzekļu ieguldījumu, ir lieliska iespēja parādīt sevi rakstniekiem iesācējiem, kuriem pagaidām nav izdevies pārliecināt izdevējus ieguldīt savus līdzekļus drukātās grāmatas izdošanā vai sameklēt sponsoru.
M. Polkmanis stāsta, ka autori saņem līgumā paredzēto autoratlīdzību par katru nopirkto e-grāmatas eksemplāru, kaut pasaulē ir daudz piemēru, ka autoriem samaksā jau avansā. Pie mums līdz ar pakāpenisku tirgus sarukšanu avansu sistēma gan ejot mazumā.
Drukātās grāmatas un e-grāmatas ražošana galvenokārt atšķiras beigu posmā, kad tiek sagatavotas šīs atšķirīgās versijas. Vienai vēl ir nepieciešamas papildu izmaksas saistībā ar drukāšanu, bet otrai – ar ievietošanu kādā no platformām. "Ja šī platforma izmanto kādu aizsardzības mehānismu, tas prasa vēl papildu naudu," saka M. Polkmanis. Ar e-grāmatām esot kā ar bitēm – nevar paredzēt, kādos apjomos tās tiks pārdotas, un arī cena zināmā mērā ir mistērija. "Sevišķi Anglijā pirmos trīs mēnešus tā var būt pat augstāka nekā drukātajām grāmatām. Zemāka cena vienmēr būs autoriem iesācējiem."
Mārketinga aktivitāšu nav
Apgāda Mansards vadītājs Jānis Oga norāda uz pašreizējo problēmu, ka Latvijā darbojas vairāki mazi e-grāmatu tirgotāji – katrs ar diezgan ierobežotu piedāvājumu un bez īpašām mārketinga aktivitātēm. Tādējādi lasītāji vienkārši neuzzina, ka viņiem ir pieejams kvalitatīvs e-saturs, ko lasīt viņu ierīcēs (pēc J. Ogas teiktā, Latvijā lieto tuvu 20 tūkstošiem iPad ierīču vien).
Šajā rakstā neskartais tehnoloģiju jautājums (e-grāmatu formāti, kas piemēroti vienām ierīcēm, bet neder citām, dažādas aizsardzības sistēmas, aplikācijas utt.) arī ir ļoti aktuāls. Ne visiem lasīt gribētājiem ir vēlme un iemaņas tikt galā ar tehniskām lietām, tāpēc arī e-veikala un e-grāmatu lietošanas pieredzes vienkāršošana ir viens no tirgotāju izaicinājumiem. Sarunu gaitā pārliecinos, ka ikviens no viņiem ir gatavs sniegt padomu arī individuāli – vajag tikai jautāt.
J. Oga uzskata, ka daudz ko varētu atrisināt bibliotēkas: "Zinu, ka šobrīd Nacionālā bibliotēka ir sagatavojusi aktivitāti – piedāvāt bibliotēkas klientiem e-grāmatas ar tādiem pašiem noteikumiem kā drukātās grāmatas. Vienu e-grāmatas kopiju varētu vienlaikus lietot tikai viens lasītājs divas nedēļas. Tomēr, lai tā notiktu, ir jāpanāk vienošanās ar izdevējiem. No Mansarda puses uzskatām, ka tas būtu ļoti svētīgs darbs, taču zinu kolēģus izdevējus, kuri ir pret to."
Par nopietnu e-grāmatu biznesu vēl ilgi nevarēšot runāt, teic J. Oga, taču, viņaprāt, jāturpina ar lasītāja pieradināšanu pie domas, ka viņam ir pieejams aktuālais e-saturs. "To rāda apgāds Zvaigzne, kas lielu daļu savu grāmatu paralēli izdod eformātā." Savu jaunāko produkciju piedāvā arī Mansards – e-veikalā Lasītava var iegādāties, piemēram, igauņa Andrusa Kivirehka asprātīgo stāstu krājumu Skaistais dzīvnieks vai daudz labu atsauksmju guvušo Jāņa Joņeva romānu Jelgava 94.
Grāmatu latviski gribas paturēt rokās
Agnis Škuškovniks, IT speciālists
E-grāmatu lasītāja pirkums noteikti ir attaisnojies, jo, pirmkārt, Kindle (ierīces zīmols – L. K.) neaizņem papildu vietu plauktā, otrkārt, tā kā grāmatu cena Amazon Kindle e-veikalā ir zemāka un jaunu grāmatu pieejamība – lielāka, esmu izlasījis daudz vairāk. E-lasītājs ir superērts ceļojumos. Pēdējās sešas vai septiņas grāmatas, ko izlasīju, bija elektroniskā formātā, un domāju, ka drukāto formātu izvēlēšos tikai tad, ja konkrētā grāmata nebūs jāpērk vai arī ja tā būs latviski, manuprāt, latvisko grāmatu piedāvājums Amazone Kindle ir ierobežots. E-formātā varētu lasīt latviešu autoru oriģināldarbus, bet ne tulkoto literatūru, jo jūtos pietiekami ērti, lasot angļu valodā. Esmu iecienījis fantāzijas un zinātniskās fantastikas žanru. Labprāt uzzinātu, vai ir kāds vietējais operators, kas piedāvā grāmatas. Tādā gadījumā pat nebūtu svarīga grāmatas valoda – ja to pašu servisu varētu saņemt no vietējiem, noteikti to izvēlētos arī regulāri lasīto grāmatu iegādei.
Džeina Tamuļeviča, literatūras cienītāja
Kā tipisks grāmatu tārps biju pārliecināta, ka tikai īstai grāmatai ir vērtība, taču aptuveni pirms trim gadiem, kad draudzene jau kādu laiku aģitēja, ka Kindle grāmattārpiem ir pirmās nepieciešamības prece, uz pāris nedēļām to no viņas aizņēmos. Sapratu, ka nemaz nav tik slikti – tieši otrādi. Neatsverams palīgs e-lasītājs bija maģistrantūras studijās, lielākā daļa lasāmā teksta bija PDF formātā uz miljons lapām, datorā lasot, acis piekūst, drukāt tādu blāķi ir noziegums pret dabu, tāpēc biju priecīga, ka viens no formātiem, ko Kindle atbalsta, ir PDF. Ik pa brīdim ierīcē nokļūst arī kāds jauns daiļliteratūras darbs. 99 procentos gadījumu angliski, 50 procentu – fantāzijas literatūra. Reizēm pērku, reizēm atrodu internetā "bezmaksas" eksemplārus un reizēm izmantoju iespēju, ka Kindle lietotāji var cits citam grāmatas aizdot. Ļoti patīk jaunā elektronisko grāmatu pirkšanas vietne las.am (Lasītava – L. K.), kurā nopērkami gan pavisam svaigi, gan arī pasen izdoti latviešu autoru darbi. Varētu teikt, ka man ir jauns ieradums – "īstās" grāmatas lasu latviski, elektroniskās ar izņēmumiem angliski. Tāpēc nevar teikt, ka Kindle iegāde būtu atslogojusi manu grāmatplauktu.
Agnese Kārkla, klīnisko pētījumu asistente
Atzīšos, es pārkāpju autortiesības, jo grāmatas nepērku, ja nu bērnam, bet pārējās vienkārši "nozogu" internetā, un tas arī bija viens no iemesliem, kāpēc tiku pie šīs uzpariktes (Agnese lieto iPad ar aplikāciju iBooks – L. K.). Ir tomēr vieglāk to turēt rokās, nevis portatīvo datoru. Iesākumā gan bija šaubas, ka pietrūks lappušu pāršķiršanas, bet te tas darāms līdzīgā veidā – ar pirksta paslidināšanu pa kreisi vai labi. Jābrīnās, bet nav mazinājies prieks lasīt parastās grāmatas – tikai tās es izvēlos daudz uzmanīgāk nekā iepriekš. Tādas, ko varēšu pārlasīt atkal un atkal, bet savam tehniskajam draugam uzticu vieglāku lasāmvielu, kuru nav žēl izdzēst uzreiz pēc izlasīšanas. Lasu visdažādāko literatūru, sākot ar Ostinu un māsām Brontē un beidzot ar Troņu spēli. Par latviešu grāmatu piedāvājumu, godīgi sakot, neesmu interesējusies. Tās tomēr gribas paturēt rokās, tāpēc visbiežāk iegādājos grāmatnīcās.
Andris Dzenītis, komponists
Man pēc būtības nav nekas pret e-grāmatām, tomēr pats esmu diezgan vecmodīgs šajā ziņā – lasot man ir būtiski sajust grāmatu kā faktūru: papīrs, tā biezums, teksta formāts, krāsa, pati grāmata, tās noformējums, izmērs. Tas ir kā notikums, sajūta. Nenoliegšu, ka formāts būtiski ietekmē lasīšanas sajūtu un atmiņas par grāmatu kā tādu – man piemīt izteikta vizuālā un taustes sajūta. Neapšaubāmi, e-grāmatu priekšrocība ir tā, ka atšķirībā no fiziskām grāmatām arī vienistabas dzīvoklī ir iespējams izveidot milzīgu bibliotēku. Tomēr tam ir sava līdzība ar mp3, kura vērtību un atrašanos datorā dažkārt sanāk pat aizmirst vai atcerēties kā muzikālu faktu, pretēji sajūtai, ka vari pieiet pie kompaktdisku plauktiņa, aplūkot katru disku, bukletā iegūt izsmeļošu informāciju un iegūt papildu klausīšanās prieku.