Emocionāli un jūtīgi pasauli uztver ne tikai dzejnieces - sievietes, bet arī dzejnieki, kas savā dzejā piedāvā neparastus skatījumus un eleganci. Pasākumā sievišķīgas pārdomas par vīrišķīgu dzeju piedāvās un dzejniekus Uldi Bērziņu, Kārli Vērdiņu un Arvi Vigulu iztaujās dzejniece un atdzejotāja Maira Asare un kultūras socioloģe Dagmāra Beitnere.
Dzejnieks Arvis Viguls, vaicāts par vīriešu dzejai raksturīgo, saka: „Tā ir pārāk daudzveidīga, lai to raksturotu vienā teikumā. Vieglāk raksturot dzeju pēc tās autoru piederības kādai paaudzei, laikmetam, stilistikai, nevis dzimumam. Domājot par atšķirībām sieviešu un vīriešu rakstītajā dzejā (vai lasot mums vispār ir būtisks autora dzimums?), manuprāt, Latvijā, tāpat kā jebkur citur, tās vairāk balstās psiholoģiskajā, nevis kādā tikai mūsu reģionam, valstij, kultūrtelpai raksturīgā īpatnībā.”
Uldis Bērziņš piebilst: „Atšķirība starp autoru un autori visskaidrāk iezīmējas, protams, erotiskā dzejā. Nu, paklausieties čehu nobelistu Jaroslavu Seifertu, 70. gadu dzejniecības „Velsasprinčus” Jiržī Žāčeku un Karelu Sīsu, vai no arābiem - sīriešu klasiķi Nizāru Kabānī, vai vēl pajauno ēģiptieti Imādu Fuādu. Autoram maskulīnā erotika padosies, domāju, dabiskāk.”
Dzejnieka Kārļa Vērdiņa komentārs ir īss - tā kā pastāvot vairākas vīrišķības, nevis tikai viena, tad arī vīriešu dzejai esot ļoti daudz veidu. Tur arī tas spēks.
Dzejniece un atdzejotāja Maira Asare nav pārliecināta, ka ir pamatoti un gudri runāt par „vīriešu” un „sieviešu” poēziju. Ir jārunā par „stipriem dzejas tekstiem, kas sakņojas dažādās pieredzēs un dažādos priekšstatos par dzejas būtību”.
Pasākumi Eiropas Savienības mājā interesentiem pieejami bez maksas. Pasākumu varēs vērot arī interneta tiešraidē www.esmaja.lv.