Filmu faili ar ceļasomu. Kā noķert zagli Rivjērā

Taču kūrortpilsēta Kannas, arī netālā Nica nevienu reizi vien ir izmantotas arī kā ideālas filmu dekorācijas un vide. Te kādreiz Dievs radīja sievieti, proti, te tika filmēta Eiropas pirmā sekssimbola Brižitas Bardo eksplozīvā filma Un Dievs radīja sievieti (1956). Un tā ir tikai viena no daudzajām te tapušajām kinolentēm. Pat ja šie «nodzītie» kūrorti realitātē piedāvā tikai attālu nojausmu par filmās un bildēs redzēto, pabūt Rivjērā nozīmē arī pietuvoties leģendārām filmām.Teiksim, Holivudas filmai Noķert zagli (1955), ko Kannu apkaimē filmējis brits ar spožu Holivudas karjeru – Alfreds Hičkoks. Šai filmai izrādījās «eksplozīva» nozīme arī amerikāņu aktrises, vēlāk Monako firstienes Greisas Kellijas dzīvē. Kur atpūšas krējumsSabiedrības krējumu, kas pelnīti var baudīt atpūtu Francijas Rivjērā, ir pārņēmusi panika. Ar cītīgu regularitāti kāds garnadzis aptīra smalko ļaužu dārglietu lādītes laikā, kad šampanieša nogurdinātie dzīves baudītāji ļaujas miegam. Pirms vairākiem gadiem Francijas Rivjērā ar tādu profesijas perfekcionismu, ar tādu gaumi un dārglietu pazinēja talantu darbojās leģendārais zaglis ar iesauku Kaķis – Džons Robijs. Iznesīgais Robijs (Kerijs Grānts) savu vainu noliedz un apgalvo, ka pēc soda izciešanas esot labojies un vairs neizklaidējas ar kāpelēšanu pa glaunu hoteļu jumtiem un balkoniem. Tomēr viņam netic ne policija, ne kādreizējie «cīņu biedri» – Kaķa rokraksts ir unikāls, lai kā tā īpašnieks liegtos. Tāda nu ir Hičkoka Noķert zagli sižeta intriga.Noķert zagli parasti nemin «trilleru tēva» Hičkoka visizcilāko darbu vidū, tā ir liegāka, romantiskāka, koķetāka par dažu labu citu dižā Hiča darbu – kaut filmā ir gan spriedzes elements, gan intriga, kurš tad izrādīsies noslēpumainais dimantu zaglis – Kaķis. Tomēr šī filma atgādina dzirkstošu augstas raudzes šampanieti, kas piestāv kūrorta baudām, – arī salūtu, ko filmas galvenie varoņi vēro plaiksnām aiz loga, ļaujoties liegam flirtam un vienlaikus mēģinot uzminēt, kas otram aiz ādas. Viens no viņiem ir jau piesauktais eksgarnadzis Robijs 50. gadu iznesīgākās Holivudas zvaigznes Kerija Grānta atveidā – viņa mērķis ir atminēt noslēpumu, kurš spēj tik nevainojami atdarināt viņa – kādreizējā Kaķa – rokrakstu. Otra ir Greisas Kellijas tēlotā blondā Frānsisa – bagāta amerikāniete, kura kopā ar māti izklaidējas Francijas kūrortā. Gan meitai, gan mātei nenoliedzami patīk elegantais Robijs, kurš uzstāj, ka viņam nav nekā kopēja ar dārglietu zādzībām. Aiz Greisas Kellijas varones elegantās ārienes mutuļo kaislības – Robija iespējamais grēcīgums jauno dāmu iedvesmo gan izaicinošam flirtam, gan būt gatavai kļūt par garnadža Kaķa "kaķēniņu", iemēģinot roku asas izjūtas garantējošā izklaidē. Abas amerikānietes ir apmetušās izsmalcinātākajā Kannu hotelī Carlton, kurā tad arī ir filmēts Noķert zagli. Carlton kā zīmolsViesnīca Carlton joprojām ir Kannu "glamūra zīme" – šikākā pilsētas viesnīca ar skatu uz Kruazetu – promenādi Vidusjūras krastā. Kādu darījumu savulaik bija noslēdzis Hičkoks ar viesnīcas īpašniekiem, nav zināms, taču ieguvuši ir abi. Filma Noķert zagli – izsmalcinātus, autentiskus interjerus, viesnīca – piederību kinoklasikai. Tā elegance un lielas naudas nodrošinātais komforts, ar kādu Carlton dzīvo abas amerikānietes – māte un meita –, šai viesnīcai ir raksturīga joprojām. Ne velti Kannu festivāla oficiālie banketi parasti tiek rīkoti tieši Carlton.  Kinofestivālu laikā viesnīcas jau tā iespaidīgās numuru cenas padārdzinās vairākkārt – galu galā Carlton ir statusa simbols. Kannu festivāla dienās Carlton birojus īrē bagātās Holivudas studijas un tajā uzturas tie festivāla viesi, kuru galvenā misija ir aiznest sevi un briljantus pa sarkano paklāju...  Festivāla laikā Carlton elegantā fasāde tiek bezkaunīgi pārdota kā reklāmstabs – to cits pie cita klāj milzīgi Holivudas filmu reklāmvairogi. Noķert zagli gan tapa laikā, kad Kannas,_ Carlton _un pat Kannu festivāls bija daudz klusākas vietas nekā tagad. Iespējams, tieši Noķert zagli ir "vainojams" arī Carlton popularitātē – ir taču interesanti, ja vari  uzturēties tajās pašās vietās, kur kādreiz ģeniālais Hičs filmējis nākamo Monako princesi Greisu un pašu Keriju Grāntu. Traģiskā likteņa ironijaLūk, esam nonākuši līdz vēl vienam Noķert zagli mīta aspektam – faktam, ka Hičkoks šajā darbā nofilmēja savu iecienīto amerikāņu aktrisi Greisu Kelliju, izrādījās liktenīga loma Eiropas karaļnamu vēsturē. Pateicoties tam, ka Noķert zagli tapa netālu no Monako, Kannās un Nicā,  firsts Renjē III arī iepazinās ar Kelliju. Viss pārējais jau ir vēsture – vai pasaka, ja gribat. 1956. gadā Kellija kļuva par Monako firstieni un 26 gadu vecumā pameta Holivudu – pat ar Oskaru kabatā. Viņa pameta arī Hičkoku, kura vairākās filmās bija paspējusi nospēlēt neaizmirstamas vēso, atturīgo un kaislīgo blondīņu lomas (Logs uz sētu, Slepkavības gadījumā zvaniet M). Vai Greisas dzīve bija tāda pasaka, kādu solīja par mediju sensāciju kļuvušās karaliskās kāzas, – tas jau būtu cits stāsts. Taču Francijas Rivjēra viņai bija liktenīga – te viņa kļuva par princesi, te 52 gadu vecumā traģiski aprāvās viņas liktenis. Noķert zagli ir epizode, kurā Greisas Kellijas varone koķetē ar Kerija Grānta Robiju un azartiski vada auto, riskanti traucoties pa kalnu serpentīnu. Pēc daudziem gadiem liktenis izspēlēja traģisku līdzību – 1982. gada 13. septembrī princese Greisa nenovaldīja stūri un viņas vadītais automobilis noripoja no kraujas – kopā ar viņu mašīnā bija viņas jaunākā meita princese Stefānija. Kaut ārsti cīnījās par princeses Greisas dzīvību – aparatūra, kas uzturēja viņas dzīvības funkcijas, tika izslēgta dienu vēlāk. 14. septembrī Greisa Kellija bija mirusi. Tas notika pirms 30 gadiem. Šī skumjā atcere arī ir formālais iemesls, kālab filma Noķert zagli ir nonākusi līdz Rīgai – festivālam Baltijas pērle, ko, starp citu, atklāj Greisas nāves dienā.Teksta pirmpublicējums - 7. septembra SestDienā.