Festivāla atklāšanas filma ir biogrāfiskā drāma Monako princese/Grace de Monaco, kurā galveno varoni Monako princesi, pirms tam amerikāņu aktrisi Greisu Kelliju, atveido Nikola Kidmena. Lai cik riskants ir biogrāfisko drāmu žanrs (pavisam nesen ar katastrofāli slikto Diānu izgāzās laba aktrise Naomi Votsa), Greisa Kellija kā ikonisks tēls Kannu festivālam ļoti piestāv. 50. gadu vidū, tieši pateicoties vizītei Kannu festivālā, Greisa Kellija iepazinās ar Monako firstu Renjē – viss pārējais jau ir vēsture.
Tieši Kannās luksusa viesnīcā Carlton Alfreds Hičkoks filmējis vienu no slavenākajām filmām ar Greisu Kelliju – Noķert zagli/To Catch a Thief. Tā ka Greisa ir ideāla varone Kannu festivālam, tāpat kā Nikola Kidmena – pateicīga figūra, kas rotās atklāšanas ceremoniju. Nikola Kidmena Kannās ir bijusi vairākkārt, turklāt ar izcilām filmām, kuru vidū ir Beza Lurmena Mulenrūža un Larsa fon Trīra Dogvila. Cerams, ka franču režisors Olivjē Dāns nebūs izdarījis lāča pakalpojumu ne Greisai, ne Nikolai.
Kas attiecas uz festivāla konkursa programmu, tajā ir gan daudzsološi, gan slaveni vārdi. Savu jauno filmu Maps to the Stars/Zvaigžņu kartes rādīs Kanādas režijas zvaigzne Deivids Kronenbergs, pēc ilgāka pārtraukuma Kannu konkursā atgriežas vēl viena Kanādas režijas slavenība – Atoms Egojans ar filmu Captives/Gūstekņi.
Daudz var gaidīt no vairākkārtējiem šī pasaules prestižākā festivāla galvenās balvas Zelta palmas zars ieguvējiem brāļiem Dardēniem (Beļģija) un viņu filmas Deux jours, une nuit/Divas dienas, viena nakts. Par sensāciju dēvējams fakts, ka festivāla konkursā sacentīsies kinorežijas ģēnija Žana Lika Godāra jaunākā filma Adieu au Langage/Ardievas valodai. Godārs, kurš pats ir XX gadsimta kinovēstures iemiesojums, franču jaunā viļņa klasiķis, konkursos nepiedalās jau daudzas desmitgades. Viņš to var atļauties.
Kannu konkurss joprojām ir aktuāls franču režisoram Mišelam Hazanavičam, kurš startēs ar filmu The Search/Meklēšana. Pirms trim gadiem Hazanavičs Kannās kā burvis no cilindra izvilka eleganto stilizāciju – "mēmo" filmu Mākslinieks –, kas pēcāk ieguva piecus Oskarus. Var gatavoties pārsteigumiem.
Uz starta līnijas Kannu konkursā satikušies divi izcilākie XX gadsimta nogales britu režisori – Maiks Lī ar filmu Mr. Turner/Tērnera kungs un Kens Loučs ar filmu Jimmy’s Hall/Džimija zāle.
Jaunāko režisoru paaudzi pārstāv vēl viens kanādietis – tradicionāli radikālais Ksavjē Dolans ar filmu Mommy/Māmiņa. Pēc ilgāka pārtraukuma Kannu konkursā iekļauta arī krievu filma – Andreja Zvjaginceva Leviathan/Leviatāns, kas piedāvāšot biblisko motīvu transformāciju mūsdienu Krievijas vidē. Kopumā konkursa programmā sacentīsies 18 filmu.
Divdesmit filmu iekļauts Kannu festivāla otrajā konkursa programmā Un Certain Regard – interesants ir fakts, ka režijā debitējis amerikāņu aktieris Raiens Goslings, kurš ar savu filmu Lost River/Izzudusī upe ir ticis līdz Kannu festivālam. Šajā sadaļā savus režijas darbus piedāvās arī divi populāri Eiropas aktieri – franču aktieris Matjē Amalriks (filma La chambre bleue/Zilā istaba) un itāļu aktrise Azija Ardžento (Incompresa/Pārpratums).
Kannu festivāls piedāvās arī īpašās skates – pirmizrādi piedzīvos režisora Sergeja Lozņicas dokumentālā filma Maidans.
Galvenā konkursa žūriju vadīs vienīgā sieviete, kura ieguvusi Zelta palmas zaru, – austrāliešu režisore Džeina Kempione. Viņa 1993. gadā Kannās triumfēja ar filmu Klavieres. Žūrijā strādās režisore Sofija Kopola, aktieri Vilems Defo, Karola Bukē, Gaels Garsija Bernāls un citi.
Latvijas filmas nav iekļautas oficiālajās skatēs, taču Kannu kinotirgū darbosies Latvijas kinoindustrijas pārstāvji, prezentējot aktuālo Latvijas kinoprodukciju un meklējot sadarbības partnerus.
Informācija: www.festival-cannes.com.