Kopš Latvijā Covid-19 dēļ ir noteikts ārkārtas stāvoklis, Latvijas izdevēji ir centušies pielāgoties ierobežojumiem. Grāmatizdevēji ir aktualizējuši grāmatu un e-grāmatu tirgošanu internetā, nodrošina grāmatu pieejamību 3td e-bibliotēkā, kā arī sniedz atbalstu skolēniem un pedagogiem attālinātajā mācību procesā.
Apkopojot datus par martu, redzams, ka ir strauji samazinājies gan apgrozījums, gan jauno nosaukumu skaits. Salīdzinot 2019. un 2020. gada martu, apgrozījums mazākajiem grāmatizdevējiem ir nokrities pat par 70%, bet jauno izdevumu skaits samazinājies trīs reizes. Nozarē vidēji vērojams apgrozījuma kritums par 30%. Aprīlī situācija turpina pasliktināties.
"Pašreizējos apstākļos, kad nav zināms, cik ilgi turpināsies noteiktie ierobežojumi un cik būtiskas sekas tie atstās uz Latvijas ekonomiku un iedzīvotāju pirktspēju, izdevējiem nākas apturēt arī plānotos projektus, un tas ietekmē arī autoru, tulkotāju, redaktoru, korektoru, maketētāju un tipogrāfiju ienākumus. Šajā situācijā gan izdevēji, gan grāmatu tirgotāji ļoti asi izjūt tirdzniecības ierobežojumus brīvdienās, jau ir jūtama arī iedzīvotāju pirktspējas samazināšanās. Īsti nav izprotams, piemēram, kāpēc tirdzniecības vietās, kur līdzās pārtikas lielveikalam atrodas nedaudzas citu preču tirgotavas, nereti tieši grāmatnīca ir vienīgā, kurai nedēļas nogalē jāpaliek slēgtai, kamēr kosmētikas preču un vietējo mājražotāju preču tirdzniecība turpinās," raksta Līva Ostupe.
Viņa minēja, ka 7. aprīlī Eiropas Grāmatizdevēju federācija ir izplatījusi aicinājumu ES dalībvalstu Kultūras ministriem sniegt nepieciešamo atbalstu senākajai Eiropas kultūras industrijai – grāmatizdevējiem. Iepriekšējās ekonomiskās krīzes laikā 2009. gadā izdevējdarbībai Latvijā nopietnu triecienu sagādāja nodokļu izmaiņas, situācija pēc krasā krituma stabilizējusies salīdzinoši nesen, tāpēc ir svarīgi šobrīd atbalstīt arī šo nozari.
Latvijas Grāmatizdevēju asociācija, kas apvieno lielāko daļu Latvijas profesionālo izdevēju, ir aicinājusi Ministru kabinetu papildus jau ieviestajai programmai visu uzņēmējdarbības nozaru atbalstam nodrošināt grāmatizdevējus ar nepieciešamo atbalstu nozares pastāvēšanai.
Latvijas Grāmatizdevēju asociācija aicina turpināt izskatīt jautājumu par 5% PVN likmes piemērošanu grāmatām, lai noturētu cenu līmeni un izdevējiem būtu vairāk līdzekļu kā izdevniecību pamatvajadzību nodrošināšanai, tā jaunu grāmatu veidošanai.
Asociācija arī iesaka palielināt sabiedriskā sektora investīcijas nozarē, iepērkot grāmatas dažādu institūciju, jo sevišķi bibliotēku vajadzībām, lai nodrošinātu nozares ilgtspēju. Iespējams, lietderīgi apsvērt šos iepirkumus veikt caur grāmatnīcām, kā tas tiek darīts vairākās Eiropas valstīs, šādi stiprinot visu grāmatu izplatīšanas ķēdi.
Būtu arī jāraugās, lai daļa līdzekļu, ko ES novirzījusi tieši pandēmijas krīzes un tās seku novēršanai, tiktu novirzīta kultūras nozarēm, tostarp grāmatniecībai.
Tāpat izdevēji rosina ņemt vērā krīzes visvairāk skarto valstu lēmumus, kur grāmatnīcām kā nacionālas nozīmes kultūras produktu tirgotavām, kas nepulcē pārāk lielu skaitu apmeklētāju, ir ļauts strādāt pilnu darba laiku, kur vien tas iespējams.
Latvijas Grāmatizdevēju asociācija un izdevēji atgādina, ka grāmatas ir viens no svarīgākajiem līdzekļiem, lai cilvēki pavadītu laiku mājās. Lasot pavadīts laiks ir kvalitatīvs un veicina izaugsmi un cilvēku izglītošanos. Turklāt jāņem vērā, ka grāmatniecība ir cieši saistīta ar citām ekonomikai svarīgām jomām – grāmatu tirdzniecību, poligrāfiju, papīra ražošanu, izglītību un piegādi, transportu – un nodokļu ieņēmumiem šajās nozarēs. Ne mazāk svarīgi, ka izdevējdarbība un ar to saistītie procesi nodrošina latviešu valodas un kultūras pastāvēšanu.