Monogrāfijā īpaši uzsvērta 19. gadsimta un 20. gadsimta sākuma latviešu kultūras daudzbalsība, aktīvie kontakti starp dažādu nozaru māksliniekiem un starptautiskā konteksta lieliska pārzināšana.
Viena no Blaumaņa prozas un dramaturģijas spilgtākajām īpatnībām, kam pirmo reizi pievērsta tik detalizēta uzmanība, ir arī ciešā saikne ar sava laikmeta lasītāju un teātra skatītāju, radoši un novatoriski izmantojot gan populārās, gan elitārās kultūras elementus. Rakstnieka personības veidošanās aplūkota, saistot to ar latviešu un vācbaltiešu sabiedrību un uzsverot, cik būtiska loma Blaumaņa daiļradē bija gan latviešu literatūras tradīcijai, gan citu Eiropas nāciju mākslas aktualitātēm. Pazīstamie Blaumaņa darbi monogrāfijā atklājas jaunās un negaidītās niansēs un kopsakarībās. Pētījuma centrā ir Rūdolfs Blaumanis un viņa paaudze, kura bija pirmā latviešu modernās kultūras veidotāja, radot pavērsienu mūsu rakstniecības un mākslas attīstībā.