Daudzās recenzijas žurnāla sadaļā Process analizē jaunākās pirmizrādes Latvijas teātros, kā arī ar Paula Daijas pārskatu noslēdz Raiņa un Aspazijas 150. jubilejas gadu, toties žurnāla intervijas un tēma gribot negribot izdevusies provokatīva.
Rubrikā Process aplūkotas šā gada sākuma nozīmīgākās pirmizrādes – Dž. Dž.Džilindžera, K. Lāča, E. Mamajas un J. Elsberga Žanna d'Arka un D. Petrenko iestudētais Koncerts, kura nebija Dailē Maijas Uzulas-Petrovskas vērtējumā, Māras Ķimeles Rudens sonāte Jaunajā Rīgas teārī Līgas Ulbertes recenzijā. M. Bērziņa romāna Svina garša inscenējumu, ko iestudējis Valters Sīlis Nacionālajā teātrī no skatuves mākslas estētikas viedokļa vērtē Henrieta Verhoustinska, no vēstures interpretācijas viedokļa – Eduards Liniņš, klāt pievienojot vēroto Dirty Deal Teatro izrādē Andrievs Niedra, Ģertrūdes ielas teātra iestudējumā Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties, Valmieras teātra uzvestajā Smaržo sēnes. Gunāra Priedes daiļrades kontekstā uz Smaržo sēnes palūkojusies arī rakstnieka Kopotu rakstu sastādītāja Ieva Struka. Liepājas teātrī Lauras Grozas iestudēto Ziloņcilvēku recenzē Ieva Rodiņa, Ineses Mičules Jaunajā Rīgas teātrī iestudēto Māras Zālītes pirmo lugu Pilna Māras istabiņa analizē Guna Zeltiņa, Nacionālā teātra izrādi Zēns Elmāra Seņkova režijā aplūko Mārīte Gulbe.
Žurnāla rubrikā Intervijas – pirmoreiz atjaunotā Teātra Vēstneša lappusēs viesojas Alvis Hermanis, kurš sarunājas ar Maiju Svarinsku. Intervijā gan par operu iestudējumiem, gan skatapunktu no Eiropas teātriem uz Jauno Rīgas teātri un tā nākotni. Savukārt kopā ar Tatjanu Zeļmanovu Maija Svarinska provocē režisoru Vladislavu Nastavševu, bet viņu provokācija pārvēršas Nastavševa pretprovokācijā kritikai. Mierīgākos toņos tapusi Edītes Tišheizeres saruna ar Valmieras teātra aktrisi Ingu Apini un pavisam filozofisks miers, bet abpusēji asas domas žurnāla Sarunā bez vidutāja, kur par dzīvi un teātri, bet visvairāk par Platona Mielastu sarunājas Daiga Kažociņa un Uldis Tīrons.
Žurnāla Tēmā gandrīz mūžīgs, bet joprojām interesants jautājums – kā veidojas režisora attiecības ar publiku un viņu komunikācija ar izvēlētā darba starpniecību. Uz jautājumu – vai jūs domājat par skatītāju, veidojot izrādes, atbild 16 Latvijas un pasaules režisori, tostarp Romeo Kasteluči, Jans Lauverss, Alens Platēls, Mika Milliaho, Kirils Serebreņņikovs, Konstantīns Bogomolovs, Andrejs Mogučijs, Boriss Juhanaanovs. Skatījums uz publiku no ļoti maza un ļoti liela teātra viedokļa pieder Ģertrūdes ielas teātra vadītājam Andrejam Jarovojam un Dailes teātra literārai padomniecei Evitai Mamajai, savukārt savas pārdomas par publiku pauž Māra Ķimele, bet par ideālo režisoru – scenogrāfe Ieva Kauliņa un Valmieras teātra direktore Evita Sniedze.
Rubrikā Jaunie teātrī – četru dažādu aktierskolu pārstāvji par savām mācību iestādēm un tur apgūtā izmantošanu reālajā darbā: Marta Grigale (Londona), Ieva Segliņa (Maskava), Gatis Maliks (Klaipēda), sarunas vadītājs Jānis Znotiņš (Rīga).
Rubrikā Leģendas – Makss Reinhards un Silvijas Radzobes pētnieces atklājumi, kā arī Jāņa Siliņa veltījums Jēkabam Duburam viņa 150. jubilejā.
Rubrikā Vārds teātra cilvēkiem – aktrise Marija Bērziņa un gaismotāja Lienīte Slišāne.
Rubrikā Ārzemju teātris – Edīte Tišheizere par divām jaunākajām Alvja Hermaņa operu izrādēm, Inga Rozentāle-Pejū par franču dramaturgu un režisoru Žoelu Pomrā, bet Margarita Zieda par Vācijas teātri.