Izstāde rosinās domāt par bibliotēku un lasīšanu kā demokrātiskas sabiedrības stūrakmeņiem. Kā jau ziņots, apjomīgā notikumu cikla Latviešu grāmatai 500 piecu gadu programma (2021–2025) veidota tā, lai izceltu nozīmīgākos procesus, kas 500 gadu laikā ir veicinājuši latviešu rakstītā un iespiestā vārda izplatību. Ieeja izstādē bez maksas.
Tiesības uz bibliotēku ir vienlaikus tēlaina, intelektuāli reflektējoša un politiska izstāde, kas jāredz ikvienam, kurš mīl grāmatas, bet vēl vairāk – tiem, kuri pagaidām vēl nemīl. Tās centrā ir Rīgas pilsētas bibliotēka (1524) – pirmā publiskā bibliotēka Rīgā, kas radās pirms pieciem gadsimtiem svētbilžu grautiņu laikā un kuras krājuma lielākā daļa gāja bojā Otrajā pasaules karā. Rīgas pilsētas bibliotēkas stāsts ir dramatisma un spilgtu, pārsteidzošu detaļu pilns. Izstādē tas izmantots kā piemērs, lai aicinātu domāt un diskutēt par pārmaiņām sabiedrības un domāšanas procesos šodien, uzsverot, ka bibliotēka kā pasaules modelis atspoguļo daudz plašākas likumsakarības gan individuālos, gan kolektīvos centienos sakārtot, apjēgt un saprast pasauli mums apkārt. Lasītprasme, grāmatas un bibliotēkas ir nozīmīgi elementi, arī modelējot nākotnes vīziju, un izstāde izmanto bibliotēku vēsturi, lai no jauna uzdotu jautājumu: vai mēs gribētu, lai nākotne ir nelasošas un nekritiski domājošas sabiedrības rokās?
Izstādes saturu veidojuši kuratori LNB Pētniecības un interpretācijas centra vadītāja Maija Treile un LNB pētniecības vadītājs Pauls Daija. Tās vēstījumā savijas pētījumi par Rīgas pilsētas bibliotēkas vēsturi un šodienas lasīšanas paradumiem – abus šos līmeņus vieno izstādes veidotāju vēlme runāt par vispārcilvēciskiem jautājumiem. Izstādē nozīmīga loma ir Rīgas rātskunga, intelektuāļa un Rīgas pilsētas bibliotēkas inspektora Johana Kristofa Bērensa darbam Bonhomien (Bonomijas, 1792) – pirmajam bibliotēku filozofijas darbam mūsu reģionā. Tajā Bērenss negaidīti mūsdienīgi aicina raudzīties uz bibliotēku kā daudzfunkcionālu intelektuālo un kultūras centru. Izstādes Tiesības uz bibliotēku veidošanas procesā veikti vairāki 21. gadsimta lasīšanas paradumu pētījumi, no reprezentatīvas aptaujas, kas sniedz datus par Latvijas sabiedrību šķērsgriezumā, līdz padziļinātām intervijām ar jauniešiem.
Izstādes formāts sapludina robežas starp laikmetīgās mākslas un vēsturiskas tematikas izstādēm. Uz vēsturiskiem artefaktiem izstāde aicina paraudzīties kā uz laikmetīgās mākslas objektiem, savukārt interaktīvos risinājumos – atklāt intelektuālās un emocionālās pieredzes paradoksus. Izstādes dizainu veidojis viens no nozīmīgākajiem mūsdienu Latvijas laikmetīgajiem māksliniekiem Krišs Salmanis, kurš šogad atkārtoti nominēts Purvīša balvai (to jau saņēmis 2017. gadā). Līdzīgi kā multimediālajā mūsdienu pasaulē arī izstādē apmeklētājam pilna informatīvā aina veidojas, kombinējot dažādus avotus un formātus. To vidū īpaša nozīme ir grāmatas formāta izstādes ceļvedim, apliecinot grāmatu kā orientieri daudznozīmīgajā un nereti grūti izprotamajā pasaulē ap mums.
Izstādē skatāmas Rīgas pilsētas bibliotēkas grāmatas un citi materiāli no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma. Dažādus materiālus deponējuši: Latvijas Universitātes bibliotēka, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts Vēstures arhīvs, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Rīgas Doma draudze un Artis Ērglis. Daudzi no izstādes eksponātiem plašākai sabiedrībai būs skatāmi pirmo reizi.
Izstāde atvērta līdz 2026. gada 28. februārim LNB darba laikā. To papildinās dažāda formāta pasākumi, kā arī pedagoģiskā programma skolēniem (no 2025. gada aprīļa).
Ceturtdien, 27. februārī, plkst. 17.00 LNB 1. stāva ātrijā notiks izstādes kuratoru saruna pirms atklāšanas, tajā piedalīsies Maija Treile, Pauls Daija, Jānis Krēsliņš un Krišs Salmanis. Savukārt plkst. 18.00 notiks izstādes atklāšana.
Pirmās ekskursijas kuratoru vadībā notiks sestdien, 8. martā, plkst. 14.00 Rīgas Grāmatu svētku programmas ietvarā un ceturtdien, 13. martā, plkst. 18.00. Dalība bez maksas.
Izstādi veidojusi plaša, starpdisciplināru ekspertu komanda. Ideja: Andris Vilks, Dagnija Baltiņa. Kuratori, saturs, teksti: Pauls Daija, Maija Treile. Dizains: Krišs Salmanis. Projekta vadība: Anda Boluža. Eksperte: Aija Taimiņa. Konsultantes: Kristīne Zaļuma, Jana Dreimane. J. H. Bērensa darba Bonhomien tulkojums no vācu valodas: Aiga Šemeta. Jauniešu lasīšanas paradumu pētījums: Ilze Jankovska. Literārā redaktore: Jolanta Treile. Tulkojums angļu valodā: Daina Grosa. Video režija: Jānis Ābele. Video scenāriji: Jānis Ābele, Maija Treile. Operators: Valters Krūzkops. Aktieri (video un audio stāsti): Dārta Cīrule, Bruno Bitenieks. Grims un stils: Ilona Zariņa. Krāsu pēcapstrāde: Toms Šķēle. Priekšmetu video: Kristians Luhaers. Skaņas ieraksti: Renarts Braufmanis. Saglabāšana: Iveta Daugule-Balode. Izstāžu centra vadība: Brigita Zelča-Aispure. Tehniskie risinājumi: Ainārs Egle, Jevgenijs Sisojevs, Grieta Vītoliņa, Krišs Salmanis, Dekorāciju darbnīca, Reklāmu darbnīca Plus, Magnum NT, Dizainstudija A. Komunikācija: Maija Treile, Ieva Gundare, Anna Muhka, Agija Ābiķe, Patrīcija Elza Imša. Pedagoģiskā programma: Anita Smeltere, Dace Pūka, Diāna Lielmane.