Kanādā iznākusi Liānas Langas dzejoļu izlase angļu valodā

KNAB konstatējis, ka Vētra veicis ar valsts amatpersonas amata pienākumiem saistītas darbības, kas ietekmēja viņa personiskās un mantiskās intereses. Vētra atradās interešu konfliktā, jo 2013.gada 3.janvāra Augstākās izglītības padomes sēdē balsoja par sevis iecelšanu padomes priekšsēdētāja amatā.

Tiešām pārsteidz Ikstenas agresivitāte, kas izpaužas tik regulāri, ka man rodas šaubas par viņas inteliģenci. Tā parasti gānās prastas bābas. Vai viņa ar tāda būtu?

Paši dibina centrus, paši sevi tulko. Pašapmierinātības parastība.

tad tāpēc jābrauc uz ASV, Angliju, Kanādu, lai tur vētniecības darbiniekiem rīkotu kafijas pēcpusdienas. Cik saprotams, arī Ārlietu ministrija finansē, jeb varbūt kļūdos...

Rakstniecei N.Ikstenai, vai personai,kura šeit rakstīja ar viņas vārdu, ir dīvaina loģika. KD portāls ir atkritumu grozs,tomēr steidzami liek tajā iekšā arī savu komentāru. Vai tā ir kāda vajadzība taisnoties ? Par to kāpēc vieni un tie paši cilvēki saņem finansējumu radošajam darbam? Bez konkursiem, bez neatkarīgu ekspertu vērtējumiem?

Raiņa un Aspazijas gadā Ikstena Nora sevi atkal sludina par labāko. Nez - Triju Zvaigžņu ordenim sevi un vīru jau pieteikusi? Skumji, lai neteiktu vairāk ....

viss ir kristaaltiirs

Noslēdzies Latvijas Literatūras centra sadarbībā ar Valsts kultūrkapitāla fondu kultūras programmas „Latvijas literatūra pasaulē” ietvaros organizētais konkurss „Atbalsts ārvalstu izdevējiem Latvijas literatūras tulkojumu izdošanai”, kurā atbalstu guvuši četri projekti. Finansiālu atbalstu saņems ASV izdevniecība Open Letter Books Ingas Ābeles romāna „Paisums” izdošanai angļu valodā, Gruzijas apgāds Bakur Sulakauri Noras Ikstenas darba „Dievmātes draudzene” klajā laišanai gruzīnu valodā, Kanādas izdevniecība Guernica Editions Liānas Langas dzejas izlases izdošanai angļu valodā un Zviedrijas apgāds Tranan, kas iecerējis izdot Zigmunda Skujiņa romāna „Miesas krāsas domino” tulkojumu zviedru valodā. Konkursam iesniegtos projektus vērtēja ekspertu komisija: Valsts kultūrkapitāla fonda pārstāvji Guntis Berelis un Sigita Kušnere, Latvijas Republikas ministrijas pārstāve Līga Buševica un Latvijas Literatūras centra pārstāvji L i ā n a L a n g a un Pauls Bankovskis. Nākamajam konkursam iespējams pieteikties līdz 2014. gada 1. martam. Plašāka informācija par konkursu atrodama Latvijas Literatūras centra mājaslapā www.literature.lv sadaļā “Atbalsts ārvalstu izdevējiem”. Atbalstīto projektu saraksts 12.02.2013.

Nacionālās rakstniecības atbalsta fonds jau pirms tā dibināšanas saņēmis pirmos ziedojumus. Viens no ziedotājiem bijis arī fonda patrons, Valsts prezidents Andris Bērziņš. Prezidents žurnālistiem neatklāja, cik lielu naudas summu ziedojis fondam, taču norādīja, ka tā bijusi kā sēkla turpmākajai fonda attīstībai. Fonda dibinātāja un dzejniece Liāna Langa fonda dibināšanas dienā ceturtdien, 13. septembrī, žurnālistiem sacīja, ka fondam, kas vēlas iegūt arī sabiedriskā labuma organizācijas statusu, naudu jau ziedojuši vairāki uzņēmēji, bet pagaidām viņa nevēlējās atklāt ne ziedoto līdzekļu apjomu, ne ziedotāju vārdus. Pirmie konkursi, kuros varēs pieteikties rakstnieki, lai saņemtu atbalstu manuskriptu rakstīšanai, varētu tikt izsludināti nākamā gada pirmajā dekādē. Arī no rakstniekiem dzirdēts, ka viņi ir "gatavi stāvēt rindā", lai pretendētu uz atbalstu manuskripta rakstīšanai. Pēc Langas teiktā, stipendiju saņēmējus izraudzīsies neliela žūrija, kurā strādās pati dzejniece, literatūras zinātnieki, kritiķi un eksperti. Gadā uz atbalstu no fonda varētu cerēt daži cilvēki. 13. septembrī Melngalvju namā svinīgā ceremonijā, klātesot rakstniekiem, mecenātiem un Valsts prezidentam, tika dibināts Nacionālas nozīmes rakstniecības atbalsta fonds. Prezidents Bērziņš uzsvēra, ka rakstnieki palīdz izkopt latviešu valodu, tādēļ atbalsts rakstniecībai ir tik būtisks. Tāpat viņš pauda cerību, ka fonda darbība paaugstinās literatūras darbu kvalitāti, jo rakstnieki varēs ļauties radošajam procesam, nedomājot, kā dzīvot un izdzīvot. Savukārt Langa uzsvēra: "Mums ir sajūta, ka mēs esam pārgājuši jaunā kvalitātē valsts attieksmē pret rakstniecību." Dzejnieks Knuts Skujenieks, kurš arī iesaistīsies fonda darbībā, norādīja, ka rakstniekiem atbalsts šajā brīdī bijis ļoti nepieciešams. "Cerēsim visi kopīgi uz sekmīgu, auglīgu un svētīgu darbu." Arī dzejnieks un tulkotājs Edvīns Raups aicināja neatdot savu kultūru un cīnīties par latviešu valodu, kuru dzīvu uztur modernā literatūra. Emocionālu uzrunu fonda dibināšanas ceremonijā sacīja aģentūras McCann Worldgroup īpašnieks Ainārs Ščipčinskis, kurš akcentēja, ka valsts un sabiedrības attīstība bez investīcijām kultūrā nav iedomājama. Ščipčinskis kritizēja viedokli, ka literatūrai, kuru nevar eksportēt, nav jāpastāv. "Grūti saprast, vai tā ir tuvredzība vai tīšs asimilācijas plāns," vērtēja uzņēmējs, bilstot, ka visefektīvāk līdzekļus ir ieguldīt tieši sociālajā kapitālā. Uz fonda dibināšanu bija ieradušies arī uzņēmēji Raimonds Gerkens un Gunārs Ķirsons. Abi neatklāja, vai ir ziedojuši un vai nākotnē gatavojas veltīt līdzekļus fondam, jo ar šādām lietām nav pieņemts dižoties. Jau ziņots, ka fonda mērķis ir izveidot būtisku materiālā atbalsta formu latviešu literatūras tapšanai, kas līdz šim ilgstoši tikusi apdraudēta valsts ekonomiskās situācijas un nepārdomātās kultūrpolitikas dēļ. Līdzīgi atbalsta fondi, kopjot mecenātisma tradīcijas, darbojas daudzviet pasaulē, aicinot nācijas ietekmīgākos uzņēmējus ziedot naudu fondam, kas savukārt izsludina konkursu jaundarbu tapšanai dažādos žanros. Kā iepriekš informēja dzejniece Langa, šā gada sākumā samilzušas problēmas rakstniecības nozarē, jo, dalot AS Latvijas Valsts meži ziedojumu naudu, Valsts kultūrkapitāla fondā tika piemirsta literatūras joma. Tāpēc vairāki Latvijas literāti tikušies ar Valsts prezidentu, "lai izgaismotu situāciju nozarē Latvijā, Baltijā un Eiropā", un guvuši Bērziņa izpratni par to, ka "noplicināta latviešu literatūra neizbēgami nozīmē noplicinātu un aizvien mazāk izmantojamu latviešu valodu, bet tas savukārt pasaules globalizācijas plūsmā paātrina nācijas radošā potenciāla izsīkumu un tautas asimilāciju kādā anonīmā masā". Pēc Bērziņa iniciatīvas tikusi atrasta Nacionālās rakstniecības atbalsta fonda forma, izveidota valde un statūti. Fonda dibinātāji ir Langa, Skujenieks un Raups. Fonda patrons ir Valsts prezidents.

grāmata izdota ar Latvijas Literatūras centra, Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas Republikas Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu